Daudzi piekritīs, ka viena no skaistākajām un filozofiski dziļākajām ainavu arhitektūras formām ir japāņu dārza māksla, kurā ikvienam teritorijas elementam ir dziļi simboliska nozīme. Kaut gan, lai pilnīgāk izprastu japāņu ainavu arhitektūras filozofiju, ir jāpazīst vai jāspēj iztēloties Japānas dabu: jūras, klinšu salas, kalnus, upju ielejas, augu valsts pārbagātību. Tiesa, pasakaino ideālās dabas ainavu miniatūrā novērtēt iespējams arī, neko no tā visa nezinot.

Tradicionālā japāņu dārza pamatelementi ir ūdens, akmens, smiltis un augi, bet viena no svarīgākajām niansēm ir veiksmīga akmeņu kompozīcija, nereti pat vismazākajā dārzā tiek veidots miniatūrs Visuma modelis. Otra būtiskā lieta ir tiltiņi, pagodas, lapenes, akmens lukturi un dīķi. Kaut arī japāņu dārza kompozīcijas principi ir nemainīgi, neviens dārzs nelīdzinās otram, jo jebkura japāņu dārza galvenā īpašība ir harmoniska un plūstoša pāreja no nepieradinātās dabas uz cilvēka rokām radīto.

Japāņu dārzi izteiksmīgi mainās līdzi gadalaikiem. Tā kā šajos skaistajos parkos ir salīdzinoši maz puķu, bet dažos to nav vispār, ziedi dārzos "ienāk" ar augļu kokiem: ķiršiem, ābelēm, plūmēm un mandelēm. Tāpat japāņu dārzos neatrast zālienu, vietās, kur nav augu, brīvos laukumus klāj smiltis vai noblietēta zeme. No augiem dārzos pārsvarā sastopami mūžzaļi kokaugi, iecienītākais no tiem - ilgu mūžu simbolizējošā priede.

Par vienu no skaistākajiem un ainaviskākajiem japāņu dārziem, kurš veidots ārpus Uzlēcošās saules zemes, vairākkārt atzīts japāņu dārzs Vašingtonas parka teritorijā Portlendā (ASV). Dārza projektu 1963. gadā veidojis viens no tā laika slavenākajiem japāņu ainavu arhitektiem - profesors Takuma Tono. Turpmākajos gados parku čakli veidojuši simtiem aizrautīgu dārzkopju, lai jau 1967. gadā dārza vārti būtu atvērti apmeklētājiem, raksta portāls "japanesegarden.com".

2,2 hektārus plašajā parkā ir piecas zonas: Dabas dārzs, Dārzs pastaigām pie ūdens, Smilšu un akmeņu dārzs, Tējas dārzs un Zemais dārzs. Parks ir īsta miera un dabas skaistuma oāze zemes virsū, tajā ir dažādas ūdenstilpnes, strautiņi un ūdenskritumi, ko cieši ierāmē biezi sakuplojušu un krāšņu augu daudzveidība.

Plašākā zona Portlendas parkā ir dārzs pastaigām pie ūdens, kurā iekļauti visi tradicionālā japāņu dārza pamatelementi - ūdens, akmens, augi, kā arī milzum daudz skulptūru un nelielu japāņu arhitektūras formu. Daudzās ūdenstilpnes un dīķus savieno strautiņi, kuriem pāri ved ērmīgi tilti. Zīmīgākais no tiem - Mēness tiltiņš, kas ir roku darbs. Tam līdzās atrodas arī lielākais Portlendas japāņu dārza lepnums - simtgadīga pagoda, kas būvēta no cēlkoka.

Vēl viena Portlendas japāņu dārza raksturīgā iezīme ir neparasti izvītie celiņi, kas kā tīkls caurauž visu teritoriju. Ar gudru ziņu celiņi un takas izvietoti tā, ka no jebkuras vietas dārzā var pārredzēt, lielākais, 20 metrus, turklāt joprojām valda absolūta harmonijas un savrupas noslēgtības sajūta.

Viens no piemērotākajiem brīžiem parka apmeklēšanai ir tieši rudens, kad dārzā esošās kļavas, kā viens no "obligātajiem" japāņu dārza kokiem, krāsojas īpaši izteiksmīgos toņos. Šā iemesla dēļ tieši šajā gadalaikā neskaitāmi estēti, bruņojušies ar fotoaparātiem, ierodas parkā, lai izbaudītu dabas krāšņumu, izjustu mieru, harmoniju un saikni ar dabu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit