Turpnājums... Kaut arī Brno ir otrā lielākā Čehijas pilsēta un jau kādā senākā ceļojumā esmu pārliecinājusies, ka tajā ir, ko redzēt, mums pēc iespējas ātrāk gribas nokļūt Prāgā. Tāpēc operatīvi iemetam vēderā "roltonus", uzēdam pēdējo no Rīgas paņemto rupjmaizi, nopērkam čehu puiša ieteikto absintu un tramvaja biļetes, un pēc īsa skrējiena cauri vecpilsētai attopamies uz šosejas.
Līdz Prāgai ir 200 kilometru. Tā kā tur ved maģistrāle, esam vairāk nekā pārliecināti, ka pusdienas ēdīsim Čehijas galvaspilsētā. Taču pēc divām šosejas malā nostāvētām stundām mūsu pārliecība zūd. Sākam kustēties uz priekšu, pieņemot, ka pēc ne vairāk kā pieciem kilometriem ceļmalā uziesim kādu benzīntanku.
Braucot pa autostrādēm, gadījies pamanīt, ka daudzos posmos ir uzslieti augsti žogi trokšņa un putekļu apslāpēšanai. Apdzīvotu vietu tuvumā tajos ir ierīkotas durtiņas, un man vienmēr ir kārojies tās atvērt. Šoreiz tāda iespēja ir.