Pjero della Frančeskas (Piero della Francesca) freska izstaro atmosfēru, kas ir raksturīga reģionam, kas ilgus gadus investējis naudu skaistumā un kvalitātē. Toskānas garšu var sajust arī, nobaudot bļodu ar ribollita zupu, kas pagatavota ar sezonas cavolo nero un pasniegta ar svaigi spiestu olīveļļu. Toskānas kultūru iespējams atrast arī 60 eiro vērtajā Brunello di Montalcino riserva pudelē, tomēr tikpat vērtīgus iespaidus gūsiet arī kādā no reģiona bez maksas apskatāmajiem objektiem - gleznainās ainavās ar seniem akmeņiem un karstiem avotiem, kā arī mūriem ieskautās pilsētās.
Arī citviet Itālijā atrodamas līdzīgas lietas, tomēr Toskānā tas viss atrodas vienuviet. Šeit apvienojas arī īpašs lepnums un rūpes par detaļām (olīvu audzes tiek saglabātas un audzētas pat, ja vairs nav tik ienesīgas kā agrāk), apvienojumā ar vienkāršību savstarpējā komunikācijā.
Toskānā ir pievilcīgas, ar mākslu piepildītas vēsturiskas pilsētas, kur ir ļoti daudz ko iesākt, ēdienu un dzērienu piedāvājumu, kas aizpildīs laiku nedēļas nogalē, sākot no Sjēnas līdz Areco, Lukas, Pizas un Kortonas. Ja nav iespējas izīrēt stilīgu pilsētas viesnīcu, villu, lauku viesnīcu vai B&B, šeit ir arī daudz citu izcilu apmešanās vietu. Toskāna būs labs veids, kā lietderīgi iztērēt savu brīvdienām paredzēto naudu.
Nokļūšana
Galvenā Toskānas lidosta ir Piza (www.pisa-airport.com). Florences Peretola lidostai (www.aeroporto.firenze.it) ir tikai viens skrejceļš un nav iespēju uzņemt starpkontinentālus lidojumus; arī lētās aviokompānijas izvairās izmanto šo lidostu, jo tas ir salīdzinoši dārgs galamērķis.
No Pisa Aeroporto vilcienu stacijas uz Florenci ik pēc 2 stundām kursē tiešie vilcieni (brauciena ilgums 57 minūtes) pieejami arī biežāk kursējoši vilcieni, tomēr braucot ar tiem būs jāpārsēžas Pisa Centrale stacijā.
Pārvietošanās
Vilciens ir salīdzinoši ātrs un efektīvs veids, kā pārvietoties starp Toskānas pilsētām un vietām, kas atrodas ārpus pilsētām (informācija par cenām pieejama šeit: www.trenitalia.com). Tādas līnijas kā Chiusi-Siena vai privātā Casentino valley līnija no Areco (www.lfi.it) padarīs braucienu par patīkamu piedzīvojumu.
Autobusi savieno lielāko daļu mazo pilsētu un ciematu (noderīgi autobusu operatori: Lazzi, www.lazzi.it un Sita, www.sitabus.it), kaut gan svētdienās reisi ir retāki; biļetes jāiegādājas pirms iekāpšanas autobusā - lielākoties laikrakstu pārdošanas būdiņās vai tabacchi (atpazīsiet pēc zilās T zīmes). Neaizmirstiet apstiprināt savas autobusu un vilcienu biļetes: vilcieniem to varēsiet izdarīt oranžajās iekārtās uz platformām, kā arī stacijas ēkā, savukārt autobusu biļetes apstipriniet iekārtās, kas izvietotas autobusā.
Ar automašīnu ir labākais (dažreiz pat vienīgais) veids, kā iepazīt nomaļos lauku apgabalus. Toskānas ceļi lielākoties ir labā stāvoklī, pa ceļam ir pieejamas diennakts degvielas uzpildes stacijas, tomēr ne visās iespējams norēķināties ar kredītkartēm. Automašīnu novietošana vēsturiskajās pilsētās ir ierobežota vai par maksu.
