Maui – vieta, kur peldēties kopā ar bruņurupučiem un haizivīm bez maksas

Ceļojuma plānošanai pieejam rūpīgi. Pirmkārt, kad? Noteikti ne ziemā jeb lietus sezonā. Un arī noteikti ne pašā vasaras karstumā (lasīt - tūrisma sezonā), kad Havaju salas ir ne tikai ārprātīgi dārgas, bet arī pārpildītas ar apaļīgiem pusmūža amerikāņu tūristiem puķainos kreklos. Atliek aprīļa beigas vai maija sākums - laiks, kad lietus sezona beigusies, bet tūristu bari vēl nav sākušies. Sacīts, darīts.

Nākamais jautājums - uz kuru no Havaju salām lai brauc? Ja atvaļinājumā kā lielākā daļa darbarūķu vari izrauties vien uz nedēļu, tad ar vienas salas apskati arī pilnīgi pietiek. Aprunājamies ar saviem amerikāņu kolēģiem un apzinām katras salas plusus un mīnusus. Tad nu neliels ieskats salās. Pirmkārt, Oahu. Vistūristiskākā sala ar galvaspilsētu Honolulu. Daudz debesskrāpju un mazākas iespējas izrauties no tūristu bariem, lai apskatītu Havaju salu fantastisko dabu. Šo atmetam uzreiz. Galu galā viens no galvenajiem pasākumiem mūsu to-do­ listē ir uzrāpties vulkānā un, vēlams, ne kopā ar vēl simtiem tūristu.

Otrkārt, Hawaii jeb Big Island (Lielā Sala). Šī ir lielākā no Havaju salām un arī vislielākā no ASV piederošajām salām. Vulkāni, neskarta daba, fantastiskas dabas takas. Mūs apmierina. Taču kolēģi mūs pārliecina par trešo no "lielajām" salām - Maui. Te esot viss, ko mēs gribot. Neskarta daba, mazāk tūristu kā Oahu, bet vairāk izklaides un ēšanas vietas nekā Big Island. Der! Jau nākamajās dienās tiek iegādātas "pirmssezonas" cenas aviobiļetes - 375 ASV dolāri no Sanfrancisko abos virzienos.

Kur palikt?

Jārēķinās, ka Maui ģeogrāfisko apstākļu dēļ (okeāns un kalni) laikapstākļi uz salas ir nemainīgi mainīgi. Vienā salas daļā var spīdēt saule, savukārt pretējā gāzt kā pa Jāņiem. Turklāt šie stāvokļi var samainīties vietām pusstundas laikā. Vislietainākā ir salas ziemeļu un austrumu daļa, kur gar okeānu izpletušies lietus meži, pār kuriem savukārt plešas Haleakala vulkāns 3055 metru augstumā.

Salas rietumpuse sola skaistas un saulainas pludmales, taču tās lielākoties atrodas lielu viesnīcu ielenkumā. Tieši tur atrodas arī lielākā salas pilsēta Lahaina. Rietumkrasts tūristiem ir vispopulārākais, bet attiecīgi arī visdārgākais. Divvietīgs numuriņš viesnīcā maksā sākot ar 160 ASV dolāriem par nakti, un vietējos tur sastapt grūti.

Izpētījuši salu, secinām, ka optimālākā vieta palikšanai ir salas dienvidrietumu krasts, pilsētiņa Kihei. Lielu viesnīcu tur praktiski nav, tāpēc arī mazāk tūristu. Bet pludmales ne mazāk skaistas kā salas rietumkrastā. Beigu beigās norezervējam pilnībā aprīkotu dzīvokli gandrīz pašā okeāna krastā, izmantojot www.airbnb.com. Apmēram 200 ASV dolāru no cilvēka par veselu nedēļu un iespēja gatavot maltītes pašiem savā virtuvē. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo uz salas ēst restorānos ir dārgi (sākot ar 20 ASV dolāriem par otro ēdienu, ieskaitot nodokļus un dzeramnaudu).

Kā pārvietoties?

