Atpūta pie dabas krūts Baltkrievijā  (55)

Baltkrievijas kopējā platība ir 207 600 kvadrātkilometri, un lai gan šai mūsu kaimiņvalstij nav izejas pie jūras, tā var lepoties ar Brasalavu, kura ir ezeriem bagāta vieta, un ar tiem vilina tūristus gan no galvaspilsētas Minskas, gan Krievijas, Ukrainas un arī Latvijas.

Pati pilsētiņa gan vairāk liks mums atcerēties sendienas un liks justies kā omulīgā Latgales lauku sētā, taču tās apkaimē esošā daba nodrošinās SPA cienīgu atpūtu. Braslava atrodas Vitebskas apgabalā, apmēram 255 kilometru attālumā no Minskas un ir viena no senākajām Baltkrievijas pilsētām. Tās vēsture liecina, ka 9. gadsimtā šajā vietā pastāvēja latgaļu un kriviču apdzīvotās vietas, kas kļuva par pamatu vēlākai pilsētas attīstībai. Braslava savulaik cietusī arī karadarbībās un pat vairākas reizes bijusi pilnībā sagrauta. Lai uzzinātu vairāk par pilsētas vēsturi, ir vērts iegriezties Braslavas tradicionālās kultūras muzejā, jāuzkāpj arī Pils kalnā, no kura paveras brīnišķīga panorāma uz pilsētu un tās apkaimes ezeriem. Starp citu, Braslavas pilsētas laukumā vēl saglabājies Ļeņina piemineklis.

Pilsētas krastus apskalo Drivjatu ezers, un pie tā, pašā pilsētas centrā, ir iekārtota glīta pludmale. Šis apgabals tiešām izceļas ar ezeru pārbagātību, tajā atrodas 2 800 ezeru, no kuriem lielākie ir Asvejas un Lukomskas ezeri. Apmēram trešo daļu teritorijas aizņem meži, biežāk egles un priedes. Šeit atrodas Braslavas ezeru nacionālais parks un daļēji arī Berežinskas biosfēras rezervāts.

Tieši ar ezeriem braslavieši pievilina tūristus. Vietējie stāsta, ka ezeru ūdens ir tik tīrs, ka no tā var pasmelt ar krūzīti un, sēžot laivā, droši karstā dienā padzerties. Ūdens patiešām ir dzidrs un, ja tajā ieskatās, var redzēt zivtiņu barus. Jāatzīst, ka Braslavā valda tāds miers, ka sajūta kā laukos pie vecmāmiņas! Ja paveicas, tad uz ceļa var sastapt arī pa kādam meža zvēram. Vietējie stāsta, ka nereti ceļu nākas dot mežacūku ģimenītei vai kādai stirnai.

Atbraucēji var izvēlēties kādu no vairākām naktsmītņu iespējām - no telts vietas tam speciāli ierīkotās vietās līdz divstāvīgas mājas īrei ar pirti un labiekārtotu pludmali pie sliekšņa. Taču pēdējos gados Baltkrievijā ir attīstījusies jauns tūrisma veids – agrotūrisms. Tiesa, šai nodarbei nav nekāda skara ar lauksaimniecību. Principā tās ir mājas, kuras vietējie tūristiem izīrē. Īpaša valsts programma veicinājusi to, ka šādu tūrisma viedu apkārtnē piedāvā daudzi, gadā valstij par to maksājot 10 eiro. Vietējie stāsta, ka dažiem agrotūrisms ir pamatienākumu veids, citiem – piepelnīšanās iespējas tūrisma sezonā.

Namiņus var izvēlēties pēc sirds patikas. Ir gan vienkārši, kuros piedāvātas minimālas labierīcības, gan greznāki nami, kuri aprīkoti ar modernām dušām, pirtīm. Arī izklaides iespējas saimnieki piedāvā dažādas. Tūristiem, kuri ierodas gan no Minskas un citām Baltkrievijas pilsētām, gan Krievijas, tiek piedāvāta gan atpūtas pie dabas, gan zvejas un medību iespējas. Pirts cienītāji var atpūsties pirtī, izstaigāt dabas parka takas vai ar laivu apceļot ezerus, kuri savā starpā ir savienoti.

