Gruzija – zeme, kur dvēsele dzied!  (82)

Ja mēģinātu izstāstīt visu, ko Gruzijā iespējams apskatīt un izbaudīt, tas līdzinātos 1001 nakts pasakām, tāpēc šoreiz - par sajūtām, bet nākamajās reizēs - par vietām, kuras jāapskata un lietām, kas jāizbauda.

Leģenda vēsta, ka rītā, kad Dievs dalījis zemi, gruzīnu brašuļi pēc dūšīgas svētku svinēšanas, bija aizgulējušies. Kad viņi atnākuši pie Dieva un lūguši arī sev kādu gabaliņu, Dievs atbildējis, ka atlikusi vēl tikai viena īpaši skaista zeme, kuru viņš pietaupījis sev. Redzot noskumušās gruzīnu sejas, Dievs nolēmis puišiem atdot sev pietaupīto zemes gabalu ar norunu, ka katrs cilvēks, kurš ieradīsies Gruzijā, viņiem jāuzņem, kā Dieva sūtīts. Lūk, arī pamatojums izdaudzinātajai gruzīnu viesmīlībai. Iegūt draugus Gruzijā ir vieglāk par vieglu, pie tam, latvieši gruzīniem vienmēr bijuši mīļi, īpaši pēc pēdējā militārā konflikta ar Krieviju, kad Latvija nepārprotami pauda savu atbalstu Gruzijai.

Stāstot par Gruziju, īpaša sadaļa jāvelta viņu viesību kultūrai jeb "zastoļijām". Viesībās vienmēr tiek izvēlēts vakara vadītājs jeb "tamada", kurš vada viesību norisi, saka tostus vai arī regulē to, kad, kurš un kādus tostus teiks. Bez tostiem nav iedomājamas nevienas viesības, pat nelielas pasēdēšanas ar draugiem. Un tosti nemaz nelīdzinās mūsu "nu, tad par tiem, kas jūrā!". Gruzīnu tostiem ir noteikta secība - pirmie tosti vienmēr ir par Dievu, dzimteni, māti un ģimeni, to garums ilgst no pāris minūtēm līdz pat pusstundas traktātam. Glāzes tiek tukšotas tikai pēc tostiem. Un gods un reizē arī posts tam, kurš sēž blakus "tamada", jo tad labais tonis prasa katru glāzi izdzert tukšu. Paši gruzīni viesībās vairāk dzer baltvīnu, jo tas esot vieglāks un negurdina.

Nostāsti par to, ka gruzīnu viesību galdi tiek klāti septiņos stāvos, nav nekāds pārspīlējums. Ēdieni uz galda nonāk noteiktā secībā, pie tam, šķīvji tiek izvietoti skaistās piramīdās, līdz viss galds lūztin lūzt no gardumiem. Latviešu vecmāmiņas mūs ir mācījušas izēst šķīvi tukšu, bet Dieva dēļ, neklausiet šiem padomiem Gruzijā - ja kāds šķīvis tiek iztukšots, gruzīns nesīs vēl un vēl. Tukšs šķīvis, viņuprāt, nozīmē nevērību pret viesi. Ar ko tas draud vidējam latvietim? Ar totālu pārēšanos, jo gruzīnu ēdiens ir ārkārtīgi garšīgs, bet arī sātīgs.

Padomju gadi mūs ir savaņģojuši dzelžainā stereotipu gūstā, kuru rezultātā vispārējais viedoklis par gruzīniem ir - mazliet krāpniecisks džigits, kurš gatavo gardu šašliku un piešauj pussaldajam vīnam Kindzmarauli krietnu sauju cukura. Viesojoties Gruzijā un nometot stereotipu važas, top skaidrs, ka patiesībai atbilst tikai tas, ka šašliku viņi patiešām gatavo lieliski un par džigitiem gruzīni pārtop tikai pie auto stūres. Neticiet? Brauciet, pārbaudiet un ļaujiet arī savai dvēselei no sirds izdziedāties!