Šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieka, puķkopja Jāņa Liņķa sētā viesojamies augusta vidū, saulainā un siltā dienā, kad te ieradušās arī trīs potenciālās līgavas - Velta, Daiga un Ingūna, kuras tūlīt arī liktas pie darba siltumnīcās un dārzā.
Kamēr dāmas čakli strādā, saimnieks izrāda mums savu skaisto un kopto dārzu un pagalmu, kas nebeidz patīkami pārsteigt - viss tīrs, kārtīgs un izravēts, gludi pļauts zāliens, milzu siltumnīcas, kas, tuvojoties pavasarim, esot pilnas ar puķu stādiem, skaists dīķis ar ūdensrozēm, vīnogulāji pie pirtiņas sienas, diži ozoli, visapkārt labības lauki...
Un puķes! Tās ir it visur - pārsteidzoši lielas fuksijas, raibas petūnijas, maģiski skaistas verbēnas, begonijas, leduspuķes, rozes... Dažas fuksijas augot jau deviņus, desmit gadus, stāsta Jānis. Galvenais - mīlestība un pareiza attieksme. Piemēram, petūnijām svarīgākais esot tās nepārlaistīt, teic puķkopis, tāpat neesot jāpārcenšas ar noziedējušo ziedu noplūkšanu. "Paskat, kā man te viss zied un kuplo! Puķu ir tik daudz, ka es, gribēdams, nevarētu aplasīt pārziedējušo," skaidro saimnieks un pie reizes dod padomu: iegādājoties puķu stādus, noteikti jāpievērš uzmanība, kur tie audzēti. Ir labi, ja puķes audzētas tepat Latvijā, tomēr aizvien vairāk tirgū parādās ārzemēs audzētie stādi. Pērkot "ārzemnieces", labāk esot izvēlēties Polijā audzētās puķes, jo tur gan klimata apstākļi tuvāki mūsējiem, gan arī audzētāju attieksme labāka. "Holandei mēs esam trešā pasaules valsts, attiecīgi mums sūta sliktākas kvalitātes stādus," Jānis nopūšas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
