2010. gadā pasaule raudzīsies uz ziemeļiem: Kanādas virzienā. Vispirms uz Vankūveru, kur risinājās Ziemas olimpiskās spēles, bet martā notika paraolimpiskās spēles. Tad uz Toronto pievārtē esošo Hantsvilu, kur notiks lielāko industriālo valstu grupas G-8, kā arī G-20 samiti. Un pēc tam uz svinībām, ko šogad atzīmēs angliski runājošā Kanādas daļa - 1610. gadā Ņūfaundlendā ieradās pirmie izceļotāji no Eiropas. Frankofonie kanādieši savas ierašanās 400. jubileju atzīmēja jau 2008.gadā.
Taču valsts ir gana pievilcīga arī ikdienā. 2008. gadā Kanāda reģistrēja jaunu aizjūras tūristu apmeklējuma rekordu. Savukārt gadu vēlāk Kanāda atkārtoti kļuva par otru iecienītāko ASV tūristu galamērķi 100 valstu konkurencē.
Kas tā pievelk tūristus Kanādā? Pilsētas! Iepirkšanās un pilsētu apskate ir gan amerikāņu, gan aizjūras valstu tūristu iemīļotākās aktivitātes. Un tikai pēc tam apmeklētāji dodas apskatīt arī Kanādas dabu.
Īpaši iecienītas ir trīs lielākās pilsētas: Toronto, Monreāla un, protams, Vankūvera, kur pirmatnēja daba un metropoles kņada saskaras tik cieši kā, iespējams, nekur citur pasaulē. Tūdaļ aiz Vankūveras pilsētas silueta sākas biezi mūžameži, kuros sastapšanās ar lāci nav nekas neparasts. Un viņpus cietzemes, pirms Vankūveras salas, sarindojušās ne mazāk kā 225 salas.
No visiem kanādiešiem tieši vankūverieši ir tie, kuri iegulda visvairāk līdzekļu brīvā laika pavadīšanas nodarbēs - brauc ar velosipēdu pa kalniem, lido ar paraplānu, kāpj kalnos, brauc ar kajaku vai nirst . Britu laikraksts The Economist vairākkārt atzinis Vankūveru par "dzīvošanai patīkamāko pilsētu" pasaulē. Modes dizainere Džena Makkormaka nebeidz vien jūsmot: "Ir lieliski dzīvot metropolē un vienlaikus atrasties tik tuvu dabai. Piemēram Stenlija parkā, kas ar saviem 400 hektāriem ir lielākais pilsētā esošais parks Kanādā."
Kontrastus piedāvā arī Dr. Sun-Yat-Sen klasiskais ķīniešu dārzs: nefrīta zaļie ezeri un elegantās pagodas nodrošina meditatīvu klusumu un aziātisku atmosfēru. Ne velti Vankūvera tiek dēvēta arī par "Hongkūveru" - 37 procenti pilsētas iemītnieki ir aziātu izcelsmes. Vankūvera ir visnotaļ kosmopolītiska pilsēta un šeit tiek slēgts visvairāk starpnāciju laulību visā Kanādā.
Tikpat multikulturāla ir Kanādas otra lielākā pilsēta Monreāla. Tomēr tā ir vēl elegantāka - ar slaveniem orķestriem un festivāliem, piemēram, pasaulē lielāko džeza festivālu. Monreālai piemīt eiropeisks dzīvesstils - tas, bez šaubām, ir pateicoties divvalodībai: 80 procenti iedzīvotāju runā franču valodā, bet 20 procenti - angliski. Frankofonajā provincē sastopami ne mazums separātistu, kas cīnās par Kvebekas neatkarības iegūšanu no Kanādas. 2005. gada referendumā tie gandrīz savāca nepieciešamo balsu skaitu. Jaunā paaudze ir mazāk iesaistīta politikā: tā pat sākusi jaukt abas valodas - teikumu iesāk franciski, bet pabeidz angliski. Vai otrādi. Ir vērts ieklausīties.
Nobaudīšanas vērta ir arī turienes virtuve, kā nekā 1,6 miljonu pilsēta pie Sentlorensas upes tiek uzskatīta par gardēžu paradīzi. Ēdiens vilina it visur - gan ostas kvartālā ar bruģētajām ieliņām un 18. gadsimta namu fasādēm, gan pasaules lielakajā pazemes pilsētā. "Agrāk iecienīta bija tikai franču virtuve: zosu aknu pastēte ar aspiku vai gaļas mērces želeju. Taču mūsdienās mēs gatavojam arī asus ēdienus un kombinējam tos ar neierastām mērcēm," atklāj Monreālas pieczvaigžņu viesnīcas pavārs Džojs Merkuri.
Pastaiga caur Žana Talona un Atvoteras tirgu atklāj šo neiedomājamo daudzveidību: kļavu sīrups, ledus vīns, kazas piena sviests vai egļu limonāde. Vietējie produkti piešķir Monreālas virtuvei īpašu pieskaņu. Ikviens, kas pēc gardās maltītes vēlas izkustēties, var uzkāpt tuvējā Montrojālas kalnā - tas devis nosaukumu pilsētai, ko 1642. gadā, lai tirgotos ar kažokādām, nodibināja francūži. No kalna virsotnes skatienam paveras 1976. gada Ziemas olimpisko spēļu stadions un celtnes, kurās 1967. gadā notika pasaules izstāde. Tā pārveidoja pilsētu, izraistot savdabīgu revolūciju: sabiedrības atbrīvošanos no katoļu baznīcas ietekmes, kas ilgu laiku dominēja visā Kvebekā.
Ikvienam, kurš vēlas savām acīm izbaudīt Kanādas arhitektonisko apogeju, jādodas uz Toronto - nācijas tirdzniecības centru. Pilsēta, kurā dzīvo 2,5 miljoni iedzīvotāju piedzīvo nebijušu arhitektūras un dizaina renesansi. "Lielais pagrieziena punkts bija 2002. gads, kad Kanādas valdība izsludināja 7 lielprojektus un tos atbalstīja," stāsta arhitekte Marianna Makkenna.
Toreiz pilsētai Ontario ezera krastā izdevās piesaistīt pasaulsslavenus arhitektus - Danielu Lībeskindu, Normenu Fosteru un Toronto dzimušo Frenku O. Gēriju. Libeskinda projektētais Karaliskais Ontario muzejs atgādina eksplodējošus kristālus. Savukārt, projektējot Leslie L Dan Pharmacy Building mācību korpusus, Fosters izvēlējās zāļu zirnīšu motīvu - divas milzīgas lodes kalpo par auditoriju un lasītavu. Pateicoties šīm futūristiskajām celtnēm, Toronto nereti sauc arī par Torontopiju.
No arhitektoniskā uzplaukuma savu labumu gūst arī kultūra: pie jaunām ēkām tikusi gan universitāte, gan opera, Nacionālais balets, konservatorija un teātris. Vēl jāpieskaita arī jaunais nams, kurā notiek Toronto starptautiskais kinofestivāls. Toronto var lepoties ar rosīgu kultūras dzīvi: angliski runājošo valstu vidū Toronto teātra dzīvi apsteidz tikai Londona un Ņujorka. Arī literārā dzīve te zēlusi vienmēr. 1920. gadu sākumā savu karjeru kā žurnālists sāka pilsētas laikrakstā Toronto Star sāka Ernests Hemingvejs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