Toskānas apskates vietas
Galvenās pilsētas un rajoni
Sjēna (Siena)
Daudzi iespējams teiks, ka Sjēna ir vērtīgāks galamērķis par Florenci. Lai gan Sjēnā nebūs tik daudz vēsturisku mākslas bagātību kā Florencē, tomēr arī šī viduslaiku pilsēta ir unikāla ar savu izvietojumu - virknēm šauru un līkumotu ieliņu, kas izriet no gliemežvāka formā veidotā Piazza del Campo.
Campo ir vieta, kur aizrit īstā dzīve; fonā izceļas Sjēnas gotiskā Palazzo Pubblico, kur atradīsiet freskām rotātas zāles, kā arī cēlais Torre del Mangia tornis. Apmeklējot mājas lapu www.terresiena.it - uzzināsiet visu, sākot ar muzeju darba laikiem un beidzot ar vīna tūrēm.
Piza (Pisa)
Neļaujiet slavenajam Pizas tornim novērst uzmanību no tikpat skaistā Campo dei Miracoli - teritorijas, kurā iespējams aplūkot Itālijai raksturīgu reliģiozo arhitektūru. Duomo, Kristītava un Camposanto (kapi) ir veidoti vietējā arhitektūras stilā, ko dēvē par Pizas gotisko stilu; celtnes izstaro marmora gaišumu, izsmalcinātību un cēlumu.
Pizas tornis piesaista ar savu ilūziju - tā kā tas bija par smagu zemes pamatam, uz kura tas tika uzcelts, tornis sāka liekties jau tad, kad bija pabeigti tikai trīs no plānotajiem astoņiem stāviem. Laikā no 1990. gada līdz 2011. gadam tika veikti īpaši stabilizējoši darbi, saglabājot pietiekamu slīpumu, kas vēl joprojām piesaista šai vietai tūristus un ļauj nopelnīt vietējiem suvenīru tirgotājiem un viesnīcām. Darba laiki (tornim) 8.30-20.00, aprīlis-maijs; 8.30-22.00, jūnijs-augusts (apmeklējiet www.opapisa.it informācijai par darba laikiem citos mēnešos, kā arī pērējiem Campo dei Miracoli pieminekļiem), kopējā ieejas maksa €18.
Luka (Lucca) un tuvākā apkārtne
Jaukā, mierīgā un kultūras ieskautā Lukas pilsēta (www.luccaturismo.it) būs lieliska vieta, kur atgūties no ierastās ikdienas kņadas. Pilsētas aizsargmūri no ārpuses rada draudīga militāra aizsargmūra iespaidu, bet iekšpusē paveras skats uz cēliem laukumiem, Pizas romāņu stila baznīcām un freskām rotātiem restorāniem. Iespējams viena no obligāti apmeklējamajām vietām ir Piazza Anfiteatro - kādreizējais romiešu amfiteātris, kas mūsdienās pārvērties par patīkamu pilsētas centru, kur atrodas neskaitāmi veikali un bāri.
Tomēr izbrīvējiet laiku vismaz dažu baznīcu apmeklējumam: ievērojamākās ir Duomo di San Martino, kuras iekšpagalms rotāts ar smalkiem lombardiešu bareljefiem, kā arī divpadsmitā gadsimta mākslas dārgumu glabātuve - San Frediano.
Lukas ziemeļos atrodas Garfagnana ieleja (www.ingarfagnana.com) - pārgājienu cienītāju un kājāmgājēju paradīze. Tuvākajā pilsētas apkārtnē dažādās vietās ir izkārtojušās aristokrātiskas renesanses villas un dārzi, no kurām visgleznainākā ir Villa Reale, kas atrodas Marlia (dārza darba laiks: no 1. marta līdz 30. novembrim, 10.00-13.00 un 14.00-18.00, pirmdienās slēgts, kopējā ieejas maksa €7, www.parcovillareale.it).
