No visa purva teritorijas dabas liegumā atrodas 2133 ha. Šī purva neskartā daļa ir bagāta ar savu unikālo sugu sastāvu, kas vienkopus apvieno gan austrumu, gan rietumu tipa purviem raksturīgo.
Par šī purva skaistumu pārliecinājās arī biedrības homo ecos: rīkotās Cenas tīreļa ekspedīcijas dalībnieki. 19 cilvēki no dažādām Latvijas vietām, kādā piesnigušajā sestdienas rītā devās uz purvu, lai purvu veģetācijas ekspertes Māras Pakalnes vadībā iepazītu šo dabas dārgumu, ko reizēm cilvēki nenovērtē pietiekami, domājot, ka purvs ir tā sistēma, kas pati ar sevi tiek galā un nekur nepazudīs.
Taču jau pašā takas sākumā, var redzēt, ka tā viss nav. Katrs process, kas tur notiek, ietekmē aizsargājamā purva daļu.
Taka sākas nelielā meža ielokā un ved aizvien dziļāk purvā. Pa ceļam dalībnieki tika sadalīti trīs komandās un to pamatuzdevumi bija savākt pa ceļam noslēptās konfektes, kurās slēpās kāds svarīgs jautājums un fakts par purvu. Papildus tam, katrai grupai bija jāsacer purvam veltīta dziesma. Tur nu komandas varēja izpausties un rezultāti bija tiešām skaisti un radoši - sākot ar purva klasiku līdz mūsdienīgam purva repam.
Lai gan sniegs no mums bija paslēpis tipisko purvu, tas mums atklāja jaunu, nepazīstamu pasauli, kur lielie purva klajumi atgādināja fantāziju filmu ainas un pasaku grāmatu lapas. Nonākot augstajā purvā, kur dažas lāmas jau bija aizsalušas, eksperte mums spēja atrast un parādīt slaveno "slapjo kaķi", kura īstais nosaukums ir Garsmailes sfagns (latīniski Sphagnum cuspidatum ). Šī sūna ir ļoti svarīga purva augu valsts pasaulē, jo vietās kur tas aug ir bīstami likt kājas, var iegrimt purvā bīstami dziļi un netikt vairs ārā.
Bet, tas ir tikai viens no iemesls, kāpēc būtu vērts apskatīt šo purvu. Kā pasākuma dalībnieki pārliecinājās, šajā purvā ir izvietoti divi skatu torņi. Uzkāpjot pirmajā, var vērot, kā norit kūdras ieguve, bet no otrā var redzēt saglabāto dabas bagātību krāšņumu ar vairākiem desmitiem purva lāmu, kas atgādina dziļas purva acis, kas slīgst ziemas miegā.
Nemanot ir paskrējušas vairākas stundas, kuru laikā ir gūta informācija, patīkamas emocijas un patiess prieks par dabas bagātību.
Ekspedīcija uzjundīja neapstrīdamu pārliecību par Latvijas skaistumu un purvu bagātību. Kad tu pēdējo reizi biji apskatīt kādu no Latvijas tīreļiem vai purviem?
Informāciju par iespējām piedalīties dažādās ekspedīcijās, izglītojošās lekcijās un radošās nodarbībās - meklējiet biedrības Homo Ecos: mājas lapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
