Šarmantā skaistule Sardīnija  (9)

Mēs izvēlējāmies lētāko aviokompāniju "Ryanair", tāpēc lidojām ar divām pārsēšanām, tādejādi ietaupot līdzekļus un apskatot arī citas Itālijas pilsētas, līdz nokļuvām mūsu galamērķī - Cagliari. Savlaicīgi bijām pieteikuši automašīnu un pēc dažu formalitāšu nokārtošanas jau bijām ceļa jūtīs.

Lai apskatītu lielāko daļu salas, neizvēlējāmies ātrākos, bet gan skaistākos maršrutus un to iesaku arī citiem Sardīnijas apceļotājiem. No Cagliari braucām virzienā uz Olbia pa salas labo krastu. Brīžiem ceļi veda gar līkumainām, bet pasakaini skaistām klintīm, no kurām pavērās skats uz jūru, tāpēc vairākās vietās piestājām, lai nopeldētos. Tā kā automašīna mums bija samērā ekonomiska, tad visa ceļojuma laikā bieži benzīntankos nepiestājām. Jāpiebilst, ka benzīna cenas vidēji ir tādas pašas kā Latvijā.

Lai labāk iepazītu Sardegna, kā itāļi dēvē Sardīniju, izvēlējāmies nakšņot vairākās viesnīcās. Pirmā atradās Cagliari, otrā Olbia apkārtnē, bet trešā bija mūsu lielākais ieguvums - mājīgs, mazs dzīvoklītis, kurā mūs sagaidīja un paēdināja kāds gados vecāks itāļu pāris.

Olbia, kā pilsēta mūs nepārsteidza - ļoti daudz tūristu, arī pludmalē. Un jau pirmajā dienā guvām nelielu mācību - uz pludmali jādodas laicīgi, lai aizņemtu saulessargus, kuri, starp citu, lielākajā daļā pludmaļu, ir par maksu. Tā kā brokastoju reti un mazām porcijām, tad, cerot uz kārtīgām pusdienām, pamaz apēdu arī viesnīcā. Un te nu seko otrā mācība un ieteikums - vienmēr kārtīgi paēst, jo nav zināms, kad pienāks nākamā ēšanas reize. Atskaitot bāru, pārējās ēstuves bija ciet. Tāpēc vēlams ielāgot, ka gan veikali, gan kafejnīcas Sardīnijā strādā lielākoties no 9:00-12:00 un no 17:00-20:00, turklāt, apkalpošana lielākoties ir lēna, uz maltīti var nākties gaidīt pat vairāk kā stundu.

Vakaros gan pilsētā, gan viesnīcā atveras restorāni ar baltiem galdautiem un skaisti izgrebtiem augļu dekoriem. Cenas ļoti dažādas. Mūsu kuplā ģimenīte (pieci cilvēki) vidēji pavakariņoja par 50-100 eiro. Pārsvarā mielojāmies ar dažādām jūras veltēm, picām un vairākiem makaronu paveidiem. Vakariņojot viesnīcā, kura atradās kalnā mēs vērojām, kā jūra apēd oranžo saullēktu un pamazām satumst.

Kad dodamies uz siltajām zemēm, vienmēr izmantojam iespēju nirt. Esot Latvijā, palasījām nirēju forumus un secinājām, ka jādodas uz Palau un savu izvēli nenožēlojam. Kaut arī cēlāmies agri, Palau nokļuvām mazliet vēlāk, kā bijām plānojuši. Jo, lai arī jābrauc vien pusstunda, ir jāpārvar līkumainie serpentīnu ceļi. Papildus tiem, mūs aizkavēja stāvvietas meklēšana - vai nu to nav, vai par samaksu. Skrējām cauri Palau ostai, līdz nonācām līdz mūsu laivai. Akvalangistu tērpus īrējām un tos jau iepriekšējā dienā pielaikojām. Jau pēc brīža atrados Grūperu ielenkumā divdesmit metru dziļumā. Mani mierināja instruktora vārdi, ka Grūperi izsalkuši un nikni esot agrā pavasarī, bet vasarā tie ir pat ļoti miermīlīgi. Bez Grūperiem redzēju daudz krāsainu zivtiņu, jūras augu, alas un redzamība bija patiešām lieliska.

Vēlējāmies apskatīt arī Sardīnijas kreiso krastu un devāmies gar to uz mūsu pēdējo naktsmītni, pa ceļam peldoties, sauļojoties un priecājoties par milzīgajiem kaktusiem. Kaktusi ir vieni no krāšņākajiem augiem Sardīnijā, jo citu augu šeit ir pavisam maz. Viskrāšņākie - pašu audzētie, kas sastopami sardīniešu mājvietās.

Svelmainajā karstumā devāmies uz populārāko apskates vietu - Neptūna grotu (Grotto di Neptuno). Kāpām pa vairākiem simtiem pakāpieniem lejā, līdz nokļuvām stalaktītu alā, kur bija patīkami vēss. Bet tad sekoja grūtākais - ceļš pa trepēm augšup un nemelošu, ka tādā karstumā tas bija pārbaudījums pat man.

Mazliet noguruši nokļuvām mazajā dzīvoklīti, kur mūs sagaidīja sirsnīgais sardīniešu pensionāru pāris (noskumušus sardīniešus visa ceļojuma laikā redzējām ļoti reti) un vakarējot un sarunājoties, mēs uzzinājām, kā dzīvo mazās salas iedzīvotāji un kā viņi spēj izturēt lielo karstumu. Pēc sarunas sapratu, kāpēc dienvidniekiem tik ļoti nepieciešamas siestas - tas ir laiks atpūtai, laiks ģimenei un patvērums no saules.

Lai arī dzīvoklītis bija mazs, tas bija ļoti grezns un atmiņā atausa fakts, ka visas mājvietas, kur nakšņojām bija ļoti greznas. Mēs, latvieši, esam ļoti pieticīgi šajā ziņā. Tāpēc Sardīnija paver citu skatījumu uz dzīvi. Nevarētu teikt, ka greznība bija tas, kādēļ Sardīnija mani tik ļoti piesaistīja. Tā drīzāk bija brīvības sajūta, kas sākumā man likās, kā sardīniešu slinkuma un vienaldzības izpausme, bet beigās - beidzot aizmirstās rūpes, pārdzīvojumi un darbi, kuri mani sagaidīja Latvijā.Ieteikumi:

Pirms ceļošanas palasiet forumus - tur atrodamas atsauksmes gan par labākajām apskates vietām, gan viesnīcām un ēstuvēm, kā arī to cenām;

Ja īrēsiet auto, obligāti līdzi ņemiet Tom-Tom, jo, lai arī sala ir neliela, bez tā nomaldīties gadās visai bieži;

Līdzi ņemiet saules aizsargkrēmu - vasarā temperatūra var sasniegt pat 50C;

Nokļūstot Sardīnijā, uzreiz izņemiet nedaudz skaidras naudas, jo ne visur iespējams norēķināties ar kredītkartēm;

Savāds, bet vērtīgs ieteikums - pirms ceļojuma kārtīgi paēdiet, jo ilgās siestas būs pamatīga diēta jebkuram latvietim, kurš pieradis kārtīgi pusdienot;

Sardīnijā ir patīkams klimats, svarīgi paņemt vien pāris nepieciešamākās drēbes, kādu izejamo un sportiskāka stila apģērbu, dvieli un peldkostīmu, saulesbrilles;

Nenožēlosiet, ja līdzi paņemsiet snorkelēšanai paredzētās brilles, jo garantēju - lielu daļu laika pavadīsiet Vidusjūrā.