Pirmo iepazīšanos ar "Ziemeļu Venēciju" uzsākam braucienā ar ekskursiju laivu pa Amsterdamas kanāliem. Laivu piestātni atrodam pie Centrālās stacijas kanāla malā. Cena par stundu ilgu braucienu 15 eiro. Ieņemam vietas laivas galā, kuram nav pāri stiklotais jumta segums, jo gribas izbaudīt sauli un Amsterdamas skatus visapkārt. Un tad brauciens sākas. Dodamies pa jūras līci iekšā Amsterdamas kanālos, kas priecē ar burvīgajām "piparkūku" mājiņām un dzīvojamlaivām kanālu malās, kā arī ar neskaitāmiem tiltiņiem (pavisam Amsterdamā esot 1281 tilts). Kapteinis ar savdabīgu humoriņu angliski (skan arī ierakstīta informācija krievu un vācu valodās) stāsta par interesantākajiem apskates objektiem kanālu malās - par Amsterdamas Zinātnes un tehnoloģiju centru - "Nemo", kura celtne atgādina milzu laivu zaļā krāsā, par Amsterdamas šķībāko kafejnīcu (kaut gan vēlāk staigājot pa pilsētu, redzam vēl daudz citu šķību namu). Kapteinis rāda arī šaurāko namu, Ķīniešu peldošo restorānu, šaurāko paceļamo tiltu "Magere", kuru vietējie iesaukuši par "kārno tiltu" un vietu, no kuras var redzēt vairākus tiltiņus vienlaikus.
Viņš stāsta arī par to, ka Nīderlande esot līdzenākā valsts pasaulē un ka puse tās teritorijas ir atkarota jūrai ar dambju, kanālu un nesenākā pagātnē - arī ar aizsprostu palīdzību. Visi pilsētas nami esot būvēti uz koka pāļiem, kas iegremdēti purvainajā, porainajā gruntī. Tikai kopš 17.gadsimta pāļus varēja iedzīt pietiekami dziļi (13 m), lai sasniegtu cieto smilšu slāni, kas nodrošina ēku stabilitāti. Gaisa ietekmē koka pāļi sāk trūdēt, tādēļ mūsdienās celtnieki izmanto betona pāļus.