Šķiet neticami, ka Latvijas dārzā labi var justies rozīņkoks, princešu koks, hurma vai Sīrijas hibisks. Tomēr šie un citi cimperlīgie svešzemnieki aug Burtnieku pagastā, "Buciņu stādaudzētavā", kur ciemojās žurnāls "Praktiskais Latvietis".
"Buciņu stādaudzētava" darbojas tikai kopš pērnā gada, bet tajā jau ir bagātīgs augu sortiments – ap 50 retu un neparastu koku un krūmu no visas pasaules, daudz ziemciešu (ap 60 hostu, 30 peoniju, 20 skaraino flokšu šķirņu), plaša hipeastru kolekcija.
Ideja par ārzemju augu introducēšanu, aklimatizēšanu un popularizēšanu stādaudzētavas saimniecei Irinai Simanovičai radās pēc Aijas Kaškures vadīto dendroloģijas kursu beigšanas. Augu pasaule viņu aizrāvusi jau senāk, liekot apgūt parka dārznieka specialitāti Bulduru Dārzkopības tehnikumā.
Savai kolekcijai Irina izraugās gan lielus retumus, gan dažādus jaunumus. No siltākām zemēm nākušie vairāk jālolo, jo īpaši pirmos gadus. Taču apņēmīgā stādaudzētavas vadītāja nebaidās eksperimentēt un stāda arī tādus, kas ir zem jautājuma zīmes.
Katrs jauns augs viņai ir atklājums un piedzīvojums. Ja tos izdodas izstiept 1,5 – 2 m garumā, tas nozīmē, ka stāds jau ir iejuties mūsu klimatā un turpmāk augs un pārziemos, neizmantojot piesegumu. Vienmēr jārēķinās arī ar zaudējumiem. Ja viesis jau kuro reizi pēc ziemas iznīcis, nav vērts cīnīties ar vējdzirnavām, jāmeklē kaut kas cits mazāk pazīstams.
"Augus galvenokārt pavairoju ar sēklām, tad dēstiem veidojas lielāka izturība mūsu atkušņainajās ziemās. Liela māksla arī atrast īsto vietu dārzā, lai izlolotais stāds tur varētu jo krāšņi sakuplot. Diemžēl arī šī iemesla dēļ ne vienmēr tie ieaug," pārliecinājusies Irina Simanoviča.
Sēklas viņa jau trešo gadu iegādājas internetā, izmantojot ASV firmas "Sheffield's Seed", Kanādas "Gardens North" un citu mājaslapas, kas piedāvā diezgan dārgas, bet kvalitatīvas – ar gandrīz 90% dīdzību. Neliela daļa dekoratīvo augu stādu, piemēram, gumijas koks (Nyssa sylvatica) un Ugunszemes dienvidskābardis (Nothofagus antartica) nāk no Polijas. Notiek arī stādu apmaiņa ar dažiem augu kolekcionāriem tepat Latvijā, turklāt visādus interesantumus sadāvina draugi.
Par katru augu Irinai Simanovičai savs stāstāmais: no kurienes, kā iegūts, kā aug. Piemēram, idēzijas (Ideasia polycarpa) sēklas pasūtītas Kanādas firmā "PlantExplorers". Šķiet, šeit uz palikšanu – pirmo ziemu veiksmīgi pārlaida lecektī, vienīgi marta beigās saulē nedaudz apdega dzinumi.
Neparasts izskatās kafijkoks ar 40 cm garajām pīlādžveida lapām. Audzētam no sēklas, vajadzētu uzziedēt pēc 15 – 20 gadiem. Vai augļi ienāksies arī pie mums? Amerikā šī auga sēklas izmanto kafijas vietā.
Izcils skaistulis ir baltais ozols (Quercus alba), jo īpaši pavasarī, kad saplaukušas jaunās maigi rozā lapiņas. Vasarā tās paliek spīdīgi zaļas. Apmēram 20 gados koks varētu sasniegt pilnu augumu (25 metrus). Interesants ar vēlo ziedēšanu rudenī ir Heptacodium miconioides, ko tautā sauc par rudens jasmīnu vai septiņziedu dēlu krūmu, kas arī diezgan labi ziemo.
Žurnāla "Praktiskais Latvietis" jaunākajā numurā lasi arī par sparģeļu audzēšanu; aromātiskajiem ziloņķiplokiem; selerijām un modīgākajām rožu šķirnēm - "Ruffles".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!