Pēc vērienīga Jaunā gada sagaidīšanas Sidnejā, kur nez kādēļ trijos piegājienos gaisā tika uzspertas tonnām sprāgstvielas, 1. janvārī vēl ar šampanieša garšu mutē ieveļamies lidostā, lai pēdējās minūtēs pirms izejas slēgšanas saņemtu paziņojumu, kā augstu ledusspaini uz galvas - mūsu biļete nav derīga, jo Jaunzēlandē neielaiž tos, kuriem ir biļete tikai vienā virzienā. Nelīdz nekas - visi stāsti un lūgšanās mūs vēl vairāk attālina no nokļūšanas kārotajā zemē. "Paņemti uz jūtām" steigā nopērkam kaut ko vājprātīgi dārgu arī atpakaļ. Atceļa biļete uz Austrāliju maksāja apmēram tik, cik ceļojums apkārt zemeslodei. Ko darīt, zināmā mērā uz ko tādu jau bijām parakstījušies.
No versmainās Sidnejas nolaižamies Jaunzēlandes lielākajā finanšu centrā Oklendā. Pirmās minūtes uz zemes, kas no Latvijas, šķiet, atrodas vistālāk, un saproti - esi nonācis it kā mīlīgā lauku ciemtaiņā. Viss ir tāds kompakts, neliels, pārdomāts un glīts. Cilvēki valkā kantrī stila apģērbu, runā laucinieciskā angļu valodā, ir vienkārši, labsirdīgi un ne uz ko daudz nepretendē.