Kolkasrags ir izteiktākais Latvijas piekrastes zemesrags, kur satiekas divas "jūras" - Rīgas jūras līcis jeb Mazjūra un Baltijas jūra jeb Dižjūra. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl piecus kilometrus līdz Kolkas bākai. Saule Kolkasragā lec un riet jūrā, tādēļ šeit var vērot kā saullēktus, tā saulrietus, taču ar peldēšanos šajā vietā jābūt uzmanīgiem - tas ir bīstami nepastāvīgo straumju un plūstošo smilšu dēļ.
Kolkasraga galā atrodas vecā Kolkasraga bāka - viļņu noskalotās vecās, 16. gadsimtā celtās un vairākkārt pārbūvētās bākas drupas, kas pēc katras lielākas vētras un aukstas ziemas paliek aizvien mazākas. Drupas kādreiz atradušās krietnu gabalu sauszemē, tagad tās pamazām pazūd zem ūdens.
Kolkasraga zemūdens smilšainā sēkļa galā, uz mākslīgi veidotas salas, 6 kilometrus no krasta atrodas Kolkas bāka. Sākotnēji uzcēla koka bāku, kurā gaismu iededzināja 1875. gada jūnijā. Kad sala nosēdās, uz tās uzcēla tagadējo bākas torni, kas sāka darboties 1884. gada 1. jūlijā. 21 metru augstais bākas metāla konstrukcijas tornis izgatavots Sanktpēterburgā. Uz salas atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas, taču jau kopš 1979. gada bāka strādā automātiskā režīmā.
Kāpās pie Kolkasraga uzstādīts tēlnieka Ģ. Burvja radītais piemineklis "Jūras paņemtajiem", kas veidots kā simboliski vārti, caur kuriem redzama Kolkas bāka. Te apskatāms vecais kuģa vraks, akmens - Eiropas centrs, Krišjānim Valdemāram veltītie informācijas stendi un kādreizējā PSRS armijas militārā bāze, kuru mūsdienās izmanto Latvijas robežsardze. Pavasara migrācijas laikā Kolkasrags ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.
Kolkasragā var izstaigāt no koka laipām veidotu priežu taku, kas iepazīstina ar interesantu priežu mežu, ko savulaik daļēji aprakušas kāpu smiltis. Apskatāma arī smiltīs ieputināta dižpriede. Priežu takas sākumā var pamanīt aizaugošu plašu stigu, kuras viens gals beidzas jūras krastā, otrs - pie Kolkas - Ventspils ceļa. Šī vieta padomju laikā tika izmantota militāriem mērķiem - šaušanas apmācībām.
No Kolkas raga kājām gar jūras krastu var doties uz Melnsilu, pa ceļam apskatot vienu no retajiem, 8 -15 metrus augstajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu un izstaigājot Ēvažu dabas taku. Lai kājām gar jūras krastu nonāktu Melnsilā, būs jāpieveic 12,5 kilometri un tā kā cilvēks normālā tempā ejot, stundas laikā var noiet 4 - 6 kilometrus, šāds gājiens jums prasīs apmēram 3 - 4 stundas.
Melnsils ir pēdējais ciems lībiešu jūrmalas apdzīvoto vietu virtenē Ziemeļkurzemē, kur 20.gadsimta vidū vēl dzīvoja lībieši. Te apskatāmas vairākas senvietas - sena kulta vieta Baķu baznīcas kalns, kur bijusi baznīca un kapi. Baķupītes kreisajā krastā uz augstas kāpas lepni slējusies jūras laupītāja Tromeļa pils. Kuģi pie Melnsila gaidījuši ceļavēju, lai varētu apbraukt netālo Kolkasragu, bet Tromels kuģus aplaupījis un dārgumus noglabājis pils pagrabos.
Pēc tik garām pastaigām un iespaidiem bagātas dienas, jums jādodas uz Melnsila jūras krastu, kur atrodas kempings "Melnsils". Te ir īstā vieta romantiķiem - pašā jūras krastā izvietotas divvietīgas mucu mājiņas un četrvietīgas ģimenes mājiņas - mucas, no kurām pāris metru attālumā šalko jūra. Turpat blakus ir iespēja nopērties arī pirtiņā - mucā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!