Amsterdamu dēvē par velosipēdistu galvaspilsētu, un tajā ar velosipēdiem pārvietojas gan mazi bērni, gan vecas kundzes, gan ofisa darbinieki. Internets vēsta, ka 40 % no visas satiksmes sastāda tieši velo satiksme. No 730 000 pilsētas iedzīvotāju velosipēds pieder aptuveni 600 000. Amsterdamā ir ap 140 velo veikalu un 25 apsargātas velo stāvvietas. Šīs vasaras nogalē izdevās arī pašai aplūkot šo velosipēdu fenomenu.
Patiesībā gan iepazīšanās ar velosipēdu galvaspilsētu Amsterdamu sakās no otra gala - ar mēģinājumu lietot Amsterdamas sabiedriskā transporta sistēmu, kas šķita samēra dārga un nepieredzējušam lietotājam īsti neizprotama. Biļete ir dārga salīdzinot ar citam Eiropas pilsētām - 2.50 eiro. Uz tās rakstīts, ka tā derīga stundu un ar to drīkst šīs stundas laikā pārsēsties arī citā transportā. Tomēr dzīvē tik vienkārši nav vis - pārkāpjot no viena tramvaja otrā, mana biļete atsakās darboties un konduktore jau īgni blenž un skaidro apmēram ko tādu, ka pārsēšanās jāveic 25 minūšu laikā. Hmm, nu labi, visdrīzāk esmu pati vainīga, neesmu iedziļinājusies šajā sistēmā. Nu neko darīt - jāpērk pie tās pašas konduktores jauna. Diemžēl sīkas naudas nav - jāmaina 50 eiro. Tad gan mani sagaida nikns šņāciens, ka viņa nevar to izmainīt un nākamajā pieturā man nepārprotami liek izkāpt.
Jāpiezīmē, ka konduktors sēž speciāli ierīkotā "būdiņā", un nebūt nav spiests skraidīt pa vagonu, jo pa citam durvīm iekšā vagona var tikt tikai pasažieri ar biļetēm, jo priekšā ir vārtiņi. Tomēr visi redzētie konduktori bija tik nīgri, nelaipni un neapmierināti ar dzīvi.... Tas viss kaut kā nemaz neradīja vēlmi pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Nu ko - tad atliek tikai viens - velosipēds !!!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!