Areco (Arezzo) un Pjēro della Frančeska (Piero della Francesca) taka
Aiz vieglās industrijas apgabaliem skatam pavērsies galvenā Toskānas austrumu pilsēta ar savu centro storico pievilcību. Šeit pieejami vairāki jauki restorāni un vīna bāri, kā arī viens no Toskānas ievērojamākajiem mākslas darbiem - Pjēro della Frančeskas "Leģenda par Svēto Krustu" fresku cikls San Francesco baznīcā (darba laiks: pirmdiena-piektdiena, 9.00-17.30, sestdiena, 9.00-17.00, svētdiena, 13.00-17.00, kopējā ieejas maksa €8).
Frančeskas mākslas taku iespējams turpināt, ja veiksiet 80 kilometru ceļu līdz mākslinieka dzimtajai vietai Sansepolcro, kas atrodas Areco austrumu daļā; centrā atrodas Museo Civico, kur aplūkojami četri meistara darbi. Pa ceļam uz šo vietu apstājieties arī tuvējā Monterchi ciematā, kur atrodas lieliskā un aizkustinošā Madonna del Parto - Jaunavas Marijas freska un rets Rietumu mākslas piemērs. Lauku tūrisma stendā atradīsiet plakātu ar noderīgu informāciju pa ceļošanas maršrutu, darba laikiem un ieejas maksām; to iespējams lejupielādēt šeit: turismo.provincia.arezzo.it (uzklikšķiniet uz Publications un atrodiet Piero della Francesca in the Land of Arezzo).
Kjanti (Chianti) un San Džiminjano (San Gimignano)
Kjanti klasiskais apgabals starp Florenci un Sjēnu ir kļuvis par ilggadēju tūristu vasaras favorītu; tas viss pateicoties cipresēm, olīvkokiem, ozoliem un vīnu dārziem rotātajām ainavām, kā arī gleznainajām pilīm un ciematiem, kuros ražo izcilu sarkano vīnu. Galvenās pilsētas - Greve, Radda un Castellina - iespējams nemaz tik ļoti nepiesaistīs uzmanību kā nelielie ciematiņi, piemēram, Volpaia, kā arī nocietinātie viduslaiku klosteri, piemēram, Badia a Passignano, kā arī pilis, piemēram, Ama un Brolio, kur pieejama arī vīnu degustēšana.
Uz austrumiem no Kjanti, aiz Pesas (Pesa) un Eslas ielejām (Elsa) atrodas San Džiminjano - belle torri pilsēta (skaisto torņu pilsēta), kas lepni slejas pāri vīnu dārziem, no kuru ražas tiek ražots vietējais vīns; viens no dažiem Toskānas denominazioni, kas orientējas uz gaišajām vīnogu šķirnēm. Šo vietu dēvē arī par Itālijas "Viduslaiku Manhetenu"; no 13. un 14. gadsimta pilsētas zelta laikiem līdz mūsdienām saglabājušies tādi ievērojami vēstures pieminekļi kā freskām rotātā Collegiata vai Sant'Agostino.
Tomēr atcerieties, ka šīs vietas ir ļoti iecienītas tūristu vidū, tāpēc labāk San Džiminjano apmeklēt ārpus aktīvās tūrisma sezonas. Tālāk uz dienvidiem, virzienā uz miegaino San Giovanni d'Asso pilsētu Val d'Orcia atradīsiet vienu no saistošākajiem laikmetīgajiem dārziem - Bosco della Ragnaia (www.laragnaia.com). Kjanti ziemeļu daļas tūrisma informācija pieejama šeit: firenzeturismo.it, dienvidu daļas tūrisma informācija pieejama šeit: terresiena.com, savukārt informācija par San Džiminjano: sangimignano.com.
