Šeit vulkāna izvirdumi notiek biežāk nekā pērkona negaiss, bet ne retāk kā reizi piecos gados. (Lai atceramies kaut vai kaitnieku Eijafjadlajegidlu pirms trim gadiem!) Šeit mušu ir mazāk nekā cilvēku, bet cilvēku – tikai apmēram trīs uz kvadrātkilometru. Islandē cilvēki mazāk tic Dievam, vairāk – troļļiem. Pat kartēs šeit atzīmē vietas, kur dzīvo visvairāk spoku un elfu.
Kā Islandē atšķirt tūristus no vietējiem
Kad posos ceļā, mani brīdināja, ka Islandē lietus līst nevis vertikāli kā Latvijā un citur pasaulē, bet horizontāli. Nesapratu. Brīnījos, kā tas var būt. Tagad zinu.
Islandē patiesi var izmirkt līdz ādai nieka desmit minūtēs: vējš triec slapjumu uz priekšu, tāpēc lietus tiešām līst horizontāli. Un lietussargs Islandē ir pazīme, pēc kuras jau iztālēm pazīt tūristus. Parasti gan širmji salūzt vai aizlido pa gaisu jau pirmajā lietošanas reizē.
Citādi visi ir līdzīgi – satuntuļojušies vējjakās un saliekušies leņķī pretī vējam, lai tiktu uz priekšu. Kad internetā apjautājos latvietei Ievai, kas dzīvo Reikjavīkā, kā Islandē jāģērbjas, viņa atbildēja: "Velc vienalga ko, galvenais, lai ir silti un lai neizmirkst cauri. Un aizmirsti par izskatu un modi, pie mums uz ielas neviens par to nedomā!"
Gribi zināt, kāds rīt būs laiks? Islandē saka: nav vērts, pēc stundas ceturkšņa būs citāds. Tūdaļ pēc lietus tiešām uzspīd saule, un par bijušo vairs liecina tikai tavs slapjais apģērbs un krāšņās varavīksnes pie debesīm: tik, cik pašu mājās dabū redzēt visas vasaras laikā, tur – vienā dienā.
Visā Islandē – problēmas ar vēderu?
Izeju no Keflavīkas lidostas un ievelku nāsīs gaisu – pirmā iepazīšanās ar jaunu zemi taču parasti sākas ar degunu. Oi, bet tas taču... Aizdomīgi nopētu savus ceļa biedrus, bet viņi osta gaisu tāpat kā es. Drīz vien kļūst skaidrs: ja kādam ir problēmas ar vēderu, Islandē viņš var justies brīvi... Te ik pa brīdim uzvējo kāda smaka ar neizskaidrojamu izcelsmi – amonjaka, urīna, zivju, sēra...
Sēra smaka ir visnoslēpumainākā – mēs visi zinām, kurā soda izciešanas iestādē ož pēc sēra. Un ja nu zeme patiesi atveras (Islandē tas notiek bieži), un tu nokļūsti ellē bez iepriekšējas sagatavošanās, dievvārdiem un glīta mirstamā uzvalciņa?
Starp citu, vikingi, kas atklāja Islandi, bijuši pārliecināti, ka ellē valda mūžīgais aukstums. Skaidrs, ja cilvēks katru dienu salst, karsēšanās elles liesmas iztēlē varētu šķist pat vilinoša...
Protams, Islandē ir arī smaržas. Pašas izplatītākās – okeāna, svaiga gaisa un brīvības aromāts. Pēc kā smaržo brīvība? Droši vien katram par to būs savs viedoklis. Man tagad šķiet, ka brīvībai ir Islandes smarža.
Islandē nezog
Vismaz tā viņi paši apgalvo. Gada laikā te aizdzenot apmēram desmit automašīnas un astoņas no tām atrodot jau nākamajā dienā – pusaudži paņēmuši pavizināties.
Mani pārsteidza arī sociālā reklāma ceļa malā: divas sasistas automašīnas uz podesta un klāt brīdinājums: "Brauc uzmanīgi! Šogad uz Islandes ceļiem gājuši bojā jau desmit cilvēki!" Deviņos mēnešos – desmit!!! Pie mums tik daudz var nogalināt vienos Jāņos, bet te – gandrīz gada laikā!
"Kauslīgā šķēpa" baznīca
Gandrīz visi Islandes īpašvārdi ir tulkojami. Vislabāk man patika apdzīvotu vietu nosaukumi, ko tulko "kas to izdarīja?" vai "pilsētiņa ar nelielu skaistumu". Piemēram, fermera Hildi vārds tulkojumā nozīmē "kauslīgais šķēps". Viņš mūs laipni ielaida apskatīt savas dzimtas baznīcu. Lai tajā satilptu 20 cilvēku grupa, puse grupas stāvēja kājās. Agrāk katrai lielākai saimniecībai bijusi sava baznīciņa: nav ko skraidīt pa svētdienām apkārt, sapulcini visu saimi pašu svētvietā, palasi viņiem kaut ko no Bībeles, un lieta ir darīta! Seno latviešu svētvietas bija pie kāda ozola, bet Islandē jau koki gandrīz neaug. Arī jumts vajadzīgs, jo lietus līst bieži. Tagad Islandē ar Dieva pielūgšanu pārāk neaizraujas. Svarīgāk ir iebarot troļļus, lai ar tiem dzīvotu pa labam. Katram savi dievi...
Zemestrīce "sabojāja" geizeru
Noteikti jāpiemin, ka Islande ir geizeru zeme. Lielais Geizers (tā vārds visā pasaulē jau kļuvis par sugas vārdu, bet tulkojumā tas nozīmē –– strūklaka) vairs nešļācas 70 metru augstumā kā jaunībā (to reiz "sabojājusi" zemestrīce). Pēc 20 gadu pārtraukuma tas parādījās tikai pirms gadiem pieciem – zemāks un darbojas tikai reizi diennaktī. Man paveicās, es to redzēju!
Kā garšo haizivs?
Vēl Islandei ir pašiem savi vaļi un haizivis. Haizivju medībās gan vairs neiet. Ja nu kāda pa to burzmu iekļūst zvejnieku tīklos, atpakaļ to vis nelaiž. Haizivju pārvietošanai un apstrādei ir paredzētas speciālas iekārtas.
Haizivs gaļu pūdē, žāvē, visādi apstrādā un tad pārdod tūristiem kā eksotisku delikatesi. Manuprāt, dari, ko gribi, tik un tā ož pēc urīna esences. Haizivij neesot nieru, kas veiktu attīrīšanas funkciju, tāpēc urīns netiek izvadīts no organisma. Ja aizspiež degunu, gandrīz var ieēst.
Pati neriskēju pārbaudīt, bet daži no mūsu grupas zināja stāstīt, ka lidmašīnā ar haizivs gaļu neielaižot. Ja nu vienīgi vakuuma iesaiņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
