Āgenskalns – Tavas Rīgas daļa  (14)

Āgenskalna nosaukums cēlies latviskojot Hāgena muižas nosaukumu, taču pirms tam Āgenskalns un visa Pārdaugava bija zināma kā nocietinātās Māras dzirnavas. Āgenskalnam vienmēr bijusi raksturīga koka apbūve, tāpēc tas celts, nopostīts, un atkal atjaunots vairākas reizes. Šobrīd Āgenskalns lepojas ar unikālu koka arhitektūru, tirgu, vairākām baznīcām un parkiem.

20.gadsimta pirmajā pusē par Āgenskalna sabiedrisko centru sāka veidoties tirgus rajons. Āgenskalna tirgus paviljonu projektējis Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings, un tas ir 20.gadsimta sākuma racionālā jūgendstila paraugs. Tirgus būvniecība uzsākta jau 1911. gadā, taču iekšējā apdare pabeigta tikai 1925. gadā.

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs tika izveidots 1922. gadā, un tajā apskatāmi vairāk kā 5000 dažādi augi. 1926.gadā Latvijas valdība no Volfšmita mantiniekiem iegādājās zemes gabalu Kandavas ielā 2, kur arī šobrīd, no Dzirciema ielas puses, var aplūkot Volfšmita muižas kungu māju.

Mārtiņa baznīca celta Pārdaugavā dzīvojošo latviešu vajadzībām un, tā kā lēmums par baznīcas celtniecību pieņemts Mārtiņa Lutera 300. nāves gadadienā, baznīcai dots Mārtiņa vārds. Sākumā tika plānots celt koka dievnamu, taču savāktie līdzekļi 17 mēnešos ļāva uzbūvēt mūra baznīcu un jaunceltnes abās pusēs iestādīt Holandes liepu aleju. Sākotnēji baznīcai bija tikai viens tornis, taču apmēram 30 gadus pēc tās uzbūvēšanas celtni pārbūvēja, nojaucot veco, nelielo torni, piebūvējot plašu priekštelpu ar diviem torņiem katrā pusē un paplašinot draudzes telpas.

AB dambja pamati uzcelti 1886. gadā, lai nodrošinātu stabilu Daugavas krasta līniju. Tā virsbūve kalpoja kā kuģu iekraušanas un izkraušanas vieta un Daugavu norobežojoša būve. Sākotnēji virsbūve bija no koka, bet 20.gadsimta 20. gados to nomainīja ar dzelzsbetona plāksnēm, pie tam, sākotnēji dambim bija bruģēta nogāze Daugavas pusē un vertikāla siena gar jauno ostas akvatoriju. 1944. gadā AB dambi uzspridzināja vācu karaspēks, to atjaunoja 20. gadsimta 50. gados, kad tas ieguva šodienas izskatu.

1780. gadā strūdzinieki Klīversalā uzcēla mazu koka dievnamu, kas darbojās 120 gadus, līdz 1892.gadā labāko meistaru vadībā tika uzsākta mūra baznīcas celtniecība. 1895.gada 5.novembrī tika iesvētīta Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca, kurai no sākotnējā izskata līdz pat mūsu dienām ir mainījies tikai krāsojums.

Kalnciema ielas koka apbūve ir izcils 19. gadsimta koka arhitektūras mantojums, kam nav līdzīga visā Eiropā. Kalnciema ielas ansamblis veidojies 19. gadsimta beigās 30 gadu laikā un šobrīd posmā no Melnsila līdz Slokas ielām apskatāmas 23 koka celtnes. Viena no ievērojamākajām koka apbūves ēkām ir Hartmaņa muiža - vienstāva koka dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu un manteļskursteni, klasicisma stilā celtu deju zāli ar kolonādi un savienojošo korpusu. Kalnciema ielā izveidojies viens no Rīgas radošajiem kvartāliem, kur iespējams apmeklēt dažādus pasākumus, gadatirgus un koncertus.

19. gadsimta beigās Kalnciema ceļa abās pusēs, aiz Baložu ielas vaļņveida kāpās pletās priežu sils, bet pēc 2. Pasaules kara te uzbūvēja pirmo lielo dzīvojamo masīvu Āgenskalna priedes.

Uzvaras parku sākotnēji sauca par Pētera parku, tas tika veidots kā ainavu parks un atklāts 1910.gadā. 1923. gadā parks tika pārsaukts par Uzvaras parku un šajā laikā te notika militāras parādes un 1938. gada IX Vispārējie Dziesmu svētki, kuru vajadzībām tika uzcelta estrāde.

1961.gadā parku pārsauca par Kongresa parku, 1963. gadā tika uzsākti parka pārveidošanas darbi - izveidoti zālieni, pārveidota Mārupītes gultne, izrakts dīķis un parks nosaukts par PSKP XXII kongresa parku.

1985. gadā parkā tika atklāts piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", un šajā laikā parks atkal tika pārsaukts par Uzvaras parku.

Māras dīķa apkārtne bija iemīļota pilsētnieku atpūtas vieta jau 18. gadsimta beigās, tās centrā atrodas Māras dīķis, kas ir Māras dzirnavu ezers. 1959. gadā tika veikta Māras dīķa apstādījumu rekonstrukcija - ierīkoti pastaigu celiņi apkārt dīķim un sastādīti koki.