Val d'Orcia un Montalčino (Montalcino)
Val d'Orcia atrodas dažas no reģiona skaistākajām ainavām; teritorija atrodas Toskānas dienvidos un tūristi to pārāk bieži neapmeklē. Tikai ziemeļu pierobežas pilsētas ir populārākas tūristu vidū: skaistā vīnu pilsēta Montepulciano (www.prolocomontepulciano.it) un pievilcīgā kaimiņu pilsēta pie Pienza (www.prolocopienza.it) - lauku ciemats, kurš 15. gadsimta vidū piedzīvoja savu piecu gadu ilgo politisko un arhitektūras slavu, bet pēc tam atkal apklusa.
Uz dienvidiem no šejienes atrodas pievilcīgā Monticchiello ar dažām apmeklēšanas vērtām trattorias, savukārt La Foce (lafoce.com), kas atrodas aptuveni astoņus kilometrus uz dienvidiem, ir privātīpašums, kurā atrodas Toskānas viens no skaistākajiem dārziem - tūres gida pavadībā pieejamas tikai trešdienu pēcpusdienās visu gadu, kā arī aprīļa-jūnija un oktobra pirmajās nedēļas nogalēs.
Viena no Toskānas augstākajām pilsētām ir Montalčino (www.prolocomontalcino.it), kas atrodas ziemeļrietumos; šī vieta ir prestižā Brunello vīna reģiona centrs. Askētiska pilsēta ar reģionālu enoteca (vīnu veikals un degustēšanas centrs, www.enotecalafortezza.com) pilī, kā arī dažiem labiem restorāniem. Tomēr galvenais objekts ir 12. gadsimta Sant'Antimo klosteris (www.antimo.it, atvērts katru dienu, 6.00-21.00), kas lauku ainavas ieskauts atrodas 11 kilometrus uz dienvidiem.
Izbraucieni pa Toskānu
No Florences uz Areco pa Kasentino (Casentino) ieleju
Toskānā pilsētnieciskais stils, kultūra, savvaļa un dabas ainavas dzīvo plecu pie pleca - to pierāda šī klasiskā ekskursija. Dodieties uz Florences austrumiem gar Arno puses SS67 ceļu līdz Pontassieve pilsētai. Galvenais Areco ceļš ved uz dienvidiem, tomēr dodieties uz austrumiem pa SS70 ceļu, kas aizvedīs uz Freskobaldi (Frescobaldi) dinastijas Nipozzano pili pie Diacceto - kalnu ciematiņš, kas reiz nodrošināja Florences vasaras sorbē ar ledu.
Dodieties taisni (uz dienvidiem), kur pa līkumotu ceļu nokļūsiet Vallombrosa (www.monaci.org)- mājvietu gleznainam klosterim un pilij, kas atsauks atmiņā "Zaudēto paradīzi". Ceļš uz ziemeļiem no šejienes ved cauri aizsargātai egļu koku, dižskābaržu un kastaņu meža teritorijai; pa ceļam palūkojieties uz Florenci no augšas un uz 1060 metru Passo della Consuma, kas atrodas uz ūdensšķirtnes starp Arno un Kasentino alejām.
Līgani lejup pa līkumotiem ceļiem dodieties virzienā uz Popi (Poppi), pēc aptuveni 10km nogriezieties uz maza lauku ceļa (kas nosaukts par Pratvecchio), lai iepazītu izcilo romānikas stila San Pietro di Romena kapelu, kas vasaras laikā iznirst no saulespuķu jūras. Tālāk dodieties uz Pratovecchio - rosīgu tirgus pilsētu ar viduslaiku ielām un lielisko uz vīniem orientēto restorānu ar nosaukumu La Tana degli Orsi (Via Roma 1, +39 0575 583 377, slēgts otrdienās, trešdienās), kas piedāvā gardēžu ēdienus no vietējām izejvielām, tomēr, ja plānojat ieturēt lenču, tad vislabāk šeit ierasties svētdienā (pārējās nedēļas dienās šeit pieejams tikai vakara piedāvājums).
