Šauļi Lietuvā: Acteku dzēriens, lielākā terase Baltijā, cenu vilinājums  (83)

Lelles un meitenes ar vainagiem galvā

No Rīgas Šauļos iebraucam neticami ātri. Ar vienu kafijas pauzi robežas tuvumā - klāt esam pēc stundas un divdesmit minūtēm. Pa pilsētas galveno gājēju ielu dodas steidzīgi rīta gājēji, pilsēta vēl tikai mostas aktīvai dienai. Ezera malā saulē muguru spīdina viens no pilsētas simboliem - milzīgais metāla lapsa kūmiņš, pa 1975. gadā atklāto pirmo kājām gājēju ielu visā Padomju Savienībā steidz cilvēki uz darbu. Visi uzrunātie vietējie gatavi runāt gan angļu, gan krievu valodā. Latviešus šeit mīl, jo latvieši te ir bieži viesi, kas apmeklē kaimiņzemes piedāvātos kultūras un sporta pasākumus un atstāj šejienes tirdzniecības centros pietiekami daudz naudas.

Ceturtajai lielākajai Lietuvas pilsētai (Šauļos dzīvo ap 120 000 iedzīvotāju) ir ko tūristiem piedāvāt. Vesela plejāde muzeju un apskates objektu. Pilsētas Tūrisma informācijas centra darbinieki uzreiz norāda žurnālistiem no Latvijas uz galveno pilsētas jaunumu - Leļļu muzeju, kurā izstādīta ievērojama leļļu kolekcija no vairāk nekā 100 valstīm. Lelles no koka, porcelāna, miltiem un pat kaltētiem āboliem! Kolekcijā ir reti un vērtīgi eksemplāri. Lelle-līgava, ko Lielbritānijā izlaida pārdošanā par godu princeses Diānas un Velsas prinča Čārlza laulībām, lelles, ar kurām spēlējušies bērni Bermudu salās, Meksikā, Gruzijā, Indijā un Čukču pussalā.

Muzejs īpaši gaida vecākus ar bērniem un skolēnu grupas. Šeit iespējams pieteikties izglītojošām nodarbībām un savām rokām izgatavot dažādas lelles, iemācīties senas lietuviešu bērnu spēles, iemācīties pareizi siet dažādu novadu tautiskos lakatus un izgatavot vainadziņus. Pēdējā nodarbe esot kļuvusi īpaši populāra vecmeitu ballīšu sastāvdaļa, kad līgava ar draudzenēm muzeja telpās pagatavo sev galvas rotas un tad dodas pilsētas ielās.

Acteku dzēriens un vecās dzirnavas

Šokolādes smarža liek sarauties vēderam vietējā tradīcijām bagātā saldumu ražotāja "Rūta" Šokolādes muzeja telpās. Te viss par un ap šokolādi un tās ceļu uz Lietuvu. Īpašā galdā te iebūvēts liels ekrāns, kas ļauj muzeja apmeklētājiem uzņemt pašiem savu selfiju un tūlīt pat šo attēlu nosūtīt draugiem - sajūsmā ir ne tikai bērni.

Par laimi no teorijas apguves te ir iespējams pāriet pie šokolādes noslēpumu izzināšanas praktiskās daļas. Stāvu augstāk īpašās telpās rosās vesela klase bērnu. Zilām cepurītēm galvā un apsietiem priekšautiem viņi burtiski hipnotizē darbinieci, kas lielā traukā maisa brūno masu. Jau drīz visi paši ķeras klāt darbam un veido savas šokolādes konfektes.

Turpat muzeja ēkā atrodas arī kafejnīca, kur var nogaršot ne tikai visu fabrikas ražoto, bet arī pa kādam ļoti īpašam gardumam. Piemēram, tā dēvēto acteku dzērienu, kas gatavots pēc oriģinālas receptes, bez cukura. Tas ir viens tiešām nopietns, rūgts dzēriens un, lai tūlīt varētu "dzēst ugunsgrēku", tas tiek pasniegts komplektā ar ūdens glāzi. "Tas ir tāds enerģijas lādiņš! Mēs nedzeram nekādus sintētiskos enerģijas dzērienus. Krūzīte acteku dzēriena un esi spārnos!" apgalvo kāda vietējā kafejnīcas apmeklētāja un salej kreptīgo dziru mutē.