Maui sala ir tik maza (1883 km2), ka to var pa perimetru apbraukt vienas dienas laikā, tāpēc palikšanas vieta patiesībā nav tik būtiska, ja vien esi mobils. Ja sākumā domājām, ka visur aizkļūsim ar sabiedrisko transportu, tad beigu beigās esam ļoti priecīgi, ka viens no mums tomēr uzspieda uz savu viedokli un norezervēja mašīnu jau pirms braukšanas. Jo, ja vien neesi tūrists pasīvais, kurš gatavs "grilēties" okeāna krastā no rīta līdz vakaram nedēļas garumā, tad tev noteikti gribēsies apskatīt visu salu. Bet autobuss uz vulkāna virsotni vai lietus mežiem nekursē vis. Iepriekš gan esam sabiedēti, ka viss, ieskaitot auto nomu, Havaju salās ir mežonīgi dārgs. Bet mēs esam latvieši (un divi igauņi) vienkāršie - atrodam nomu, kurā var iznomāt mašīnas, kas vecākas par 2000. gadu. Ja amerikāņi no tādām baidās, tad mēs gan nē. 250 ASV dolāri uz nedēļu, ieskaitot visus nodokļus un apdrošināšanu. (http://www.mauirentacar.com/). Labāku cenu būtu grūti iedomāties.  

Ko darīt?

Visbeidzot pats svarīgākais. Ko darīt Maui? Kādā no dzīvoklī atrodamajiem ceļvežiem izlasām galvenos priekšnosacījumus, lai atpūta Maui būtu izdevusies:

1.       Pieņem, ka uz salas viss notiek daaaaudz lēnāk.

2.       Iedzer kokteili.

3.       Atceries, ka esi atvaļinājumā, un ATSLĀBSTI.

Vienkārši, ne? Nelielam statistikas ieskatam - 70% no Havaju salu tūristiem ir japāņi, 25% amerikāņi, 5% citi. Lielākoties uz Havaju salām brauc pāri, lai apprecētos un/vai tur pavadītu medusmēnesi. Bet aktivitātes atradīsies gan jaunlaulātajiem, gan japāņiem, gan amerikāņiem, gan citiem.

Pirmkārt, pludmales. Baltas smiltis, zili zaļš silts okeāna ūdens, maigs vējiņš un palmu ēna. Vēl rokā ieliekam laimīgās stundas lēto "Margaritu" vai salas populārāko kokteili "Mai tai" (tumšais rums un ananāsu sula), un laime ir sasniegta. Vari nogulēt vien pāris stundas tādā karstumā, bet ko tālāk?

Otrkārt, snorkelēšana un niršana.  Mūsu vienīgais puisis iemetās ūdenī ar masku, trubiņu un pleznām jau pirmajā pludmalē divas stundas pēc atbraukšanas. Nepagāja ne piecpadsmit minūtes, kad sajūsmināts nāca ārā, jo peldējis kopā ar... bruņurupučiem! Un jā, bruņurupučus Maui var sastapt gandrīz katrā pludmalē, tie, izmērā pa diagonāli apmēram metru gari, parasti uzturas pie piekrastes akmeņiem. Bruņurupuči, koraļļi un zivis visās varavīksnes krāsās - tos visus var apskatīt, pat nepērkot dārgās snorkelēšanas tūres par vismaz 100 ASV dolāriem. Par labākajām pludmalēm snorkelēšanai mēs atzinām Ulua un vietējo Kihei pludmali. Tieši Ulua mūsu puisis arī sastapa haizivi savā izmērā. Sākumā kā raķete no bailēm izšāvās krastā, bet tad mēs noskaidrojām, ka "parasti jau šitās cilvēkiem neuzbrūkot".

Treškārt, sērfošana. Ja nekad mūžā neesi sērfojis, tad šī ir tā vieta, kur to pamēģināt. Sērfošanas apmācība divu stundu garumā maksā apmēram 50-60 ASV dolāru. Mūsu instruktors vietējais havajietis Kaika ieved mūs okeānā, novada īsu instruktāžu, uz pirmā viļņa iestumj un... paši nemanot, mēs visi esam kājās. Bez instruktora iestumšanas gan tā lieta nav tik vienkārša, bet nav arī neizdarāma. Papildus viņa kolēģis tikmēr sataisa vienreizīgas bildes, kuras pēc tam iespējams iegādāties, ja ir vēlme.

Ceturtkārt, kāpšana vienā no pasaules augstākajiem neaktīvajiem vulkāniem Haleakala. Vulkānā ar mašīnu var uzbraukt līdz pat pašai virsotnei 3055 metru augstumā. No informācijas centra tad tur tālāk atiet vairākas takas, kas ved tieši vulkānā. Var izvēlēties sākot no pusstundas takas līdz pat vairāku dienu takām, atkarībā no savām vēlmēm un fiziskās sagatavotības. Mēs izvēlamies daļu no "Sliding Sands Trail" (apmēram 3 stundas), kas iet vulkāna krāterī tieši iekšā. Tāpēc gājiens/kāpiens sanāk tāds jocīgs - sākumā ej lejā krāterī, savukārt pēc tam kāp augšā atpakaļ. Ak jā, un atpakaļgājienam attiecīgi jāierezervē divreiz ilgāks laiks. Ejam krāterī pilnīgā mākonī un smejamies, ka esam ezīši miglā, jo redzēt tālāk par pāris metriem nevar neko. Kad nu esam tikuši līdz krāterim un izvilkuši savas pusdienu maizītes, no mākoņiem beidzot parādās saule un laiks pār Haleakala ieleju noskaidrojas, gandrīz vai mums par godu. Skati un, galvenais, krāsas fantastiskas. To vārdos izstāstīt nevaru, ja nu vienīgi parādīt bildes. Šis noteikti bija spilgtākais no ceļojuma iespaidiem.