Dodieties pa galveno ielejas ceļu uz dienvidiem virzienā uz Areco un nonāksiet Popi - gleznainu kalnu pilsētu ar trīspadsmitā gadsimta pili (www.castellodipoppi.it). Pēc tam virzieties uz tabakas pilsētu Bibenu (Bibbiena). Ja vien no šīs vietas nevēlaties veikt 24 km apkārtceļu uz La Verna klosteri, kur Svētais Francisks piedzīvoja stigmu, tad varat uzkavēties vietā starp Bibenu un Areco, kur restorāns La Torre di Gnicche piedāvās lielisku lenču.
No šejienes nogriezieties uz A1 autostrādi un stundas laikā nokļūsiet atpakaļ Florencē, tomēr vērtīgāk būs, ja vēl aizkavēsieties un dosieties ziemeļrietumu virzienā uz Loro Ciuffena - vietu, kas reiz bija Cassia Vetus - galvenais svētceļotāju ceļš Romu. Iespējams Leonardo da Vinči reiz veica šo ceļu, lai iepazītu Arno un Kjana (Chiana) ielejas, kā arī ūdeņiem bagāto ainavu ap seno Ponte a Buriano tiltu, kas atrodas 10km ārpus Areco, jo tiek uzskatīts, ka tas viss kalpojis par fona ainavu Monai Lisai.
Brauciena laikā ir vēl viena romānikas stila kapela - tā atrodas Gropinā (Gropina), nedaudz pirms Loro Ciuffena; pusceļā starp šo kapelu un Terranuova Bracciolini, atrodas brīnišķīga ģimenes lauku trattoria Il Canto del Maggio (Loc. Penna Alta 30D, +39 055 9705147, www.cantodelmaggio.com, atvērts tikai pusdienām, otrdiena- sestdiena, lenčs un pusdienas - svētdienās). No Terranuova (Terranuova) aptuveni 45 minūtēs pa Arno ielejas ceļu nokļūsiet atpakaļ Florencē.
No Sjēnas uz Groseto (Grosseto) - brauciens turp un atpakaļ
Šis vienas dienas brauciens no Sjēnas līdz jūrai iekļauj dažas no Toskānas dienvidu iespaidīgākajām ainavām, kā arī baznīcu bez jumta un vīna pilsētu Montalcino. Braucienu sāciet, virzoties uz dienvidrietumiem no Sjēnas pa SS73 ceļu (vedīs uz Massa Marittima) cauri neapdzīvotajiem un nomaļajiem laukiem (redzēsiet, ka Toskānā nav tikai vīnu dārzi un ciprešu ieskautas villas). Pēc 28 kilometriem pagriezieties pa labi uz SS441; drīz pēc tam nokļūsiet pie pagrieziena uz San Galgano (www.sangalgano.org) - gotiskā stila klosteris gleznainā lauku nomalē; blakus atrodas galvenā baznīca, kuras jumtu veido tikai debesis un mākoņi.
Kad būsiet apskatījuši baznīcu un Cappella di Monte Siepi, kurā aplūkojams īsts akmens zobens, ko, domājams, atstājis pats Svētais Galgano, dodieties atpakaļvirzienā pa SS73 aptuveni pusotru kilometru, tad nogriezieties pa labi, turpiniet virzienā uz Groseto pa kalnu pilsētu Rokastrada (Roccastrada) un korķozolu plantācijām ap Stikiano (Sticciano). Šis ceļš savieno galveno Roma-Dženova A-ceļu un autostrada zem pievilcīgā Montepeskali (Montepescali) ciemata; šajā vietā varat doties uz dienvidiem uz Groseto vai arī novirzīties no ceļa uz austrumiem uz vēsturisko etrusku objektu Vetulonia un rāmo piejūras kūrortu Castiglione della Pescaia; netālu ir viens no Toskānas švītīgākajiem kūrortiem L'Andana, kura daļa pieder Alanam Dukasē (Alain Ducasse), kaut gan ņemiet vērā, ka Trattoria Toscana restorāns ir atvērts tikai vakaros.
