Liellaiva "Namejs" domāta aptuveni 20 tūristu pārvadāšanai. Tā ir līdzīga jau zināmajai, ar teiksmām un nostāstiem apvītajai laivai "Lāčplēsis", kas vairākas sezonas no Tūrisma pakalpojuma centra Klintainē ceļotājus pa Daugavas līkločiem vizina uz Oliņkalnu, Sēlpils pilskalnu un citām gleznainām vietām.
Jaunajai laivai dots Edvarta Virzas poēmā "Karalis Nameitis" un Aleksandra Grīna romānā "Nameja gredzens" attēlotā dižā zemgaļu brīvības cīnītāja Nameja vārds, tādējādi atgādinot, ka zemgaļi vienmēr ir bijuši gan atzīti kuģu būves un kuģošanas lietpratēji, gan aktīvi tirgotāji, sevišķi Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, vēstī uzņēmuma pārstāvji.
Mūsdienās ar seno zemgaļu iecienītākajām nodarbēm sasaucas aktivizējusies kuģu un liellaivu rekonstrukcija, tradicionālā dzīves veida un amata prasmju popularizēšana, Mežotnes un Tērvetes pilskalna svētku rīkošana, kā arī tūrisma, tostarp ūdens tūrisma attīstība visā reģionā, sevišķi Daugavas un Lielupes baseinā.
Krustpils novadā iecienīts ir ūdens tūrisma maršruts "Daugavas baltās krāces", Jēkabpils novadā, lai no Līvāniem nokļūtu Vandānos, bet no Jersikas - Dunavā, Daugavā darbojas divas pārceltuves, Bauskas un Vecumnieku novadā ceļotājiem pievilcīga šķiet laivošana pa Lielupi un Mēmeli, Jelgavā, Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Pļaviņās atpūtniekus saista romantiskas pastaigas pa jaunizbūvēto promenādi Lielupes un Daugavas krastā, kur netrūkst pievilcīgu vietu laivu novietošanai, makšķerēšanai un pat gleznošanai.
Savukārt zivju bagātīgu lomu tīkotāji visbiežāk dodas uz Lielauces, Saukas vai Zebrus ezeru, bet Rundālē, Pļaviņās un Viesītē pavisam nesen iekārtots un sekmīgi darbojas vietējo ražojumu mājtirgus, kur lauku labumus var baudīt gan ūdens tūristi, gan cita veida ceļotāji. Taču tā ir tikai neliela daļiņa no Zemgales plašā tūrisma produktu piedāvājuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