Kāds no Minskas atbraucis viesis, kuru žurnālisti satiek vienā no argosētām, stāsta, ka šurp atpūsties brauc regulāri. Viņš ieradies kopā ar ģimeni, līdzi atvedot motorlaivu. Vīrietis stāsta, ka viņu šī vieta vilina ar klusumu, tīro gaisu un piemērotību atpūtai ar bērniem. Var ieiet pirtī un uzreiz doties peldēt ezerā, kurš ir rokas stiepiena attālumā. Patiesi, pieradušie pie burzmas un trokšņa, uz Braslavu atbraukušie sākumā var justies kā pēkšņi dzirdi zaudējuši, apkārt ir tik kluss! Tiesa, agrosētas mēdz būt arī tuvu viena otrai un, ja tiešām ir vēlme pēc klusuma, tad jāraugās pēc kādas attālākas mājas.

Agrosētā "Titāniks", kurā apmetusies žurnālistu delegācija no Latvijas, stāsta, ka vasarā te vietas jārezervē laikus, jo, lai gan apkaimē ir vēl citas, pieprasījums ir liels. Lielākoties atpūsties brauc vietējie un viesi no Krievijas, taču viesu māju saimnieki cer uz viesiem arī no citurienes. Tiesa, piesakot atpūtu, jārēķinās, ka samaksu saimnieki gaidīs avansā, jo nereti, lielākoties viesi no Krievijas, rezervē namiņu, bet tad pēdējā brīdī atsaka. Lai neciestu zaudējumus, braslavieši ieviesuši priekšapmaksu.

Agrosētu saimnieki piedāvā arī ēdināšanu, taču katrs viesi var gatavot arī pats, piemēram, noķerto kādu zivi. To, ka ezeri tiešām ir zivīm bagāti, pārliecināmies arī mēs, cienājoties ar vietējo uz uguns gatavoto ezera zivju zupu!

Tūristi var apmesties arī kādā no atpūtas kompleksiem, kuri piedāvā gan vienkāršas istabiņas, gan divstāvīgus luksus numurus. Tiesa, šie kompleksi nedaudz atgādina Padomju laiku sanatorijas, taču vienalga ir pieprasīti.

Tiesa, mūsdienu cilvēkiem Braslavas atpūtas vietās jārēķinās ar ierobežotu pieeju internetam. Atpūtas kompleksu luksus numuros tas būs pieejams, citos – par atsevišķu samaksu iegādājams, taču agrosētās tas nebūs pieejams vispār. Baltkrievi atzīst, ka wi-fi, kas pie mums ir ikdienišķa lieta, pie viņiem vēl ir reta parādība. Arī norādes pieejamas vien baltkrievu un krievu valodā.

Atpūtušies ezeru zemē Braslavā, tūristi var apmeklēt apgabala pilsētu Vitebsku, kura atrodas 237 kilometru attālumā no Braslavas. Apgabala galvaspilsētas viena no nozīmīgajām apskates vietām ir gleznotāja Marka Šagāla muzejs. Vitebskā dzimušais mākslinieks ir slavens visā pasaulē, un tagad pilsētā ir atjaunota viņa bērnības māja, kurā ierīkota izstāde. Savukārt viņa darbu reprodukcijas var aplūkot Vitebskas modernās mākslas muzejā. Vitebskā ir apglabāta arī Raiņa māte Dārta Pliekšāne.

Ceļojot pa Vitebskas apgabalu, vērts piestāt arī Polockā, kuru baltkrievi sauc par Eiropas centru. Vietā, kuru uzskata par Eiropas centrālo punktu, ir uzstādīta zīme un to apmeklējušie var cerēt uz diplomu. No Minskas Polocka atrodas 232 kilometru attālumā.

Viens no pilsētas ievērojamākajiem apskates objektiem ir Sv. Sofijas katedrāle. Pie katedrāles guļ Borisa akmens, kurš 1981.gadā izcelts no Dvinas upes (Daugavas). Leģenda vēsta, ka pieliekot roku pie tā, var iedomāties vēlēšanos, kura noteikti piepildīsies.

Apskates vērst ir arī Polockas Eifrosīnijas, kura ir Polockas un visas baltkrievu zemes svētā aizbildne, klosteris. Ticīgie dodas turp, lai lūgtu svētās palīdzību, cīnoties ar dažādām slimībām. Klostera māsa stāsta par gadījumiem, kad slimie izdziedinājušies pēc tam, kad lūgušies Polockas Eifrosīnijai. Klosterī apbedītas arī mūķenes mirstīgās atliekas.

Ekskursiju žurnālistiem no Latvijas organizēja Baltkrievijas vēstniecība.