Ulda Marhilēviča Pāvilostas sajūta  (5)

Pāvilostu par savu paradīzi uzskata Latvijas spicākie vējdēļu sporta cienītāji, osta, jahtu piestātne, lielais jūrakmens, neskartā daba un skarbais jūras gaiss piesaista šai vietai radošus cilvēkus.

Arī Uldis saka, ka jūra un enerģija, ko viņš gūst savās mājās, kas būvētas uz viņa vecvectēva zemes, viņam esot viss, kas nepieciešams. Uz Pāvilostu komponists nebrauc strādāt, aktīvais darbs notiek Rīgā. Pāvilostā ir jābauda daba un klusums.

Pāvilosta jeb Āķagals, kā to kādreiz dēvēja, ir vieta, kur ejot pa ielu, pēkšņi var attapties pašā jūras krastā un zinātnieki pierādījuši, ka Pāvilosta ir Latvijas vieta, kurā ir visvairāk saulaino dienu gadā. Cauri Pāvilostai tek Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām - tikai 6 kilometri, un visdziļākajām upēm Latvijā. Padomju laikos Pāvilosta bija slēgtā zona. Uldis atminas, ka, lai varētu apciemot savu vectēvu, viņam Rīgā bijis jākārto speciālas atļaujas.

Dodoties uz pludmali, pievērsiet uzmanību Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamajam objektam un platākajai pelēkajai kāpai Latvijā - Pāvilostas Pelēkajai kāpai. Tā virzienā gar jūru stiepjas 1.5 kilometrus, bet no jūras uz sauszemi - gandrīz kilometru. Pludmalē, 50 metrus no krasta, jūrā viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni jeb Jūrakmeni. Padomju laikā šis akmens bija robežzīme, par kuru tālāk gar jūras krastu ļaudis nedrīkstēja iet.

Esot Pāvilostā, noteikti jādodas pastaigā pa moliem, kuru būvniecība sākta jau 1878. gadā. Sākotnējos ostas vārtus veidoja no pāļu rindām un akmeņu krāvumiem, vēlāk pagarināja ar betona blokiem. Tad jādodas paklaiņot pa Pāvilostas ieliņām, vērojot skaistās mājiņas un rimto pāvilostnieku dzīvi, no vietējiem zvejniekiem jānopērk kūpinātas zivis, un "gardu muti" tās jānotiesā, sēžot pludmalē vai Sakas krastā.

Ja nu tomēr vēlaties ko uzzināt par Pāvilostas vēsturi, dodaties uz Pāvilostas novadpētniecības muzeju un laivu māju. Ēka, kurā izvietots muzejs, būvēta 1897. gadā kā pirmā Pāvilostas mūra ēka. Muzejs lepojas ar daudzām unikālām lietām - Sakas pagastā atrastajiem akmens un kaula cirvjiem, kaltām bronzas saktām un jostām un darba rīku, kāds nav pat Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā - medus spiedi. Kopumā muzeja krājumos glabājās vairāk, nekā 8000 priekšmeti. Laivu mājā apskatāmi lielgabarīta muzeja eksponāti. 2012.gadā pirmo reizi apmeklētājiem atvērts mansarda stāvs, kurā visa gada garumā apskatāmas dažādas mainīgās izstādes.

Kad Pāvilosta apskatīta no sauszemes puses, tā jāiepazīst arī no ūdens puses. Var doties izbraukumā ar turpat Pāvilostā būvētām koka laivām, kas aprīkotas ar videi draudzīgiem un klusiem elektromotoriem, vizināties ar kuģīti - kuteri vai zvejas kuģīti. Ja dosieties jūrā kopā ar zvejniekiem, varēsiet makšķerēt un jūsu loms, atgriežoties no jūras, tiks arī nokūpināts.

Pāvilosta rūpējas arī par aktīvās atpūtas, ūdenssporta un burāšanas mīļotājiem. Te iespējams iznomāt jūras kajakus un SitOnTop tipa laivas un doties kārtīgi izšūpoties jūras viļņos, saķert adrenalīnu burājot ar TOPCAT katamarānu vai izmēģināt visu, ko piedāvā Pāvilostas serf klubs "Spinout" - vindsērfinga, kaitsērfinga, sērfinga un SUP inventāra nomu un apmācību.

"Spinout" organizē arī dažādas nometnes un sacensības, kā arī Pāvilostas leģendāro serf semināru, kurš nemainīgi, katru gadu notiek augusta pirmajā nedēļā - šogad no 29. jūlija līdz 4. augustam. Vairāk par nometnēm, semināru un citām aktivitātēm varat uzzināt šeit. 

Katru gadu Pāvilostā notiek arī jahtu vadītāju kursi. 8 dienu laikā, pēc 40 teorētiskajām, 20 praktiskajām stundām un eksāmena nokārtošanas, jūsu kabatā patīkami čaukstēs starptautiski sertificēta jahtu vadītāja apliecība, jūs būsiet izbaudījis sauli, jūru, vēju un atgriezīsieties lielpilsētas burzmā iesauļojies un laimīgs. Vairāk informāciju par jahtu vadītāju kursiem varat uzzināt šeit.

Kur nakšņot: Pāvilostā ir divas viesnīcas "Vēju paradīze" un "Das Crocodill" un vairākas viesu un brīvdienu mājas. Par nakšņošanas iespējām vairāk informāciju varat uzzināt šeit.

Kur paēst: kafejnīcā "Laiva", kas atrodas Pāvilostas centrā vai viesnīca "Vēju paradīze".