Kā atgādinājums par seniem laikiem savus spārnus pilsētā griež senās Žaliūku dzirnavas - ļoti populāra atpūtas vieta gan vietējo, gan pilsētas viesu vidū. Visu gadu dzirnavnieka sētā rit ierastā dzīve - ik pa laikam dzirnavas maļ miltus, dzirnavnieka mājā tiek cepta maize, ko var pieteikties darīt arī viesi. Tiek svinētas Lieldienas, vasaras saulgrieži un visi citi svarīgie svētki.

Dienas vidū pāris, kas te saimnieko, piedāvā viesiem zāļu tēju un pašu cepto maizi ar kaņepju sviestu. Logos zied pelargonijas, pie lielā saimes galda ir omulīgi un nemaz negribas tik ātri doties projām. Saimniece stāsta, ka Lieldienās te sanāks daudz cilvēku, lai krāsotu olas ar tradicionālajām metodēm, īpaši ar karsto vasku.

'Saules terase' uz jumta 

Ļoti daudz cilvēku ierodas pilsētā, lai izbaudītu iepirkšanās priekus. Latvijas pierobežas iedzīvotāji te ir regulāri viesi un vairāk pērkot pārtiku un sadzīves preces. No Rīgas un citām pilsētām atbraukušos vairāk interesējot četri lielie pilsētas tirdzniecības centri. Īpaši izdevīgā vietā centrā atrodas tirdzniecības centrs "Saules miestas". To vada latviete Dina Bunce. "Salīdzinājumam - dienā te ienāk 21 000 cilvēku, tirdzniecības centrā "Spice" Rīgā - 17000. Latvieši te iepērkas tiešām bieži," stāsta centra vadītāja.

Dienas vidū trīs stāvos notiek aktīva tirdzniecība. Cenas daudzos veikalos apģērbiem un apaviem ir zemākas nekā Latvijā. "Lietuva ir īsta apavu zeme - šeit ir izteikti daudz apavu veikalu, un pircējiem par tiem ir liela interese!" ejot gar daudzajiem apavu veikaliem, stāsta Bunce. ""Saules miestas" ievērojams ar to, ka te uz jumta atrodas atvērtā terase. Domāju, ka mums ir lielākā šāda veida terase Baltijā - 4000m²." Maijā, kad ik gadu notiek terases atklāšana, jumts pārvēršas par vienu no iecienītākajām vietām pilsētā. Kafejnīcas un restorāni te izliek savus galdiņus, burbuļo strūklaka, visapkārt zaļo augi, bērni spēlējas atrakcijās, tiek rādīts kino un notiek dažādi pasākumi.

Atpakaļceļā - caur Krusta kalnu

Diena Šauļos paiet ļoti ātri. Atpakaļ ceļā noteikti jāpiestāj slavenajā Krusta kalnā, kas atrodas tikai 12 kilometru attālumā no pilsētas. Ap simts tūkstošiem lielāku un mazāku krustu vienuviet - skats ir iespaidīgs. Dažādi avoti min dažādus laikus un iemeslus šīs tradīcijas pirmsākumiem. Lai vai kā - no 19. gadsimta pirmās puses nekādai varai nav izdevies atturēt cilvēkus no vēlmes atstāt šai vietā krustus un rožukroņus. Lai cik reizes te ir būts - atkal pārņem īpaša sajūta, kas liek domāt par cilvēku ticības spēku.

Kalnā šaurā ejā starp krustiem rosās filmētāju grupa no Ungārijas - top fragments kādam filmu projektam. "Klusumu! Filmējam!" no krustu džungļiem atskan balss, kuras īpašnieku pat nevar saskatīt. Blakus kalnam apmeklētāju ērtībām izbūvētā vietā rosās suvenīru pārdevēji. No īpaši gara limuzīna izkāpusi līgava, kas ar cigareti lūpās savelk balto korseti uz augšu. Arī jaunlaulātajiem šī ir populāra pieturas vieta.

Lai paspētu līdz vakaram būt Rīgā, dodamies ceļā. Diena bijusi notikumiem un iespaidiem bagāta. Pa ceļam iepazīstamies ar vietējo ceļu policiju, kas par 20 kilometru ātruma pārsniegšanu mūsu lietuviešu auto vadītājai izraksta soda kvīti par 20 litiem. Uz jautājumu - kāpēc sods ir tik mazs (apmēram seši eiro), vadītāja mums atbild - tas esot viņas pirmais pārkāpums, tāpēc policists to noformējis vairāk kā brīdinājumu.

Pēc pusotras stundas esam Rīgā. Šauļi mūsu cerības pavadīt iespaidiem pilnu dienu ir attaisnojuši!

Kultūras pasākumu plānu Šauļos šai vasarai - skatiet šeit.