Interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem anothertravelguide.lv sadarbībā ar "Delfi" piedāvā ceļvedi pasaules lielākajās metropolēs un šarmantākajās pilsētās. Par vietām un notikumiem, kas vislabāk ļaus sajust katras pilsētas īpašo pulsu.

TaškentaimageFoto galerija

Uzbekistānas galvaspilsētas, lielākās Vidusāzijas pilsētas - Taškentas, vēsture iesniedzas 1. un 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Savā pastāvēšanas laikā tā vairākkārt mainījusi nosaukumu un esošais - Taškenta, kas tulkojumā nozīmē "akmens pilsēta", pirmoreiz rakstos minēts 11. gadsimtā. Pašā pilsētā gan maz kas palicis no tās vēstures - daļa tika izdemolēta pēc 1917. gada revolūcijas, daļu iznīcināja 1966. gada zemestrīce. No 16. gadsimta kultūras un arhitektūras uzplaukuma laika Taškentā saglabājusies vien 1560. gadā celtā Kukleldash medresa, kas savulaik tapusi kā musulmaņu teoloģijas koledža. Turpat blakus atrodas arī 15. gadsimtā celtā Džuma mošeja, kas 18. un 19. gadsimtā tika vēlreiz pārbūvēta. Kā vēsta leģenda, savulaik tā kalpojusi arī kā neuzticīgo sievu sodīšanas vieta. Maisā iešūtas viņas tikušas mestas lejup no tās augšas. 20. gadsimta 90. gados gan medresa, gan mošeja tikušas restaurētas un atjaunotas kādreizējā krāšņumā. Ja esat šeit piektdienā, kad notiek lūgšana, viss laukums ir ļaužu pilns, tiem plūstot kā upei lejup pa mošejas kāpnēm. Turpat netālu atrodas arī ieeja Čorsu tirgū, kura zaļais kupols jau sen kļuvis par savveida pilsētas simbolu. Kā īstenā austrumu tirgū nopirkt te var visu iespējamo - sākot no sadzīviskām lietām, beidzot ar augļiem un garšvielām. Čorsu tirgus apkaimē rodama arī daļa vēl saglabājušās vecās pilsētas - burtiski pāris ielas. Taču viens no lielākajiem Taškentas dārgumiem meklējams nesen rekordīsā laikā atjaunotajā Khast Imom kompleksā. Vienā no tā ēkām - Moyie Mubarek muzejā, glabājas vecākais korāns pasaulē. To reiz uz Samarkandu atvedis Timurs, vēlāk - 1868. gadā tas aizvests uz Maskavu, līdz ar Ļeņina pavēli 1924. gadā ticis atdots Taškentai - kā labas gribas žests.
Taškenta pārsteidz ar ielām bulvāru platumā, uz kurām gandrīz nekad nav sastrēgumu un tuksneša pilsētai neraksturīgu zaļumu. Lielākais tās parks, 1947. gadā izveidotais Navoi, burtiski šokē ar savu vērienu. Savs "zaļais stūrītis" ir teju pie katras mājas, arī pie katras vēl topošās jaunceltnes. Un prezidenta Karimova rezidence ieaudzēta kokos tā, ka to nav iespējams pat saskatīt. Kad prezidents mēro dienišķo maršrutu uz savu darba vietu, visā tā garumā ielas tiek slēgtas. Tiesa, tas nav uz ilgu laiku - prezidenta auto un eskorts aiztraucas kā bulta. Pārlieku publisku eksponēšanos gan Karimovs nemīlot un valsts iedzīvotāji viņu redz galvenokārt televizorā.
Kaut pirmajā mirklī šķiet, ka pilsētas sejas galvenās zīmes ir klasiskā padomju arhitektūra ar austrumu piešprici, blokmājas un dažāda vecuma Daewoo automašīnas, pēdējos gados aizvien vairāk jūtama arī naudas klātbūtne. Izpaužoties restorānos, kas nedarītu kaunu nevienai metropolei un pirmajās privātajās viesnīcās. Tiesa, Taškenta nepieder pilsētām, kas apbur pirmā acu mirklī, tā atklājas pamazām, kad jums jau izveidojušās savas takas un varbūt vairāk nekā citur, šīs pilsētas īstenā vērtība ir cilvēki. Vairāk lasiet: Taškenta

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!