Lai mutīgumā varētu sacensties ar Suitu sievām, jāapgūst nepieciešamākie suitu valodas vārdi:
bakāti rāceņi - kartupeļu biezenis
es tav tā gaidī mā - es tevi tā gaidīju mājās
ēst pusdienu - ēst pusdienas
grazna balss - skaista balss
iet pie dārb - strādāt
ievilkt lupti - atpūsties, paņemt pīppauzi
jānolaiž mierklis - jāiet pagulēt
labe va kreise puse?
luturu drānas - moderns apģērbs (pretstatā suitu drānām)
nāk tik bare - nākat tik kopā
ne dierše, ne gāle - tad kad dzer un nereibst
netīk krebelēties - nav vēlēšanās darboties
pārtiešam runā - runā daudz lieka
piejemt mītē - dot pajumti
rudzu desa - mīklas veltnis sagatavots priekš sklandu raušiem
sīvs laiks - slikts, briesmīgs laiks, negaiss, lietus
uz pilsēts vīz - pa pilsētas modei
vāk gald zeme! - novāciet galdu!
viens sievieša cilēks - sieviete
viš cērt pāri pašam tēvam - viņš pārspēj pašu tēvu
zierga brandīns - sliktas kvalitātes šņabis
Uz Alsungu jeb Alšvangu noteikti jādodas pa Veco suitu ceļu - ainavisku un kultūrvēsturiski nozīmīgu autoceļa posmu no Kuldīgas uz Alsungu. Nonākot galā, pirmais svarīgākais uzdevums ir satikt "Suitu sievas", taču savu vizīti labāk pieteikt.
Pirms došanās ceļā, "mājasmātes" ir vairāk jāiepazīst. Un, proti, suiti ir katoļu sala luterticīgajā Kurzemē ar centru Alsungā un ar gandrīz 400 gadus garu vēsturi. Alsunga 20. gadsimtā bija pēdējā vieta, kur Latvijā vēl ikdienā valkāja tautas tērpus, kur tika spēlētas dūdas, kokles un bukurags. Suitiem ir sava izloksne - valoda un senas tradīcijas.
Suitiem piemīt īpatnējs raksturs ar neuzticību, aizdomām, skarbumu pret ienācējiem un īstu uzticību pret savējiem. Tos uzskata par stūrgalvīgākajiem un konservatīvākajiem Kurzemes iedzīvotājiem. Suiti ir arī rads rada galā, jo ilgu laiku laulības ar apkārtējiem luterāņiem te nebija pieņemamas, un tika uzskatītas par grēku.
Tā kā Alsunga kopš neatminamiem laikiem ir bijusi vēsturiskā Suitu novada garīgais, administratīvais un ekonomiskais centrs, pēc tikšanās ar sievām jādodas apskatīt Alsungas Livonijas ordeņa pili, kas kā četrstūraina nocietināta būve ar iekšējo pagalmu ir būvēta 1372. gadā. No senās pils līdz mūsu dienām saglabājusies un ir apskatāma daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājumu torņi.
Noteikti jāiegriežas Alsungas Svētā erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcā, kas būvēta ap 1625. gadu, gadu simtiem ir bijusi galvenā suitu kopienas svētvieta, garīguma un identitātes balsts. 1882. gadā baznīca paplašināta uz sāniem, tai piešķirot pašreizējo krusta formu. Zem baznīcas atrodas aizmūrētas Šverinu dzimtas kapenes.
Suitu novads ir bijis biezi apdzīvots jau sirmā senatnē. Par to šodien liecina trīs pirmsvācu perioda pilskalni. Basu un Leiškalnu pilskalni ir grūtāk atrodami, taču Dižgabalkalns atrodas pašā Alsungas centrā. Savu nosaukumu tas ieguvis 1659. gadā, kad Kurzemes ģenerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudītu pilī nocietinājušos zviedru spēkus. Pilskalna augstums ir 8 - 10 metri, no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas baznīcu, gan uz blakus esošo Dzirnavu ezeru.
Tiesas kalns ir 17. gadsimtā sacēlušos zemnieku vadoņu soda vieta un 1905.gada revolucionāru mītiņu vieta. Teika stāsta, ka viena no nocirstajām galvām trīsreiz lēkusi uz augšu un saukusi: "Nepatiesi"- un uz kapu kopas izauguši divi bērzi ar ,,cilvēku ģīmjiem" zaros.
Alsungas muzejā apskatāmas ekspozīcijas par etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas" veidošanos un darbību, 20. gadsimta sākuma dzīvojamā istaba un virtuve un Alsungas vēsture fotogrāfijās.
Muzejā "Jura putni" apskatāmi paša saimnieka no koka veidotie putni, pārsvarā - mīlestības, saticības, uzticības un mūžības simbols dzērves. Te var izstaigāt arī parku, kurā pavasaros ievu zaros pogo lakstīgalas, debesīs redzamas dzērves, bet zem katra koka zied puķes.
Alsungas novada Reģos atrodas murkšķu audzētava "Jaunstuči", kurā iespējams iepazīt zemes lielāko vāveru - murkšķu dzīvi un ieradumus. Murkšķu saimē šogad ir papildinājums ar diviem, maziem, jaukiem murkšķulēniem. Mazuļi jau ir tik lieli, ka droši nāk ārā no savas migas uzēst barību vai padiedelēt kādu zemesriekstu no saviem viesiem. Kad ar murkšķiem esat kārtīgi iepazinušies, varat doties izstaigāt vēsturisko Reģu muižas apkārtni, izbraukt ar laivu pa muižas dīķi
Kur nakšņot: viesu namā "Ķīši" pie Zvirgzdu ezera, viesu namā "Valciņi" Alsungas centrā, atpūtas vietā "Ezermaļi" pie Zvirgzdu ezera un brīvdienu mājā "Ulmi".
Kur paēst: "Spēlmaņu krogā" Alsungā, blakus baznīcai, kur iepriekš piesakoties var baudīt arī īpašu suitu maltīti. "Suitu maizē" ir iespēja ne tikai iegādāties nupat ceptu saldskābmaizi un sklandu raušus, bet arī pašiem "pielikt roku" suitu garduma darināšanā.
Tagad nu gan jūs varat braukt uz Alšvangu "Iekš vien Diev mier!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!