Piektkārt, brauciens pa lietus mežiem salas ziemeļu daļā jeb "Hana Road". Mazs līkumots celiņš mūs izved apmēram 40 jūdžu garumā ar vidējo ātrumu 20 jūdzes stundā (apmēram 30 km/h). Rasina lietus, bet tas nemazina mūsu sajūsmu. Viss zaļš, zaļš, zaļš. Ūdenskritumi, vīteņaugi, bambusi, kalni un okeāns. Apstājamies ik pēc piecpadsmit minūtēm, lai visi četri vilktu ārā savus fotoaparātus un bildētu, jo vienaldzīgi pabraukt garām nevaram. Ja tiksiet līdz Hanai (2.5 stundu brauciens vienā virzienā), tiksiet atalgoti ar neskartām un neapdzīvotām, bet mazliet mežonīgām pludmalēm. Savukārt pa ceļam varēsiet gandrīz nepārtraukti baudīt vietējos augļus, kurus pašapkalpošanās stendos tur katru dienu izliek vietējie. Tikko plūktus banānus, no koka kritušus kokosriekstus un papaijas varat nobaudīt, atstājot vien tik naudiņas, cik prasa jūsu sirdsapziņa.

Ko ēst?

Ja iesiet tūristu vietās, meklējiet īpašos piedāvājumus un laimīgās stundas (no 15:00-19:00 kokteiļi par apmēram 3 ASV dolāri). Ja paveiksies un atradīsiet vietējo iecienītu ēstuvi (mums paveicās, jo tapām uzaicināti uz vietējo Kihei bāru/restorānu "Life is a Beach"), nomēģiniet īstu havajiešu ēdienu par vietējo cenām. Mums paveicās uztrāpīt uz tradicionālo havajiešu ceremoniju Luau, kurā ne tikai vari nobaudīt speciāli sagatavotu cūkgaļu ar piedevām, bet arī klausīties izmērā un sirdī lielos havajiešus dziedam mazās ģitāriņas ukulele pavadījumā.

Ja tomēr gribas ietaupīt, gandrīz visur ir furgoni, no kuriem tirgo ļoti garšīgus un lētus meksikāņu un Āzijas ēdienus (piemēram, 2 ASV dolāri par vistas taco). Vakariņas gan iesaku gatavot pašiem - tas sanāks stipri vien lētāk kā ēst ārpus mājas.

Bez kā neiztikt?

Dārgo ziemeļeiropieti, es zinu, ka tu nekad, nekad neapdedz, bet bez saules aizsargkrēma Havaju salās neiztiksi pat tu. Aizsargfaktors 30-50 SPF, vismaz trīs reizes dienā, bez jebkādiem argumentiem. Ļoti vēlama arī cepure un saulesbrilles. Mājās vediet īstas okeāna pērles, Havaju salās ražotu kafiju, macademia riekstus, kā arī lei jeb smaržīgās puķu virtenes, ko likt radiniekiem ap kaklu.

Kā iedvesmoties?

Un visbeidzot, ja gluži uz Havaju salām tā uzreiz nesanāk aizbraukt, iedvesmai varat noskatīties dažas Havaju salās uzņemtas filmas. Pēc tām tad arī varat spriest, vai ir vērts šo tālo ceļu mērot no Latvijas vai nē. Daži piemēri - "The Descendants" (2011. gads), "Six Days Seven Nights" (1998. gads), "Jurassic Park" (1993. gads).

Kā runāt?

Angliski. Ir tikai divi vārdi, kas jums jāzina havajiešu valodā. Pirmkārt, visur tiksiet sagaidīti un pavadīti ar "aloha", kas būs domāts kā vienkārši "sveiki" vai "uz redzēšanos". Taču havajiešu valodā šim vārdam ir daudz dziļāka nozīme - ar to saprot mīlestību, mieru, līdzjūtību un žēlsirdību. Otrkārt, jums visur pateiksies ar "mahalo", kas gan nozīmē vienkārši "paldies".