Ziedu upe Kuldīgas pilsētas dārzā  (19)

Vēl pirms dažiem gadiem Kuldīgas pilsētas dārzs bija aizaudzis un nemīlīgs. Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu, tas tapis par kultūrvēsturiski interesantu un ainaviski gleznainu vietu. Par šo naudu izveidots arī kas tāds, kā nav nekur citur Latvijā – brīvdabas kino, kur vakaros nedēļas nogalēs filmas var skatīties bez maksas.

Senāk te atradusies Livonijas ordeņa pils. Tagad tās atrašanās vieta iezīmēta ar krāsainām betona plāksnēm, kuras liktas šaha galdiņa rakstā. Toties pils aizsargvaļņi saglabājušies visā varenumā. Dendrologa uzraudzībā izcirsti mazvērtīgie koki. Projekta autore Diāna Zalāne stāsta, ka uz vaļņiem stādījumi nav veidoti, jo aizsargvaļņiem jābūt tīriem un pārskatāmiem.

Celiņu tīkls izplānots tā, lai apmeklētāji redzētu parka visgleznainākās vietas. Parks ir pieejams arī māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Senam parkam piedien grantēti celiņi. Lai nebojātu to segumu, šeit aizliegts braukt ar velosipēdiem. Mitrākās vietās, kur celiņus nevarēja izveidot, izbūvētas koka laipas, tās pastaigas padara vēl romantiskākas.

Ap vaļņiem senāk bijuši aizsarggrāvji. Daļa aizsarggrāvja iztīrīta un padziļināta, izveidojot gleznainu ūdenskrātuvi ar strūklaku. Saulei spīdot cauri ūdens pilienu mākonim, atmirdz varavīksne!

Citā aizsarggrāvja posmā, zemā un mitrā vietā, izveidota apmēram 100 metrus gara puķu upe. Te stādīti mitrumu mīloši augi. Visskaistākā tā ir vasaras vidū, astilbju ziedēšanas laikā. Dažādu rozā un sārtu toņu astilbes papildina kaķumētru puduri sīkiem ziliem ziediņiem, dzeltenie ligulāriju ziedi staltos kātos, hostu raibās lapas. Te zied arī Sibīrijas īrisi, ehinācijas, pīpenes un monardas, bet vasaras otrajā pusē košās krāsās uzliesmo flokši.

Mitrajā augsnē puķes aug dūšīgi. Tās nemēslo, lai mēslojums nenokļūtu ūdenskrātuvē un neveidotos aļģes. Strūklaku regulāri pieskata un tīra reizi nedēļā.