Ja vēlaties ieturēt lenču, dodieties labāk uz Pierbacco (Piazza Repubblica 24, +39 0564 933 522, www.pierbacco.it, slēgts trešdienās "nesezonas" laikā) - viens no jaukajiem itāļu trattorias, kas piesaista dažādus klientus; noteikti nogaršojiet tagliolini ar ēdamajiem gliemjiem un bottarga. No šejienes 15 minūšu attālumā atrodas Groseto (www.turismoinmaremma.it) - Toskānas lauku galvaspilsēta, kuras Kosimo I Mediči (Cosimo I Medici) laikā celtie mūri vēl joprojām neatstāj vienaldzīgu nevienu.
No šejienes SS223 A-ceļš ātri vien aizvedīs atpakaļ uz Sjēnu. Tomēr pēc 26km pie Paganiko (Paganico) ir vērts nogriezties pa labi un, sekojot zīmēm nonāksiet Montalcino: ceļš, kas aizvedīs no zemienē esošās Orcia ielejas uz cietokšņa pilsētu ar Brunello (Brunello) vīna dārziem, gleznainām kalnu virsotnēm un ozolkokiem un ainavām no Toskānas augstākās virsotnes (kas nav Apenīnu kalnu virsotne) Monte Amiata. No Montalcino stundas laikā atgriezīsieties Sjēnā - tieši tirgus pilsētiņā Buonconvento.
Toskānas pludmales
Toskāna lielākoties piesaista ar saviem lauku rajoniem, nevis ar pludmalēm, tomēr šeit ir aptuveni 400 kilometrus gara krasta līnija. Dažas no šejienes pludmalēm (it īpaši ap Viareggio un citiem Versaļas kūrortiem ziemeļu daļā) ir pārvērtušās par itāļu stila guļamkrēslu pludmalēm, kas daudziem tūristiem nešķistu par būtisku galamērķi, tomēr šeit ir arī daži ievērojami izņēmumi.
Austrumos no Pizas atrodas Migliarino-San Rossore dabas rezervāta (www.parcosanrossore.it) plašie priežu meži un kāpas, kas nodrošinās patīkamu atpūtu, tomēr vismazāk ļaužu pieblīvētākās pludmales atradīsiet Toskānas dienvidu piekrastes Maremma reģionā. Šeit skatam paveras cilvēka neskartas dabas ainavas, pieejamas labas ēstuves un bāri.
Zvejas ostas mazais kūrorts Castiglione della Pescaia (nokļūt iespējams pa labu ceļu no Sjēnas uz Groseto) rada patīkamu līdzsvaru starp šiku un vienkāršību. Tālāk pludmale stiepjas uz dienvidiem no Marina di Alberese līdz Monti dell'Uccellina dabas rezervātam (www.parco-maremma.it), kas pēc itāļu domām ir izteikti pirmatnējs un neapdzīvots.
Savukārt Monte Argentario ir klinšaina sala, kas aizvēsturiskajos laikos bija sasaistīta ar sauszemi ar diviem smilšainiem zemesšaurumiem - tie piešķir Toskānai patiesu sardīniešu stila jūras paradīzes pieskaņu. Pludmale šeit ir klinšaina un akmeņaina, tomēr līči starp Porto Santo Stefano un Port'Ercole jahtu piestātnēm ir patīkamas vietas, kur iegūt labu iedegumu; arī jūras ūdens ir viens no tīrākajiem un skaidrākajiem Toskānā, ja neskaita Elbas (Elba), Džiljo (Giglio) vai Pjanosas (Pianosa) salas.