Roņu salu vai Ruhnu zviedri sauc par Runö un to bieži dēvē arī par "Rīgas līča Pērli". Roņu sala atrodas Rīgas līcī Baltijas jūrā, tuvāk Latvijai nekā Igaunijai, 93 kilometrus jeb 52 jūras jūdzes no Rīgas un ir viena no visizolētākajām vietām Eiropas Savienībā, tāpēc cilvēki šeit dzīvo pēc saviem noteikumiem un ir diezgan noslēgti.
Senākās arheoloģiski pierādītās liecības par cilvēku klātbūtni Roņu salā datējamas ar 5200. gadu p.m.ē. un tiek uzskatīts, ka šajā laikā te mituši roņu mednieki. Rakstos Roņu sala pirmoreiz minēta 1341. gadā, Kurzemes bīskapa brīvlaišanas vēstulē. Tad salā saimniekojuši zviedri, tā bijusi Krievijas impērijas sastāvā un Pirmā pasaules kara laikā to okupējuši vācieši. 1918.gadā pretenzijas uz salu pieteikusi arī Latvija un salas iemītniekiem tikusi dota iespēja izvēlēties, kurai valstij pievienoties - Latvijai vai Igaunijai. Salinieki izvēlējušies Igauniju un kopš tā laika Roņu sala ir Igaunijas sastāvā.