Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Runā, ka ceļot Kokneses pili, kaļķa sajaukšanai ūdens vietā ticis izmantots piens. Tas darīts tāpēc, lai pils stāvētu mūžīgi. 1209. gadā celtais pils cietoksnis gan 16.gadsimtā saspridzināts, taču pils drupas mēs varam apskatīt vēl šodien. Te iespējams iznomāt laivu un apskatīt drupas gan no Pērses, gan Daugavas puses, saudzīgi lodājot apskatīt pilsdrupas, izkalt naudu, klausīties lielgabala zalves un, braucot mājup, iegādāties suvenīrus.
Ar pili saistīts arī kāds romantisks stāsts. Pilskunga meita iemīlējusi dārznieku, un abi gatavojušies precēties. Jaunavas tēvs to negribējis pieļaut, tāpēc meitu ieslodzījis tornī, bet dārznieku licis nogalināt. Uzzinot par mīļotā nāvi, pilskunga meita izlēkusi pa torņa logu. Kopš tā laika meitene redzama upes krastā, uz akmens sukājot matus. Ja kāds pienāk klāt, meitene pazūd, bet ja bēg, viņa skrien pakaļ, domādama, ka bēdzējs ir viņas iemīļotais dārznieks.
Koknese ir Hanzas savienības pilsēta. Jau izsenis tā bijusi ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs. Šodien te ne tikai kopā ar vietējiem amatniekiem iespējams kaldināt laimes vērdiņu, bet arī doties uz Amatu centru "Mazā kāpa" ekskursijās ar līdzdarbošanos ādas suvenīru tapšanas darbnīcā.
No Kokneses pilsdrupām uz Likteņdārzu ved dabīgi iestaigāta, apmēram 2 km gara dabas taka. Likteņdārzā, uz salas Daugavas vidū, var sajust kā vienuviet satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Pa ābeļu aleju un daudzajām takām var nokļūt līdz topošajam amfiteātrim un Skatu terasei, no kuras var vērot Daugavas ainavas. Ja gribat piedalīties "Likteņdārza draugu alejas" akcijā, iegādājieties savu bruģakmeni un turpiniet jau uzsākto bruģakmens ceļu uz amfiteātri.
Šogad savu 150 jubileju svinēs Rūdolfs Blaumanis un par viņa neilgo uzturēšanos un pārvaldnieka amata apgūšanu Kokneses muižā liecina bijusī pārvaldnieka māja un piemiņas plāksne. Pretējā ielas pusē atrodas pelēks nams, kurā ilgus gadus dzīvojusi Made Svile, kura iespējams, bijusi Kristīnes prototips lugā "Ugunī". Apskatei tiek piedāvāts muižas daiļdārzs, kurā pie augiem atradīsiet gan to latvisko, gan arī latīnisko nosaukumu.
Ikviens var iepazīt pagājušo gadsimtu atstāto kultūrvēsturisko mantojumu Kokneses parkā, kurā var apskatīt atjaunoto V. Jākobsona veidoto strūklaku "Fauna galva", Jaunās pils drupas, tēlnieka Ģ. Burvja veidoto, koka skulptūru "Mūžībai", zviedru laika lielgabalus un riņķa krustus, Tējas namiņu - lapeni, un pieminekli "Pērses meitene".
Koknesē ir apskatāms arī viens no plašāk pazīstamākajiem mitoloģiskajiem akmeņiem Latvijā - Pastamuižas velnakmens. Tas ir senajos vācu rakstos visvairāk pieminētais un pētītais velnakmens-pēdakmens un arī agrīnajā latviešu teiku literatūrā un ceļvežos visvairāk aprakstītais pēdakmens. Runā, ka tajā bijuši skaidri saskatāmi velna ķetnu nospiedumi.
Koknesē būs ko darīt arī aktīvās atpūtas cienītājiem - laivu noma, nūjošanas maršruts, iespēja apmeklēt peldbaseinu vai doties velobraucienā pa Daugavas ielejas maršrutu, kas savieno 3 Daugavas pilsētas Skrīverus, Aizkraukli un Koknesi.
Kur Koknesē paēst: Pils bufetē Kokneses pilsdrupās, "Ragāļu krogā" vai krodziņā "Rūdolfs" vai restorānā "Vino Rosso", kas atrodas tieši pretī pilsdrupām, Pērses ietekas pretējā krastā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!