Turpinājums - sākums šeit. Rīti ir pārāk gaiši, lai gulētu līdz pusdienlaikam. Kaut arī miesa vēl gribētu vārtīties ērtajā dīvānā, dienasgaisma liek slieties augšā un pamazām posties ceļam.
Ani saka, ka nogādās mūs stopēšanas vietā, vienīgi pirms tam izvedīs pastaigā suni. Piesakāmies doties viņai līdzi. Tādējādi iepazīstam ne vien Krakovas vecpilsētu, bet arī mazu daļiņu no piepilsētas mežiem, kuros katru rītu noteiktās stundās bez iepriekšējas saskaņošanas pulcējas visdažādāko suņu saimnieki. Pēc tam Ani mūs aizved līdz autobusu pieturai, un stopējiens uz Brno var sākties.
Kāds brīdis paiet, līdz mūsu paceltie īkšķi uzrunā sievieti, kura dodas apmēram desmit kilometrus uz priekšu. Viņa izved mūs ārā no Krakovas un atstāj autobusu pieturā šosejas malā, piebilstot, lai stopējot rādām uzrakstu "Bielsko Biala". Tā kā līdz Brno ir diezgan tālu un karte rāda, ka pēc nezināma kilometru skaita šoseja no viena ceļa pārtaps divos, viņai paklausām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
