Deviņi augi, kurus labāk neošņāt, jo ļoti nelāgi ož!  (27)

Smarža piesaista apputeksnētājus - parasti bites un tauriņus. Daži augi gan priekšroku dod mušām un mēsluvabolēm, kuru piesaistīšanai nepieciešama cita pieeja, proti, nepatīkama smaka, kas līdzinās, piemēram, sasmakušai vai jau pūt sākušai gaļai. Šīs dienas apskatā - deviņi ne pārāk jauki smaržojoši augi, kurus labāk neaiztikt un neošņāt.

Šis ārkārtīgi reti sastopamais augs parazitē uz vīteņaugu saknēm Borneo un Sumatras džungļos. Raflēzija ir viena no pasaulē lielākajām puķēm - tās zieds var izaugt līdz viena metra diametram un svērt ap 11 kilogramiem. Neraugoties uz milzīgo izmēru, puķi ir ļoti grūti atrast. Augs attīstās no 9 līdz 21 mēnesim, bet ziedēšanas laiks salīdzinoši ir ārkārtīgi īss - vien piecas dienas. Tie, kam ir paveicies redzēt raflēziju ziedēšanas laikā, stāsta, ka tā ož pēc puvušas gaļas. Lai pievilinātu apputeksnētājus (lielākoties, mušas), zieda centrālā daļa uzsilst līdz cilvēka ķermeņa temperatūrai, kā rezultātā raflēzijas specifiskais aromāts kļūst vēl izteiktāks un nepatīkamāks.

Zemie papaiju koki lielākoties aug Ziemeļamerikas austrumu daļā. Papaijas augļus to formas dēļ salīdzina ar mango, savukārt garšas ziņā - ar banāniem, tomēr, tā kā papaiju transportēšana ir samērā sarežģīta, šo augli lielveikalos atradīsim salīdzinoši reti.

Papaiju ziedus apputeksnē mušas un vaboles, auga lielie purpurkrāsas ziedi ir diezgan šļaugani un smaržo pēc iesmakušas gaļas, ko nepavisam nevar salīdzināt ar aromātisko augļu smaržu.

Šim afrikāņu izcelsmes sukulentam ir mataini zvaigznes formas ziedi - dzelteni ar sarkanu "vēnu" dzīslojumu. Neraugoties uz specifisko bojātas gaļas aromātu ziedēšanas laikā, par krupju puķi dēvētā stafēlija ir samērā izplatīts telpaugs visā pasaulē. No nepatīkamā aromāta var izvairīties, izvēloties tādu stafēliju sugu, kurām nav smaržas, piemēram, milzu stafēliju. Tomēr viskrāšņākie ziedi ir milzu stafēlijai.

Centrālamerikā augošā meksikāņu pudeļķirbja jeb hikaro trompetveida ziedi plaukst gan koka zaros, gan tieši uz stumbra un ož pēc trūdiem. Pudeles formas augļiem ir ēdamas sēklas, savukārt cietā miza tiek izmantota rotu un trauku gatavošanai.

Pirms ieviest šo savdabīgo augu mājās, der padomāt, ko ar to iesākt, ja tas uzziedēs. Iespaidīgais zieds izskatās tiešām interesanti, tomēr tā smaka ir nepanesama. Un ne velti - amorfofalls tiek uzskatīts par smirdīgāko ziedu pasaulē. Neraugoties uz nosaukumu, kartupeļpalmai nav nekāda sakara ne ar kartupeļiem, ne ar palmām. Šo augu mēdz dēvēt arī par vudū liliju, velna mēli, čūsku palmu, bet, burtiski tulkojot no grieķu valodas, amorfofalls nozīmē "falls bez formas", kas raksturo zieda diezgan specifisko formu.

Amorfofalls dabiskajos apstākļos aug Sumatras tropu mežos - gluži tāpat kā raflēzija. Ziedi var būt līdz pat 3 metrus augsti.

Smirdošā lizihitona kallām līdzīgo ziedu vālītes klāj purpurbrūns vai zaļi raibs vīkals, kas izdala ķiplokiem līdzīgu smaku, tādēļ šis interesantais ūdensaugs reti tiek izvēlēts piemājas dīķa apzaļumošanai, lai gan kopšanas ziņā tas ir samērā pateicīgs. Savvaļā tas atrodams Ziemeļamerikā.

Zemestauki ir plaši pazīstamas un pielietotas sēnes, kas ož pēc vecas gaļas un mēsliem, par ko lielā sajūsmā ir mušas, kas salido uz smaržu, ātri vien noēd recekļauno sēnes cepurīti un lido tālāk, izplatot sporas un tādējādi ļaujot sēnēm vairoties.

Zinātāji stāsta, ka šī sēne neaug saulainā vietā, tā jāmeklē brikšņos, kur ir kritalas. Ražas laiks ir no jūnija beigām līdz septembra sākumam. Bet, ja ir silts rudens, tās aug pat līdz pirmajām salnām. Augļķermenis ir balts, līdzīgs vistas olai, pildīts ar recekļainu masu. Sēne dažās minūtēs izaug 20 – 30 cm, galā veidojot tumši brūnu cepurīti, kura izplata ļoti nepatīkamu smaku.

Ātrās augšanas dēļ (puscentimetrs minūtē) sēne tikusi iekļauta pat Ginesa rekordu grāmatā. Gan pārtikā, gan medicīnā to izmanto tikai olas stadijā, turklāt tā ēdama ir arī svaigā veidā.

Ticiet vai nē, bet lilijas arī mēdz būt ar ļoti nepatīkamu aromātu. 'Dracunculus vulgaris' jeb Smirdīgā lilija aug Grieķijā un tās apkaimē. Tumšie purpurkrāsas ziedi ap sevi izplata reibinošu vecas gaļas aromātu, neraugoties uz to, daudzviet šīs lilijas tiek audzētas dekoratīvo ziedu dēļ.

Šo Vidusjūras izcelsmes augu apputeksnē līķumušas. Jā, jā, tās pašas, kas dēj olas uz līķiem un ļauj kriminālekspertiem noteikt nelaiķa nāves laiku. Jēlā bifšteka krāsas ziedi izplata ne tikai gaļas aromātu, bet arī vilinošu siltumu, tādējādi mānot mušas un liekot domāt, ka tās aplido gardu, sadalīties sākušu kumosiņu.