Smiltenes Meteorīta krāteris ir īpatnējs dabas veidojums - apaļa bedre ar nelielu valni ziemeļaustrumu daļā. Par krātera izcelsmi vienota viedokļa nav. Tiek uzskatīts, ka tas tāpat kā visi citi Smiltenes smilšu pauguri un gravas, varētu būt veidojies ledus laikmetā, ūdenim skalojoties caur ledāja spraugām vai arī krāteris radies meteorīta sprādziena rezultātā.
Cērtenes pilskalns ir senākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks. Latviešu svētvietu pētnieks Ivars Vīks uzskatīja, ka Cērtenes pilskalns ir viens no mūsu senajiem dubultsvētkalniem. Tagad pilskalns ir jauka atpūtas vieta, kur iekārtotas dabas takas, izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī, izveidota labiekārtota piknika vieta. Takas izmantojamas kā pastaigām, tā arī braukšanai ar velosipēdu.
Vecajā parkā apskatāms Smiltenes HES. Šobrīd te darbojas jaunais HES, bet 1901.gadā Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens pirmo reizi Abula upes ūdens spēku pārvērta elektrībā, ierīkojot vecā muižas ēkā ūdens ratu ar ģeneratoru. 1913. gadā Līvens uzbūvēja tā laika modernāko HES Baltijā.
"Park Hotel Brūža" pagrabos top Smiltenes sidrs un vasaras ogu vīns. Te iespējams uzzināt, kādas izejvielas izmanto īpašās garšas iegūšanai, kā sidrs un vīns tiek darīts un, protams, nogaršot un iegādāties dzērienus.
Tautas Lietišķās Mākslas Studija "Smiltene" darbojas senā, 1874. gadā celtā ēkā, kurā iekārtotas trīs telpas - darba, atpūtas un izstāžu telpa. Darba telpā top dažādi audumi, tamborējumi, adījumi un iespējams aplūkot vairākas stelles, uz kurām studijas darbinieces demonstrē atsevišķu darbu tapšanas procesu un aicina studijas viesus līdzdarboties. Izstāžu telpā aplūkojamas studijā tapušo darbu izstādes.
Tepera ezers izveidots, aizsprostojot Abula upi. Tā apkārtnē iekārtoti sporta laukumi, peldvietas, auto un kartingu trase. Senāk ezeru sauca par Kalnezeru un tā ūdeņi darbināja ūdens ratu, kas bija savienots ar āmura pacelšanas vārpstu. Lielā āmura dēļ ezeru sāka dēvēt par Ēmuru. Bankrotējot dzelzāmura īpašniekam, to pārņēma igaunis Tepfers. Tā ezers nes sava pēdējā dzelzs āmura īpašnieka Tepfera vārdu.
Kur paēst: restorānā "Park Hotel Brūzis", bistro "Silvans" un "Zemnieksēta", kafejnīcās "Pauze", "River", "Mūza" un "Ievas konditoreja", ēdnīcā "Draugs" vai bārā "Klondaika".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!