Amsterdamu dēvē par velosipēdistu galvaspilsētu, un tajā ar velosipēdiem pārvietojas gan mazi bērni, gan vecas kundzes, gan ofisa darbinieki. Internets vēsta, ka 40 % no visas satiksmes sastāda tieši velo satiksme. No 730 000 pilsētas iedzīvotāju velosipēds pieder aptuveni 600 000. Amsterdamā ir ap 140 velo veikalu un 25 apsargātas velo stāvvietas. Šīs vasaras nogalē izdevās arī pašai aplūkot šo velosipēdu fenomenu.
Patiesībā gan iepazīšanās ar velosipēdu galvaspilsētu Amsterdamu sakās no otra gala - ar mēģinājumu lietot Amsterdamas sabiedriskā transporta sistēmu, kas šķita samēra dārga un nepieredzējušam lietotājam īsti neizprotama. Biļete ir dārga salīdzinot ar citam Eiropas pilsētām - 2.50 eiro. Uz tās rakstīts, ka tā derīga stundu un ar to drīkst šīs stundas laikā pārsēsties arī citā transportā. Tomēr dzīvē tik vienkārši nav vis - pārkāpjot no viena tramvaja otrā, mana biļete atsakās darboties un konduktore jau īgni blenž un skaidro apmēram ko tādu, ka pārsēšanās jāveic 25 minūšu laikā. Hmm, nu labi, visdrīzāk esmu pati vainīga, neesmu iedziļinājusies šajā sistēmā. Nu neko darīt - jāpērk pie tās pašas konduktores jauna. Diemžēl sīkas naudas nav - jāmaina 50 eiro. Tad gan mani sagaida nikns šņāciens, ka viņa nevar to izmainīt un nākamajā pieturā man nepārprotami liek izkāpt.
Jāpiezīmē, ka konduktors sēž speciāli ierīkotā "būdiņā", un nebūt nav spiests skraidīt pa vagonu, jo pa citam durvīm iekšā vagona var tikt tikai pasažieri ar biļetēm, jo priekšā ir vārtiņi. Tomēr visi redzētie konduktori bija tik nīgri, nelaipni un neapmierināti ar dzīvi.... Tas viss kaut kā nemaz neradīja vēlmi pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Nu ko - tad atliek tikai viens - velosipēds !!!
Sirdstrieka uz veloceliņa
No vienas puses tas ir ērti, no otras bīstami. Ērti, jo visur vai gandrīz, gandrīz visur ir speciāli veloceliņi. Ja pie mums karalis ir gājējs un autobraucējs, tad Amsterdamā valda velosipēdists, un gājējs ir spiests uzmanīgi paskatīties zem kājām vai gadījumā nepārvietojas pa veloceliņu. Tad var nākties arī no bailēm palekties, jo daudzi velosipēdi aprīkoti ar diezgan nikniem skaņas signāliem, kas rada vēlmi šausmās skriet uz visām pusēm uzreiz vai pat var novest pie sirdstriekas.
Bet bīstami tādēļ, ka braukt Amsterdamā ar velosipēdu nozīmē nevis lavierēt, kā nu proti pa ietvi un ielu, bet iesaistīties nopietnā transporta sistēmā, kurai ir savi noteikumi un likumi. Var pat teikt, ka velosipēdistu celiņi ir Amsterdamas transporta infrastruktūras pamatā.
Velosipēdi tiešām bieži ir veci, to ir daudz, tos daudz zog un galvenais šajā gadījuma ir tas, ka tev vispār ir ritenis, nevis cik smalks tas ir. Lielākoties redzami tā dēvētie "oma velo", bez ātrumiem un ar kājas bremzi.
Paši Amsterdamas iedzīvotāji no vienas puses ir lepni par savu velosipēdu galvaspilsētas titulu, no otras puses - raksturo to kā vienkārši vēsturiski izveidojušos praktisku nepieciešamību. Centra ēkas ir sabūvētas cieši blakus, ielas pašauras, mašīnām šeit vienkārši nav vietas. Pie tam pilsēta ir līdzena un ideāli piemērota velo braukšanai.
Veco riteni - kanālā
Viena no Amsterdamas leģendām vēsta, ka kanālos ir viens metrs dubļu, viens metrs ūdens un viens metrs salauztu un vecu velosipēdu, kurus tur samet to īpašnieki. Pilsētā neesot metāllūžņu savākšanas punkta un, lai arī loģiski būtu velosipēdu vienkārši atstāt uz ielas, to iemešana kanāla esot sena tradīcija. Tomēr arī uz ielām var redzēt samēra daudz velosipēdus, kas savu mūzu jau ir nokalpojuši.
Ja ir vēlme pašam izbaudīt velo priekus Amsterdamā, velosipēdu ir iespējams noīrēt, viens no populārākajiem uzņēmumiem, kas to piedāvā ir "MacBike" un cena ir aptuveni 10 eiro diennaktī (http://www.macbike.nl/ ). Vietējie iedzīvotāji uzreiz redzēs, ka jūs neesat vietējais un no jums uzmanīsies!Viens no smieklīgākajiem skatiem, ko redzēju Amsterdamā, bija divi īrētu velosipēdu laimīgie īpašnieki, kas elsdami pūzdami un nikni šņākdami uz gājējiem dusmīgi pārvietojās pa vienu no retajām ielām, kur nedrīkstēja braukt ar velosipēdu.
Man pašai, braucot ar velosipēdu negadījās nekādi ekstrēmi piedzīvojumi, bet sirds mazliet trīcēja gan!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!