'Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, aizdzen mani Roņu salā'  (9)

Roņu salu vai Ruhnu zviedri sauc par Runö un to bieži dēvē arī par "Rīgas līča Pērli". Roņu sala atrodas Rīgas līcī Baltijas jūrā, tuvāk Latvijai nekā Igaunijai, 93 kilometrus  jeb 52 jūras jūdzes no Rīgas un ir viena no visizolētākajām vietām Eiropas Savienībā, tāpēc cilvēki šeit dzīvo pēc saviem noteikumiem un ir diezgan noslēgti.

Senākās arheoloģiski pierādītās liecības par cilvēku klātbūtni Roņu salā datējamas ar 5200. gadu p.m.ē. un tiek uzskatīts, ka šajā laikā te mituši roņu mednieki. Rakstos Roņu sala pirmoreiz minēta 1341. gadā, Kurzemes bīskapa brīvlaišanas vēstulē. Tad salā saimniekojuši zviedri, tā bijusi Krievijas impērijas sastāvā un Pirmā pasaules kara laikā to okupējuši vācieši. 1918.gadā pretenzijas uz salu pieteikusi arī Latvija un salas iemītniekiem tikusi dota iespēja izvēlēties, kurai valstij pievienoties - Latvijai vai Igaunijai. Salinieki izvēlējušies Igauniju un kopš tā laika Roņu sala ir Igaunijas sastāvā.

Kaut Roņu sala ir pavisam neliela, tomēr tur ir ko redzēt! Roņu salas Svētās Magdalēnas baznīca jeb Vecā baznīca pēc pašreizējām ziņām ir vecākā Igaunijā saglabājusies koka ēka, kuras celtniecība sākta 1643. gadā. Pēc Roņu salas zviedru aizbraukšanas baznīca dievkalpojumiem pusgadsimtu netika lietota, līdz atkal tika iesvētīta 1999. gadā.

Baznīcas rietumu fasādi grezno kāda salas tuvumā bojā gājuša burinieka borta dekors ar akantu motīvu. Iespējams, ka uz fasādes atradās arī sešas viduslaiku koka skulptūras, kuras līdz 1774. gadam stāvēja uz altāra, bet kopš 1892. gada glabājas Rīgā. 15.gadsimta sākuma polihromo krucifiksu vietējie zviedri 1944.gada augustā, pametot salu, aizveda līdzi uz Zviedriju, tāpat kā "rubīnu" kolekciju - sešus 1621.-1650.g. stikla gleznojumus. Dievkalpojumi Roņu salas vecajā baznīcā notiek sestdienās, plkst.18.

Salas jaunā baznīca ir uzbūvēta divu metru attālumā no vecās koka baznīcas. Tās mūri celti no vietējiem laukakmeņiem, bet tornis - no koka. No Vecās baznīcas uz jauno tika pārvests par koka baznīcu vismaz 200 gadus vecākais kristāmais trauks, kā arī baznīcas zvans ar jūrasbraucēju aizbildņa Sv. Nikolaja figūriņu un latīnisku aizlūguma vēlmes tekstu. Baznīcas balkonā cienīgi eksponēts Nikolausa pulkstenis, bet baznīcas apgaismošanai joprojām tiek izmantotas tikai sveces.Akmenī kaltais gadskaitlis baznīcas rietumu fasādē norāda uz celtniecības pabeigšanas gadu - Roņu salas jauno dievnamu iesvētīja 1912.g. 20.jūlijā. Dievkalpojumi Roņu salas jaunajā baznīcā notiek darbdienās un sestdienās plkst.8., svētdienās plkst. 12.

Roņu salas muzejs atrodas 200 gadus vecajās "Korsi" mājās un tika izveidots 1990. gadā, bet pašreiz apskatāmā pastāvīgā ekspozīcija tika atvērta 1998. gadā. Te redzami apmēram 300 salas iedzīvotājiem piederējuši darba un sadzīves priekšmeti un 12 fotogrāfiju stendi, kas iepazīstina ar salas savdabīgo vēsturi un dabu. Muzeja lepnums ir gandrīz 8 tūkstošus gadus vecie roņu mednieku kvarca darbarīki, koka baznīcas pūķa galvas formas vējrādis un zviedru izcelsmes pastāvīgo iedzīvotāju darinātās roņu bises.

1877. gadā Roņu salas austrumos, tās augstākajā vietā Houbjeres kalnā tika uzstādīta no Francijā, Havras rūpnīcā, izgatavotajām detaļām samontēta bāka ar sarkanu metāla cilindra torni. Vairāk nekā simt gadu strādājušais metāla tornis līdz pat mūsdienām ir darba kārtībā. Bāku projektējis Gustavs Eifels, bākas augstums ir 39.5 metri un tā ir šāda veida bāka visā Baltijas reģionā.

Roņu salas dienvidaustrumu piekrastē 1997. gadā tika uzstādīta Latvijas tēlnieka Viļņa Titāna darinātā, granītā kaltā akmens zīme "Uguns Bura", kas veltīta jūras braucējiem. Tās pamatnē lasāms teksts igauņu un latviešu valodās.

Limo Pludmale atrodas Roņu salas dienvidaustrumu daļā, pavisam netālu no Ringsu ostas un tā ar pazīstama ar savām dziedošajām smiltīm. Limo ir populārākā un iecienītākā no divām salas pludmalēm. Otra ir Kunsi pludmale, kas atrodas Roņu salas ziemeļu galā. Limo pludmalē pie pašas jūras uzcelta Limo sauna - neliels viesu nams, kurā pārnakšņot un nopērties pirtī. Baļķu namiņu, kurā ir vieta 10 gulētājiem, ietver no divām pusēm atvērta terase, no kuras ir iespējams vērot saullēktu vai baudīt skatu uz jūru. Saimnieki labprāt pagatavos jums arī kūpinātas zivis.

Uz Rignsu zemes raga neliela piestātne tika izveidota jau 1949. gadā. Šobrīd te atrodas Ringsu osta, kura piedāvā ceļiniekiem iespēju izmantot tualetes, dušu un pirti, te darbojas arī ostā ienākušo mazo ūdens transporta līdzekļu reģistrācija. Ostā piestājušajiem ūdens transporta līdzekļiem tiek nodrošināts elektrības pieslēgums, tehniskais ūdens un atkritumu pieņemšana uz muliņa. Vērtīgi zināt: Osta var uzņemt ūdens transporta līdzekļus, kuru max garums ir 20 m un iegrime - 2,5 m. Kopā ir 20 piestātnes vietas. Radio izsaukuma signāls ULL kanālā 16, "Ruhnu sadam".

Brauciens uz Roņu salu būs īsts piedzīvojums, ja turp dosieties ar jahtu vai kuģīti no Rojas ostas.