Rudzu karalis grāfs Bergs
19. gadsimta otrajā pusē viņš tika uzskatīts par vienu no Baltijas izglītotākajiem vācu muižniekiem. Grāfs bija studējis Tartu un Sorbonas universitātē Francijā. Īpaši viņu interesēja lauksaimniecība. Darbodamies kā selekcionārs, grāfs radīja jaunu rudzu šķirni, kam piešķīra savas Sangastes pils vārdu. Gadu desmitiem tā bija iecienītākā rudzu šķirne no Igaunijas līdz pat Vācijai. Grāfa rudzi bija izturīgi pret salu, ļoti ražīgi un ar gariem stiebriem. Tieši garie stiebri nolēma Sangastes rudzus aizmirstībai, jo rudzus ar īsiem stiebriem ir vieglāk kult ar kombainu. Sangaste lepojās arī ar savas fermas īpaši tīro un trekno pienu, ko regulāri veda pārdot pat uz Pēterburgas tirgu.
Grāfam piederēja arī pirmais automobilis visā Livonijā.
Neparastā Sangastes pils
Kamēr grāfs eksperimentēja ar rudziem un rakstīja zinātniskos darbus, arī Sangastes pils lēnām tapa gatava. Celtniecības speciālisti gan plēsa matus, jo darbu gaitā grāfs daudzas reizes mainīja projektu. Tomēr 1881. gadā pēc septiņu gadu pūlēm beidzot notika svinīgā atklāšanas balle.
Pils celta no sarkaniem ķieģeļiem, tai ir trīs stāvi un 99 istabas (iespējams, ka būtu vairāk, bet pēc tā laika likumiem 100 un vairāk telpas drīkstēja būt tikai caram). Granīts celtniecībai ticis vests no Somijas, sarkanie ķieģeļi dedzināti turpat uz vietas, bet kokmateriāli vesti arī no Latvijas. Pils vajadzībām izmantoja 1,45 miljonus ķieģeļu. Sarkano ķieģeļu mūris ieskāva lielu pils teritoriju. (Starp citu, mūris ir labi saglabājies līdz mūsu dienām, tikai tagad tā iekšpusē atrodas... ferma.)
Pils lepojās ar visiem tā laika zinātniskajiem sasniegumiem: te bija ne vien parketa grīdas, elektrība, apkure ar silto gaisu (grāfa kabinetam un deju zālei), lieliska ventilācija, bet darbojās pat telefons. Pils krāsnis bija klātas ar tik neparastām flīzēm ar komiskiem zīmējumiem, ka pat padomju laikā cilvēkiem nebija cēlusies roka tās iznīcināt. Balles zālei bija stikla griesti. Virs tiem plānoja izveidot lielu akvāriju ar zivtiņām, bet šo projektu grāfs nepaguva īstenot.
Grāfa kabinets bija iekārtots mauru stilā. Daži ozolkoka grāmatu skapji saglabājušies vēl šodien. Turpat blakus kabinetam atradās ziemas dārzs. Pils foajē panākts neparasts akustiskais efekts – ja tu vienā stūrī čukstēsi, pretējā telpas pusē tavu balsi varēs lieliski saklausīt.
Sangastes pils parks
Parka teritorija aizņēma 57 hektārus, kas sastāvēja no 500 dendroloģiskiem retumiem. Tie iestādīti 6 atšķirīgās sekcijās atbilstoši koku izcelsmes vietai: parkā auga koki no Sibīrijas, Ziemeļamerikas, Āzijas, Eiropas, Dienvideiropas un visbeidzot arī no Igaunijas. Līdz mūsu dienām esot saglabājusies apmēram puse no tiem. Grāfs bija iecerējis te izveidot neparastu botānisko dārzu. Pils priekšā izrakti vairāki dīķi. Turpat netālu aug 300 gadus vecs ozols (tagad jau 5,4 metru apkārtmērā), kam grāfs devis lielā caratētiņa vārdu un dēvējis par Pēteri. Klīda nostāsti, ka to savā laikā te tiešām iestādījis pats Pēteris Pirmais. Netālu no ozola iestādītas arī trīs baltegles – par godu grāfa trim mazdēliem.
Grāfa fon Berga vecumdienas
Grāfam bijusi pašam sava ilgdzīvošanas recepte. Viņš, piemēram, katru dienu, ziema vai vasara, peldējies pils dīķī. Arī ēdieni bijuši īpaši – nekādu pārmērību, tikai vienkārši produkti no pašu saimniecības. Recepte bija izvēlēta veiksmīgi, jo ļāva grāfam nodzīvot līdz 93 gadu vecumam.
Atšķirībā no citiem vāciešiem – Baltijas piļu un muižu īpašniekiem – grāfam fon Bergam par īpašiem nopelniem lauksaimniecībā Igaunijas valdība atļāva dzīvot savā pilī līdz pat mūža beigām. Par laimi, padomju armijas ierašanos grāfs nesagaidīja, jo mira jau 1938. gadā. Kaut gan, iespējams, viņu tas satrauktu maz, jo mūža 10 beidzamos gadus grāfs jau bija kurls un akls.
Mūsdienu Sangaste
Sangastes pils ir labi saglabājusies. Padomju laikos te atradās pionieru nometne. Tagad pils pieder Sangastes apriņķim, kas lēnām, atbilstoši savām iespējām, sākusi pils restaurēšanu. Pašlaik pilī jau darbojas viesnīca, iznomā telpas viesībām. Ir atjaunots pils jumts, logi, grīdas. Tas mazliet atgādina Cesvaines pils likteni Latvijā – arī tā lēni "atdzimst no pelniem" un cer kādreiz atgūt agrāko godību.
Ja braucat uz Tartu, noteikti ir vērts izmest mazu loku līdz Sangastei. Sazinoties ar pili iepriekš, varat pasūtīt ekskursiju ar gidu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!