Ceļojumu var sākt ar došanos Limbažu virzienā, kur pašā Limbažu centrā var apskatīt senās Limbažu viduslaiku pilsdrupas. Šī ir viena no senākajām nocietinājuma un aizsardzības būvēm Latvijā. Limbažu pilsdrupās joprojām ir saglabājies pils vārtu tornis ar Latvijā vienīgajiem oriģinālajiem paceļamajiem vārtiem.
Alojas novadā ir jāapskata 19. gadsimta 70 tajos gados celtā Puikules muiža. Tjūdoru neogotikas stilā celtajā sarkanajā muižā šobrīd mācās Puikules pamatskolas audzēkņi. Alojas novadā apskatāma arī netālu esošā Ozolmuiža, kas celta 18. gadsimta beigās, klasicisma stilā. Arī šajā, ezera krastā esošajā muižā, iekārtota pamatskola.
Pašos Vidzemes ziemeļos, Mazsalacā, var apskatīt Valtenberģu muižas kompleksu, kas ticis celts 18. gadsimta otrajā pusē vēlīnā klasicisma stilā. 1905. gadā muiža tika nodedzināta, bet 1932. gadā tā tika restaurēta un nu jau ilgus gadus muižas telpās atrodas skola, kas ir skaista parka ieskauta.
Uz Naukšēniem jābrauc ne tikai pēc disko - šeit atrodas arī ap 19. gadsimta vidu celtā Naukšēnu muiža, kas veidota ampīra stilā. Šodien muižas telpās atrodas neparastais "Naukšēnu Cilvēkmuzejs", kas saviem apmeklētājiem ļaus uz pasauli palūkoties caur naukšēniešu acīm.
Esot Ziemeļvidzemē, protams, nedrīkst pabraukt garām Dikļiem - latviešu dziesmu svētku tradīciju šūpulim. Kocēnu novada Dikļos esošā Dikļu pils piederējusi baronam Paulam fon Volfam un tikusi celta 1896. gadā neobaroka stilā. Dikļu pili ieskauj plašs, 20 hektāru liels parks ar dīķi. Pilī joprojām ir saglabājusies liela daļa no oriģinālās interjera apdares. Šobrīd Dikļu pils telpās atrodas viesnīca, restorāns un SPA centrs.
Netālu no Dikļiem apskatāma arī Pārgaujas novadā esošā Ungurmuiža. 18. gadsimtā šajā vietā tika celts koka ēku ansamblis, kas nu ir kļuvis par viesu māju, muzeju un kultūras notikumu centru. Nogurušie ceļotāji Ungurmuižā var atvilkt elpu zem lielajiem ozoliem un atgūt spēkus tējas paviljonā.
Tālāk var doties Alūksnes virzienā, kur noteikti ir jāiebrauc Apes novadā esošajā Gaujienā. Te var apskatīt Gaujienas pili - īstu Latvijas pērli, kas daudziem varētu būt paskrējusi garām nepamanīta. Pils celta ap 19. gadsimta vidu klasicisma stilā un tās fasādi rotā iespaidīgas kolonnas un lauvu skulptūras, kas apsargā galveno ieeju. Jau no 1922. gada pils telpas tikušas izmantotas kā mācību iestāde. Šobrīd Gaujienas pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola, kas 1984. gadā tika nosaukta skolas absolventa un ievērojamā dzejnieka vārdā.
Ļoti neparasta ir arī Zvārtavas pils, kuras slieksnī kalti vārdi "Te mājo Laime, neviens ļaunums neienāks". Pils celta 1881. gadā un veidota neogotikas stilā. Šobrīd pils telpās ir ierīkota viesnīca. Zvārtavas pils pieder Latvijas Mākslinieku Savienībai, tādēļ te mēdz notikt dažādi interesanti pasākumi un izstādes. Runā, ka pilī spokojoties kāda zaldāta spoks, kas esot sevi nejauši sašāvis un nu naktīs biedējot pils viesus, klīstot apkārt šļūkdams un kāsēdams.
Pašā Alūksnes centrā var apskatīt Alūksnes Jauno pili, kas celta laika posmā no 1860. līdz 1864. gadam. Tiek uzskatīts, ka pils arhitekts bijis Johans Daniels Felsko, kurš bijis arī Rīgas galvenais arhitekts. Alūksnes Jaunā pils veidota Tjūdoru neogotikas stilā un tās fasāde vērsta ar skatu uz Alūksnes ezeru. Jau no 50 to gadu beigām pils telpās ir atradušās dažādas kultūras iestādes, šobrīd tās ir Alūksnes muzejs un Dabas muzejs. Pie pils atrodas arī 32 hektārus lielais Alūksnes muižas parks, kura teritorijā var apskatīt tādus arhitektūras pieminekļus kā Mauzoleju, Obelisku, Rotondu, Aleksandra paviljonu un Eola templi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!