Pie mums dzīvojamā platība par brīvu ir tikai sapnis, bet daudzās valstīs, tostarp arī Nīderlandē, tā ir realitāte - pagaidām skvoterus aizsargā pat likumi. Uzreiz gan jāpiebilst, ka "rožu dārzs" tas nav ierindas cilvēka izpratnē. Skvotera dzīve prasa īpašu pasaules skatījumu, ko daļai cilvēku nekad nesaprast, un dzīvei skvotā ir savas ēnas puses.
Nīderlandē, ja ēka netiek lietota divpadsmit mēnešus un īpašnieks netaisās to lietot tuvākajā laikā (piemēram, nav noslēgts īres līgums sākot ar nākamo mēnesi, nav atjaunošanas plānu), to pilnīgi legāli iespējams ieņemt skvoteriem.
Vienīgais nelegālais aspekts šajā procesā ir pats durvju uzlaušanas brīdis. Lūk, citāts no kāda skvota iedzīvotāja dienasgrāmatas: "Tiek plānota jauna skvota ieņemšana jeb squatting action. Tad nu izdalās aktīvie skvoteri, kas gatavi barikādēties un cīnīties, un vienkārši cilvēki, kuriem vajag jumtu virs galvas. Skvota ieņemšanai nepieciešams arī cilvēku pūlis. Kamēr pūlis grozās apkārt, viens lauž durvis un maina atslēgu. Priekšā pieliek arī kādu auto vai busiņu, lai tauta neredz un nav liecinieku. Ja nezina, kurš uzlauzis, nav, kam šo lietu piešūt."
Tad, kad ēka jau ir ieskvotota, normāla prakse ir aizsūtīt vēstuli īpašniekam, kā arī informēt policiju. Policija pārbauda vai ēku tiešām apdzīvo skvoteri - tur ir jābūt galdam, krēslam, gultai un strādājošai atslēgai durvīs, kuru skvoteris var atslēgt un aizslēgt. Respektīvi, tiek pārbaudīts vai ēku tiešām lieto cilvēki, kuriem nepieciešama dzīvesvieta, tur nenotiek vandālisma akti.. Īpašnieks vairs skvoterus tik vienkārši izlikt nevar, viņam jāpierāda, ka viņš tiešām gatavojas šo ēku turpmāk apsaimniekot, nevis pamest novārtā.
Kāda tad ir dzīve skvotā? Jāsaprot, ka tā vairāk vai mazāk ir komunāla dzīve, katram iemītniekam var būt sava istaba, bet noteikti būs arī koplietošanas telpas. Bieži vien šāda dzīve kā jau jebkurā komunālajā dzīvoklī noved pie sīkām sadzīves problēmām par tēmu - kāpēc nav nomazgāti trauki utt. Vēlams, lai kāds tur būtu visu laiku, ja rodas kādas problēmas.
Tas, ka skvotā var dzīvot legāli, nenozīmē, ka arī viss cits ir par brīvu - bieži vien šajās ēkās ir atslēgts ūdens un elektrība. To bieži atjauno nelegāli. Tieši tādēļ skvotu logi bieži ir aptumšoti - ne vis lai nepamanītu, ka tur kāds dzīvo, bet lai neredzētu, ka tiek lietota elektrība. Tomēr ir arī ļoti daudz skvotu, kuros cilvēki dzīvo jau gadiem ilgi un tiešām vienīgais par ko viņi nemaksā ir īre, pārējie pakalpojumi tiek maksāti.
Daudzās pilsētās ir pat tā dēvētās kraakspreekuur (skvoteru konsultāciju laiks), kad cilvēki, kuri plāno ieskvotot kādu ēku var saņemt pieredzējušu skvoteru padomu. Nīderlandiešu skvoteri lieto vārdu krakers attiecībā uz cilvēkiem, kuri skvoto mājas, lai tajās dzīvotu, pretnostatot cilvēkus, kas tajās ielaužas, lai veiktu vandālisma aktus vai laupītu.
Skvotošanas tradīcijas Nīderlandē aizsāktas 20.gs 60. - 70tajos gados, brīdi, kad pilsētas jauno rajonu attīstība bija pārāk lēna, salīdzinot ar pieprasījumu, un paralēli daudzas ēkas stāvēja tukšas. Sava ziņā tā bija arī politiskās gribas paušana. Uzplaukuma laiks skvotiem bija 80tajos gados, kad Amsterdamā vien bijuši 10 000 skvoteru.
Šobrīd skvotus ļoti nosacīti var iedalīt divas daļās - vieni ir vecie nīderlandiešu skvoti, kuros bieži vien cilvēki dzīvo savas pārliecības dēļ - viņi varētu atļauties arī maksāt par dzīvojamo platību, bet nevēlas to darīt dažadu ideoloģisku iemeslu dēļ. Otri ir imigrantu skvoti, kuri bieži nav reģistrēti, tie reizēm arī pastav tikai pāris mēnešus un iedzīvotājiem tiešām nav naudas, lai samaksātu par īri.
Starp citu īre Amsterdamā, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, nebūt nav maza - īrēt istabu (!) maksā 500 - 600 eiro mēnesī un parasti jāiemaksā arī depozīts vēl par vienu mēnesi. Līdz ar to bieži vien skvots ir tāds kā atspēriena punkts pirmos mēnešus, kamēr cilvēki saņem pirmās algas un var atļauties noīrēt istabas.
Daudzi no vecajiem skvotiem jau savulaik izcīnījušies ar īpašniekiem un policiju, un ir vienojušies ar pašvaldībām par ēku izpirkšanu. Viens no interesantākajiem šāda veida skvotiem Amsterdamā ir OT301, kurā regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi ar pavisam nelielu ieejas maksu, par kuriem var uzzināt arī mājas lapā http://ot301.nl .
Vairāki skvoti vai reiz bijušie skvoti piedāvā arī dažādus pakalpojumus, piemēram, pastāv tā dēvētie skvotu restorāni, kuros iespējams paēst par aptuveni 5 eiro.
Šobrīd daudzi ēku īpašnieki ir iesaistījušies tā dēvētajā Anti-Kraak programmā, kuras ietvaros telpas tiek piedāvātas īrei par ļoti zemu cenu, bet šī iespēja pieejama tikai pašiem nīderlandiešiem.
Sākot ar 2010.gada 1.oktobri spēkā stājas likums, kas skvotošanu tomēr padara nelegālu. Vai tas nozīmē, ka skvotu vairāk nebūs? Visdrīzāk nē, piemēram, vairāku pilsētu mēri nepiekrīt šim likumam un ir publiski paziņojuši, ka to nepildīs. Tomēr skvoterus tas padara daudz neaizsargātākus, jo turpmākā skvota pastāvēšana ir atkarīga tikai no konkrētas amatpersonas labvēlības vai nelabvēlības, un par skvotošanu draud reāls cietumsods.
Šobrīd tomēr nevienam nav vēl īsti skaidrs kā konkrēti darbosies likums, tādēļ būs interesanti vērot notikumus pēc 1.oktobra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!