Karību jūras dārgumi Kubā

Karību jūras sirds, Kuba, eiropiešu acīm pirmo reizi pavērās 1492. gadā, kad tās krastos izkāpa Kristofors Kolumbs un pasludināja to par Spānijas karaļvalsts īpašumu. 21. gadsimta Kuba ir piedzīvojusi vairāku gadsimtu, neskaitāmu vētru un politisko režīmu nestās pārmaiņas. Tomēr, neskatoties uz to visu, nokļūšana Kubā ir kā sava veida ceļojums laika mašīnā. Šeit joprojām var sajust un saredzēt gan koloniālisma, gan komunisma pēdas - īsta eksotika 21. gadsimta stresa un steigas pārņemtajam cilvēkam. Turklāt Kubas arhipelāgs ar vairāk kā 4000 salām ir īsta dabas bagātību krātuve.

Kubas galvaspilsēta Havana, nenoliedzami, ir galvenais atskaites punkts ceļojumam pa šo salu. Kubas lielāko pilsētu ar 2,1 miljoniem iedzīvotāju dibināja Spāņu iekarotāji jau tālajā 1515. gadā, kad tā kļuva par svarīgu stratēģisko punktu ceļotājiem starp Veco un Jauno pasauli. Pilsētas vēsturiskais centrs La Habana Vieja ir UNESCO Pasaules mantojuma daļa. Tajā var aplūkot lieliski saglabājušās koloniālā laika celtnes - Havanas vecpilsēta ir gluži kā dzīvs muzejs. Citi apskates vērti punkti ir skaistais Plaza de la Catedral laukums un Palacio de los Capitanes Generales - pilsētas muzejs, kura iekšpagalmā var aplūkot arī Kolumba statuju.

Trinidadas pilsēta, dibināta 1514. gadā, ir lieliska vieta, kur iepazīties ar Kubas vēsturi. 17. un 18. gadsimta laikā Trinidada bija nozīmīgs vergu tirdzniecības punkts un cukura ražošanas centrs. No šiem laikiem ir saglabājušās bagāto zemes īpašnieku un tirgotāju savrupmājas un villas. Pilsētas bruģētajās ielās joprojām var sajust koloniālisma laika elpu un šķiet, ka laika zobs šai vietai gandrīz nemaz nav kaitējis.

Kuba ir īstā vieta, kur meklēt paradīzes cienīgas pludmales. Vienas no skaistākajām ir Playa Pilar pie Cayo Guillermo, Cayo Levisa, kas atrodas Pinar del Rio, kā arī Playa Paraíso nelielajā Cayo Largo del Sur salā. Savukārt, garā brīvie var doties uz Kubas vienīgo nūdistu pludmali - Cayo Largo. Kuba patiešām neliks vilties - kilometriem baltu smilšu un kristāldzidra ūdens, ko var baudīt palmu ēnu veldzē.

Viens no obligātajiem pieturas punktiem Kubā ir arī Pinar del Rio, Viñales ieleja, kas ir mājvieta salas slavenākajam eksporta produktam - cigāriem. Lielā daļā no šeit esošajām tabakas plantācijām joprojām tiek izmantotas tradicionālās saimniekošanas metodes. Ieleja ir kalnu ieskauta, tādēļ tā ir liels vilinājums klinšu kāpējiem. Šeit var aplūkot arī neparastos mogotus - izolētus, stāvus kaļķakmens kalnus. Viñales ielejai ir ļoti sena vēsture, jo šeit esošās kalnu alas cilvēki apdzīvoja jau daudzus gadsimtus pirms Spāņu konkistadoru ierašanās. Unikālā kultūras mantojuma dēļ Viñales ieleja ir iekļauta arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ciénaga de Zapata biosfēras rezervātā salas dienvidu krasta Zapata pussalā var satikt Kubas krokodilus - lielāko atlikušo šīs apdraudētās sugas populāciju. Purvāju ūdeņos sastopamie baisie rāpuļi var izaugt līdz pat 4 metru garumam un sasniegt 136 kilogramu svaru. Šeit mīt arī neparastie lamantīni un tūkstošiem putnu sugu. Īsta oāze dabas pētniekiem.

Apskates vērtas ir arī pirmatnējās pludmales Guanahacabibes pussalā. Salas galējā rietumu daļā esošajā Guanahacabibes biosfēras rezervātā un nacionālajā parkā ceļotāji var izbaudīt neskartas un mazliet mežonīgas pludmales, kā arī nodoties niršanai koraļļu rifos.

Lai šo salu iepazītu un izprastu līdz galam, ir jāizgaršo arī Kubas virtuve. To raksturo spāņu, afrikāņu un Karību reģiona garšu sajaukums. Obligāti nogaršojamo ēdienu sarakstā ir jāiekļauj viens no tradicionālajiem Kubas ēdieniem "Congrí" - ceptu rīsu, sīpolu, pupiņu un speķa sajaukums. Citi tipiski vietējie ēdieni ir pupiņu biezenis "Frijoles durmientes" un rīsu un pupiņu sajaukums " Moros y cristianos". Viens no labākajiem piemēriem dažādo kultūru ietekmei ir arī zupa "Ajiaco", kas sastāv no kukurūzas un 3 veidu gaļas - cūkas, vistas un liellopa. No vietējiem desertiem noteikti ir jānogaršo "Cocada", salds kokosriekstu našķis, un bezē cepumi "Merengues duros". Protams, būtu grēks aizmirst par Kubas vietējo kafiju un tradicionālo Mohito, ko baudīt palmu ēnā.