Šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieka, puķkopja Jāņa Liņķa sētā viesojamies augusta vidū, saulainā un siltā dienā, kad te ieradušās arī trīs potenciālās līgavas - Velta, Daiga un Ingūna, kuras tūlīt arī liktas pie darba siltumnīcās un dārzā.
Kamēr dāmas čakli strādā, saimnieks izrāda mums savu skaisto un kopto dārzu un pagalmu, kas nebeidz patīkami pārsteigt - viss tīrs, kārtīgs un izravēts, gludi pļauts zāliens, milzu siltumnīcas, kas, tuvojoties pavasarim, esot pilnas ar puķu stādiem, skaists dīķis ar ūdensrozēm, vīnogulāji pie pirtiņas sienas, diži ozoli, visapkārt labības lauki...
Un puķes! Tās ir it visur - pārsteidzoši lielas fuksijas, raibas petūnijas, maģiski skaistas verbēnas, begonijas, leduspuķes, rozes... Dažas fuksijas augot jau deviņus, desmit gadus, stāsta Jānis. Galvenais - mīlestība un pareiza attieksme. Piemēram, petūnijām svarīgākais esot tās nepārlaistīt, teic puķkopis, tāpat neesot jāpārcenšas ar noziedējušo ziedu noplūkšanu. "Paskat, kā man te viss zied un kuplo! Puķu ir tik daudz, ka es, gribēdams, nevarētu aplasīt pārziedējušo," skaidro saimnieks un pie reizes dod padomu: iegādājoties puķu stādus, noteikti jāpievērš uzmanība, kur tie audzēti. Ir labi, ja puķes audzētas tepat Latvijā, tomēr aizvien vairāk tirgū parādās ārzemēs audzētie stādi. Pērkot "ārzemnieces", labāk esot izvēlēties Polijā audzētās puķes, jo tur gan klimata apstākļi tuvāki mūsējiem, gan arī audzētāju attieksme labāka. "Holandei mēs esam trešā pasaules valsts, attiecīgi mums sūta sliktākas kvalitātes stādus," Jānis nopūšas.
Vasarās Jānis gandrīz katru dienu sastopams Kuldīgas vai Ventspils tirgū, tirgojot paša audzētās vasaras puķes - gan puķu podus, gan stādus. Rīgā un tās apkaimē viņu nesastapt. "Neatmaksājas! Pārsvarā man ir puķes podos, kurām nepieciešama ļoti uzmanīga pārvadāšana, tās aizņem daudz vietas." Zinātāji reizumis mēdzot pa ceļam iebraukt Jāņa sētā, lai iegādātos puķes, kas vēl nav līdz tirgum aizceļojušas, tomēr tā neesot vispārizplatīta prakse.
Īpašs saimnieka lepnums ir ūdensrozes dīķī. Vecākā no tām iestādīta, kad ģimene pārcēlusies uz dzīvi šai vietā, t.i., pirms 20 gadiem. Viena no jaunākajām ir sarkanā ūdensroze, kas krāšņi ziedēja arī mūsu ciemošanās reizē.
Vai tiešām visu saimniecību kopj viens vīrietis? Tā jau gluži neesot, smaida Jānis. "Strādnieku man nav, bet ir daži palīgi, piemēram, meita brauc no Rīgas." Darba te tiešām daudz, un cerams, ka saimniekšovā "puķu karalim" izdosies atrast sev īsto saimnieci, kas priecēs sirdi un acis, būs labākais draugs, atbalstot gan ikdienas darbā, gan atpūtas brīžos. Citējot Jāni pašu: "Tādu, kam patīk puķes un rudenī sēņot, kas var būt sieva un saimniece mājās. Skaistu, izturīgu un ilgspēlējošu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
