10 skaistākie pasaules dārzi  (12)

Putnu treļļi, svaigs gaiss un patīkama gaisotne dara brīnumus, dziedējot pat vissatrauktākos prātus. Nesteidzīga rīta pastaiga pa dārzu ļauj uzlādēties ar pozitīvu enerģiju visai dienai.

Ja ne klātienē, tad vismaz virtuāli portāls "Delfi" piedāvā "apstaigāt" 10 brīnišķīgus dārzus no visas pasaules, kurus radījuši cilvēki, lai parādītu neizmērojamo dabas skaistumu.

Neparasto Mirabellas pili Zalcburgā ieskauj brīnumskaisti dārzi. Pili, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, 1606.gadā savai mīļotajai uzbūvēja princis bīskaps Volfs Dītrihs fon Raitenauss. 1690.gadā dārzs piedzīvoja nopietnas pārmaiņas - tajā parādījās skaistas skulptūras, greznas puķu dobes un iespaidīgas strūklakas. Laikā no 1721. līdz 1727.gadam rezidenci pārvērta par vienotu pils un parka ansambli, kas tika nosaukts par Mirabellas kompleksu. Te redzams viss baroka košums - terases, marmora strūklakas un skulptūras, un, protams, ziedi - ļoti daudz rožu.

19.gadsimta beigās pilī izcēlās ugunsgrēks, kurš gandrīz pilnībā nopostīja ēku. No jauna uzbūvētā rezidence ir elegantāka un ieturētāka, tomēr nav zaudējusi senatnes greznību. No vēsturiskās pils līdz mūsdienām saglabājušās vien tikai greznās kāpnes, Marmora zāle, kas ir iecienīta laulību ceremoniju vieta, un pils kapela. Neparasti skaisto kāpņu apmales rotā draiski marmora eņģelīši, tādēļ tās sauc par Eņģeļu kāpnēm. Sens ticējums vēsta, ja līgava pieskaras kādam no eņģelīšiem, tā saņem auglības svētību. Iespējams, šis ticējums radies tādēļ, ka bīskapa fon Raitenausa sakars ar tirgotāja meitu Salomi Altu bija īpaši svētīts ar bērniem - dzīves lielā mīlestība, kurai Volfs veltīja šo pili un dārzu, bīskapam dāvājusi 15 bērnus.

Botāniskais dārzs ir viena no populārākajām apskates vietām Austrālijā, ik gadu tajā viesojas pusotrs miljons apmeklētāju.

Sensenos laikos te atradās divi klosteri. Mingu dinastijas valdīšanas laikā 16.gadsimtā vienu no tiem iegādājās bijušais militārists Kvins Džins, kurš veco klostera teritoriju pārveidoja, teju pilnībā mainot ainavu - izveidojot paugurus, iestādot ziedus un kokus, uzbūvējot ēkas, vienvārdsakot, radot parku. Pēc Kvina Džina nāves īpašumu pārņēma viņa krustbēni, kuri dārzu paplašināja un uzlaboja.

Laikam ritot, mainījušies ne vien dārza īpašnieki, bet arī tā iekārtojums - tas kļuvis vēl ainaviskāks un dziļdomīgāks. Vien 0,4 hektārus plašais dārzs saviem apmeklētājiem sniedz neticamu dziļuma, platuma un augstuma iespaidu. Parka ainavā organiski iekļaujas mākslīga klints, pa kuru traucas straujš strauts, ieplūstot garā baseinā. Ūdenī spoguļojas brīnumskaists dārza paviljons, bet pār baseinu ved "Septiņu zvaigžņu" tiltiņš.

1590.gadā veidotais Fina dārzs tiek uzskatīts par senāko un skaistāko Irānas dārzu. Dažos vēstures avotos ir atrodami minējumi, ka savulaik tas pārcelts no citas teritorijas, tomēr pierādījumu tam nav. Laika gaitā dārzs piedzīvojis dažādus brīžus, tā kā tam vairākkārt mainījušies īpašnieki, dārzs tika nevērīgi kopts un brīžiem pat gandrīz pilnībā izpostīts, līdz 1935.gadā to savā pārvaldībā paņēma valsts. Pērn UNESCO dārzu iekļāva pasaules mantojuma sarakstā.

2,3 hektārus plašā dārza centrālo pagalmu ieskauj valnis ar četriem apaļiem torņiem. Atbilstoši persiešu dārzu veidošanas tradīcijām, Fina dārzā ir ļoti daudz ūdenstilpņu, kuras apgādā kalna nogāzē esošais strauts. Ūdens straume ir tik spēcīga, ka liela daļa dārza strūklaku un cirkulējošo baseinu darbojas bez mehānisku pumpju palīdzības.

