Brīnišķīgu kalnu, ūdenskritumu un vēstures bagātību pārpilnā Slovākija  (6)

Slovākija slavena ar saviem gleznainajiem kalniem - Tatri ir arī daudzu Latvijas ceļotāju iecienīts galamērķis, kurp vērts doties gan ziemā, gan vasarā. Tāpat arī vēsturiskās pilsētas un daudzie senie cietokšņi un pilis neliks vilties.

Tā kā Slovākija izsenis ir populārs tūristu galamērķis ceļotājiem no Latvijas, tur nokļūt ir vairākas iespējas. Pirmā, protams, tradicionāli ar tūristu autobusiem un grupu ekskursijām - tādas piedāvā vairākas tūrisma firmas, un cena būs lētāka nekā, braucot uz Alpiem. Uz Bratislavu var aizbraukt arī ar satiksmes autobusu no Rīgas.

Otrs iecienīts variants, kā nokļūt Slovākijā, ir ar personīgo auto vai, apvienojoties nelielās grupas ar līdzīgi domājošiem - sociālajos tīklos izveidotas vairākas domubiedru grupas, kas organizē kopīgus braucienus uz Slovākiju vai ik nedēļu.

Protams, individuālie ceļotāji, kam laika ir mazāk, var arī lidot - tomēr no Rīgas uz Bratislavu tiešo reisu nav, tāpēc būs jālido uz Popradu, Vīni vai Budapeštu, un tālāk jābrauc ar vilcienu, autobusu vai īrētu auto.

Slovākijas galvaspilsēta ir arī valsts lielākā pilsēta ar gandrīz 500 tūkstošiem iedzīvotāju. Bratislava atrodas pašos valsts rietumos pie Austrijas un Ungārijas robežām.

Viens no galvenajiem pilsētas apskates objektiem ir Bratislavas pils, kas atrodas uz neliela kalna. No šejienes paveras skats ne tikai pār galvaspilsētu, bet arī uz Austriju, un labos laika apstākļos ir iespējams saskatīt pat Ungāriju.

Pilsētas skaisto apkaimi veido Donavas krasti un Mazie Karpati, kuru pakājē tā atrodas. Lielisks skats paveras no Jaunā tilta, kur atrodas arī kosmosa kuģim līdzīgs restorāns un skatu laukums.

Protams, jādodas arī uz vecpilsētu, kur senās un vēsturiski nozīmīgās ēkas atrodas īpaši lielā koncentrācijā.

Tomēr gadu gaitā Bratislava ir pārvērtusies par visai tipisku rietumu pilsētu, tādēļ, lai iepazītu Slovākijas patieso seju, ir jādodas ārpus galvaspilsētas mūriem.

Kalni ir Slovākijas bagātība un laba alternatīva Alpiem, kas ir iemīļota vieta kā tūristu, tā vietējo vidū. Augstajos Tatros ir 17 kalnu virsotnes, kuru augstums pārsniedz 2500 metrus virs jūras līmeņa, un pati augstākā virsotne ir Gerlachovsky stit, kas ir 2655 metrus augsta. 

Aktīvās atpūtas cienītājiem šeit vienmēr būs ko darīt: vasarā doties kalnu pārgājienos un ziemā braukt ar slēpēm vai sniega dēļiem. Mazāk sportiskie tūristi var atpūsties pie kalnu ezeriņiem un baudīt kalnu skatus no trošu vagoniņiem, kas var uzvest arī otrajā augstākajā virsotnē Lomnicky stit 2633 metru augstumā.

Augstajos Tatros liela daļa pārgājienu maršrutu iet pa stāvām klintīm, bieži vien piedāvājot apmeklētājiem arī izmantot palīglīdzekļus - piemēram, ķēdes un trepes, bez kuriem daudzas takas būtu gandrīz neizejamas. Tiem, kam šāda atpūta šķiet par ekstrēmu, bet tomēr gribas izbaudīt aktīvu ceļojumu, jādodas uz Rietumu Tatriem, kur pārgājienu un slēpošanas trases ir diezgan drošas un vieglas. Tomēr mīkstas zāles segtā nogāze bieži vien beidzas ar dažiem simtiem metru stāvu klinti.

Otra lielākā Slovākijas pilsēta ar aptuveni 250 tūkstošiem iedzīvotāju. Pilsēta atrodas valsts austrumos pie Hornādas upes. Košice tāpat kā Rīga bijusi Eiropas kultūras galvaspilsēta (2013. gadā).

Vēsturiski Košice pazīstama ar savu ģerboni. Tas piešķirts 1369. gadā un ir pirmais ģerbonis Eiropā, kas piešķirts pilsētai.1919. gadā Košice pat īsu brīdi bija Slovākijas Sociālistiskās Republikas galvaspilsēta.

Košice lepojas arī ar 14. gadsimtā celto Svētās Elizabetes katedrāli, kas ir vislielākā baznīca Slovākijā. No visām Slovākijas pilsētām tieši Košice centrā ir vislielākais skaits valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu.

Katru gadu oktobra mēneša pirmajā svētdienā notiek Košices maratons — vecākais tradicionālais maratons Eiropā, kas pulcē skrējējus jau kopš 1924. gada.

Nelielā Slovākija var lepoties ar vismaz 44 izpētītām alām, no kurām divas ir ledus alas un viena ir aragonīta ala – pasaulē tādas ir tikai trīs.

Lielākajā daļā no alām var apskatīt gan stalaktītus, gan stalagmītus, un piecas no Slovākijas alām ir iekļautas arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ledus alas – Dobsinka ala un Demanovksa ala – ir klātas ar ledu visa gada garumā. Savukārt Očtinska alā, kas ir Slovākijas vienīgā aragonīta ala, var apskatīt neparastos kalcīta(kalcija karbonāta) kristālus.

Nacionālais parks ar visai atbilstošu nosaukumu – "Slovensky raj" jeb Slovākijas debesis. Šī ir ideāla vieta atpūtai dabā - daudz svaiga gaisa, cilvēka nesabojātu ainavu, kalnu upju, ūdenskritumu un aizu.

Burvīga vieta nesteidzīgiem pārgājieniem. Parkā var apskatīt arī 13. gadsimta Klastorisko klostera drupas, kas gadsimtiem ilgi gulējušas meža vidū cilvēku aizmirstas.

Slovākijas austrumu daļā esošās pilsdrupas ir vienas no lielākajām Eiropā. Spišas pils (Spišský hrad) ir ap 12. gadsimtu celta romāņu stila akmens pils, kas kopš 1993. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

1780. gadā pils cieta ugunsgrēkā un viss, kas no tās palicis, ir šodien apskatāmās drupas. Spišas pils uzcelta uz 200 metrus augstas dolomīta klints, tādēļ tā ir pamanāma jau pa lielu gabalu. Šī ir arī populāra filmu uzņemšanas vieta.