Kā trīs latvieši šķērsoja Indiju ar velosipēdiem  (16)

Ceļojuma ideja Kaspara galvā radās pagājušā gada jūnijā jeb nepilnu mēnesi pēc atgriešanās no Spānijas, kur piecu cilvēku kompānijā 10 dienu laikā tika veikts vairāk nekā 350 kilometru pārgājiens - daļa no slavenā Santjago ceļa.

Ideja par ilgāka laika došanos prom no visa ierastā kūdīja jau aptuveni gadu, taču reāla plāna nebija. Un tad, vienā dienā, šī spontānā ideja kļuva par Kaspara un viņa draudzenes Unas plānu, kuram realizēties bija lemts jau pēc četriem mēnešiem. Beigu beigās, nobraucot visu Indijas rietumu piekrasti, no Deli līdz finišam Čenajā, tika pieveikti vairāk nekā 5300 kilometri. Indijā pavadot nepilnus piecus mēnešus.

Nekādu finansiālu iekrājumu vai vismaz garāka termiņa ceļošanas pieredzes jauniešiem nebija, taču viens gan bija skaidrs. Tas ir jādara tagad vai arī īstais un piemērotais laiks var nepienākt nekad. Kā piebilst Kaspars: "Katram no mums atmiņā noteikti ir kaut kas tāds, kas ir ticis ilgi plānots un domās lolots, bet nerealizēts. Un katram ir kāds piemērs ar neplānoto, bet izdarīto. Mēs nolēmām, ka šī ir mūsu reize vienkārši ņemt un realizēt šo ieceri."

Piesaistot vēl Kaspara brāli, ar lidojumu uz Indijas galvaspilsētu Deli oktobrī trijotne uzsāka savu ceļojumu. Šis laiks tika izvēlēts apzināti, jo kamēr Latvijā valda rudens un ziema, lielākajā Indijas daļā ir sauss un ļoti silts. Līdz tam tika iekrāta nauda, cik jau dažos mēnešos bija iespējams. Tika izpārdotas mantas. Un beigu beigās arī aiziets no darba vietām un īrētajiem dzīvokļiem. Piedzīvojums varēja sākties! Konkrēta palikšanas vieta tika rezervēta tikai pirmajām naktīm, bet tālākajam bija lemts būt nezināmam.

Piecu mēnešu laikā tika piedzīvots daudz kas. Dzīvots gan modernā dzīvoklī ar baseinu, gan skudru un odu apdzīvotos viesnīcu numuros. Gulēts arī teltī valsts aktīvākās šosejas malā, bailēs atceroties tai pat vakarā no vietējiem dzirdētos stāstus par tur dzīvojošajām kobrām, un tāpat arī parkā uz soliņa. Iepriekšēja rezervācija ceļa laikā tika veikta kopumā tikai divas reizes. Tādējādi paļaujoties uz veiksmi, nejaušībām un izbaudot iegūto brīvību.

Galvenā gūtā atziņa ir tāda, ka arī trakākās idejas ir realizējamas. Arī šī ideja vēl pirms gada būtu likusies pilnīgi nereāla, taču tagad tas ir jau piedzīvots notikums, pēc kura gribas vēl. Tāpēc tagad, neskatoties uz to, ka naudas resursi ir krietni mazāki, jaunieši ir devušies tālāk, uz Malaiziju - jaunu piedzīvojumu meklējumos.

Kas ir vajadzīgs šādam ceļojumam? Apņēmība, drosme un nelieli naudas uzkrājumi. Indijā, iekļaujot visu, var labi iztikt arī ar mazāk nekā 200 eiro mēnesī. Velosipēds, savukārt, der jebkāds. Viesturs un Una brauca ar sešus gadus veciem "100-latniekiem", Kaspars ar vēl lētāku braucamrīku, kas tika speciāli nopirkts.

Vairāk par piedzīvoto var lasīt Kaspara blogā www.kasparsmisins.lv un @kasparsmisins, @bubuce un @viestursm.