Dārzā aug daudzas cipreses un te vērojama dažādiem laika periodiem raksturīga arhitektūra.

Dārzā ir liels, mākslīgi veidots dīķis, brīnišķīgs reljefs un apbūve, kas dabiski un harmoniski iekļaujas dabas ainavā. Dārza apmeklētāji to visu augstu novērtē, nereti meditējot un iegrimstot pārdomās par pasaules uzbūvi un meklējot iekšējo mieru.

Lielais dīķis tiek salīdzināts ar atklātu jūru, bet leģendām apvītā sala tajā savulaik tika veidota cerībā uz ilgu dzīvi un mūžīgu labklājību. Savulaik ļaudis ticēja, ka uz salas dzīvo kāds nemirstīgs vientuļnieks.

Kenrokuen jeb Sešu elementu dārzs savu nosaukumu ieguvis, pateicoties perfekto ainavu veidojošajiem pamatprincipiem - plašumam, mieram, jaunradei, senatnes elpai, ūdens plūsmai un lieliskam skatam.

Dārza simbols ir akmens laterna japāņu arfas veidolā pie dīķa, bet strūklaka darbojas, izmantojot dabisko ūdens spiedienu no augstāk esoša dīķa.

Dārza apmeklētāji dabas skaistumu var izbaudīt visu gadu - fantastisko plūmju un ķiršu ziedēšanu pavasarī, reibinošo acāliju un īrisu skaistumu vasarā, kā arī gleznaino rudens iestāšanos. Īpaša atrakcija dārzā ir novembrī, kad ik gadu parka apmeklētāju turp dodas, lai aplūkotu "karājošos sniegu":  virs japāņu lepnuma - paaudzēs koptajiem un veidotajiem bonsai kokiem tiek uzstādītas īpašas konstrukcijas, kas sargā zarus no smagā sniega.

Sakuras ķiršu ziedēšanas laikā parks apmeklētājiem pieejams bez maksas.

Nevienam nav noslēpums, ka Versaļas pils dārzi ir viena no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām Eiropā. 800 hektārus plašā teritorija lielākoties veidota klasiskā barokālā stila dārzu tehnikā.

Jau Ludviķa XIV valdīšanas laikā cilvēki zināja, ka pils un parka kompozīcijā dārzi ir vienlīdz svarīgi. Nav pārsteigums, ka pils parka plānojumam tika veltīta ļoti liela uzmanība. Lai apstaigātu un aplūkotu visus dārzus, vajadzīgas vairākas dienas - lai izbaudītu ziedu krāšņumu, strūklakas, celiņu līkločus un ainavisko apkārtni. Ik gadu Versaļas dārzus apmeklē vairāk nekā seši miljoni cilvēku.

Mažorela dārzs ir gandrīz piecus hektārus liels un no citiem skaistiem pasaules dārziem to atšķir Marokai raksturīgie debeszilie akcenti, kurus Senlorāns tik ļoti mīlēja. Savu mīlestību pret Mažorela dārzu viņš iemūžinājis arī savā radošajā darbībā, piemēram, kobaltzilai nagu lakai dodot nosaukumu "Majorelle".

Dārzs izceļas ne vien ar skaistiem apstādījumiem un gleznainu apbūvi, tā teritorijā atrodas arī Marakešas Mākslas muzejs, kurā aplūkojama ziemeļafrikāņu tekstila ekspozīcija no Īva Senlorāna privātās kolekcijas, kā arī Mažorela gleznas, keramika un juvelierizstrādājumi.

Dārzs izskatās gluži tāpat kā mākslinieka gleznas - neprātīgi košu krāsu harmonija. Dārzā veldzi sniedz gleznains un rāms dīķis ar ūdensrozēm, pār ūdens tilpni slejas japāņu stila tiltiņš. Brīnišķīgais dārzs valdzina ar savu mākslīgi veidoto vidi, kas tik ļoti atgādina neskartu dabu. Monē dārzu atzinis par sava mūža dižāko veikumu.

Nelielais, bet prasmīgi iekārtotais dārzs ir saglabāts tāds, kāds tas bija Monē laikā. Apmeklētājiem dārzs atvērts no aprīļa līdz oktobrim.

Teritorijā atrodas arī liels ziemas dārzs, kurā var aplūkot augu ekspozīciju no dažādiem reģioniem, piemēram, savannām, mūžamežiem, tuksneša u.t.t. Parku caurvij tūristu iecienītas, līkumotas takas, kuras ved gan gar kalna nogāzi, gan kalnā augšup.

Iecienīta dārza apmeklētāju izklaide ir brīvdabas koncerti, kas vasaras periodā tiek organizēti ik svētdienas vakaru.