Siguldas gaisa vagoniņam - 45! Nākotnē - jauna stacija, restorāns, vēl vairāk gumijlēcēju  (3)

Novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics uzsvēris, ka bez tādiem Siguldas simboliem kā, piemēram, Gaujas senleja, ko radījusi daba, ir arī tādi, kas radīti cilvēku rokām: daži pirms 800 gadiem, daži vēlāk. "Bildei ar gaisa vagoniņu, kas iet pāri Gaujai, un Turaidas pils torni fonā ir tikai 45 gadi. Plašākos mērogos tas nav daudz, bet Siguldas dzīvē tam ir liela nozīme."

Uzņēmējs Ivars Beitāns apņēmies jau šogad pilnībā pārbūvēt gaisa tramvaja stacija Siguldas pusē. Ēku pagājušā gadsimta 20. gadu romantisma stilā projektējis arhitekts Austris Mailītis. To izgatavojuši vietējie amatnieki firmā "Dores" Ieriķos. No agrākās celtnes paliks tikai betona konstrukcijas, kas notur trosi, viss pārējais būs jauns, vēstī Rīgas Apriņķa avīze.

"Tā būs māja, kurā ir patīkami ieiet nopirkt biļeti braucienam ar vagoniņu, iedzert kafiju, šeit būs siltas uzgaidāmās telpas, kā arī mūsdienīgas tualetes," sola Beitāns, piebilstot, ka vēl ar būvvaldi jāsaskaņo lietus un kanalizācijas ūdens novadīšanas plāni, un būvdarbi var sākties.

Nākamais solis būs stacijas mājas paplašināšana, un, iespējams, pēc gada, būs arī restorāns. Vēl tālākā nākotnē ieplānota trošu ceļa konstrukcijas pārbūve Krimuldas pusē. Ir ideja, ka tas būs skatu tornis.

Plānota arī paša vagoniņa atjaunošana.Liels finansiāls atbalsts infrastruktūras uzturēšanā līdz šim bijis arī no gumijlēkšanas interesentiem. Pērn vien bijis vairāk nekā divi tūkstoši lēkt gribētāju. Beitāns uzsver: "Mēs esam vieni no pieredzes bagātākajiem gumijlēcēju klubiem pasaulē ‒ darbojamies jau divus gadu desmitus. Ne Igaunijā, ne Lietuvā nekā tāda vispār nav, Somijā lec no ceļamkrāniem."

Pārsvarā ar gumijām lecot 25‒40 gadus veci cilvēki - tie, kuriem ir nauda un kas vēlas izbaudīt kaut ko ekstrēmu, nebijušu. "Turklāt tieši krīzes gados lēkt gribētāju skaits pat palielinājās, jo asākas izjūtas gribas ne jau tikai aiz priekiem vien," pasmaida Beitāns.

Siguldas Tūrisma attīstības aģentūras direktorei Laurai Konstante uzsver -  40 % tūristu Siguldā ir Latvijas iedzīvotāji, 60 % ir ārzemnieki - igauņi, lietuvieši, tad vāciski runājošie, kas gribot redzēt pilsdrupas un Gūtmaņa alu, krievi (aptuveni 5 % no tūristu kopskaita), ziemeļeiropieši ‒ pārsvarā somi.

Konstante secinājusi, ka daudz pieminētais fakts par Eiropas novecošanu ir aktuāls arī Siguldai. Tā kā cilvēki vairs neceļo daudz un uz tālām vietām, svarīgi parādīt, ka Sigulda ir mierīgs un drošs galamērķis, ka te ir skaista daba. Solis pretī veiksmei esot arī sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām Cēsīm, Valmieru, Līgatni.