Pirmie Rīgas nocietinājumi bija pavisam vienkārši - zemes valnis ar palistādi un Daugava, kā arī Rīgas upe un ezers, kas kalpoja kā ūdensšķēršļi potenciālajiem iebrucējiem. Taču Rīgai, kā jebkurai Viduslaiku pilsētai, bija nepieciešams aizsargmūris, kura fragmenti vietām saglabājušies līdz mūsdienām.
Pilsētas mūra būvniecība tika uzsākta pēc arhibīskapa Alberta Bukshēvdena rīkojuma 12.-13.gs. mijā. Pirmā mūra siena atradās Daugavas labajā krastā starp Jāņa un Zirga ielām līdz Daugavas krasmalai, tur sasniedzot Rīgas upes grīvu pie Minsterejas ielas. Mūris slējās 9 metru augstumā un 1,3 metru platumā, to apjoza deviņdesmit metrus plats aizsarggrāvis, kas ietilpa pilsētas nocietinājumu sistēmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!