'Dīvānsērfošana' jeb 'Couchsurfing' - kas vairāk nekā naktsmājas

Jo iespēja netērēt naudu guļvietai ir tikai viens no iemesliem, kādēļ ceļotāji viesnīcas sterilo palagu vietā izvēlas ieritināties guļammaisā uz dīvāna pie nepazīstamiem ļaudīm.

Cilvēki, kas tur ir reģistrējušies, ir dažādi - ir aktīvi ceļotāji, ir tādi, kam patīk uzņemt viesus, ir tādi, kas nevar piedāvāt naktsmājas, taču ir ar mieru parādīt pilsētu, un ir arī ceļotāji, kas nakšņo viesnīcās, bet "couchsurfing" izmanto, lai satiktos ar vietējiem, tādējādi uzzinot ko vairāk par pilsētu, cilvēku paradumiem, kultūru.

Protams, tā ir ikviena paša izvēle, kuru ceļot gribētāju uzņemt savā namā, kuru - ne. Lēmums tiek pieņemts, vadoties pēc naktsmāju meklētāja sniegtās informācijas par sevi un ceļojumu - jo detalizētāka tā būs, jo lielāka uzticamība. Turklāt kā pēc profilā norādītās informācijas, tā arī sarakstoties var secināt, cik veiksmīga izvērtīsies tikšanās. Tālab ieteicams naktsmājas meklēt laicīgi un to darīt, nevis vadoties pēc mītnes tuvuma pilsētas centram vai profilā apskatāmajām fotogrāfijām, bet gan pēc kopīgām interesēm.

Ir būtiski arī norādīt, ko cilvēks vēlas redzēt, dzirdēt, izbaudīt, lai nav nepatīkamu pārsteigumu. Jo detalizētāka un garāka būs sarakste starp naktsmāju meklētāju un piedāvātāju, jo lielāka būs interese satikties klātienē.

Nekādā gadījumā nevajadzētu "couchsurfing.org" atrastās naktsmājas uztvert kā viesnīcu, kurā, atšķirībā no īstās viesnīcas, ne par ko nav jāmaksā. Jo cilvēki, kas savā namā uz vienu vai vairākām naktīm uzņem svešiniekus, kaut ko tomēr vēlas pretī. Un šis "kaut kas" ir laipna, draudzīga attieksme. 

Jo cilvēki, kas savā namā uzņem ceļotājus, priecājas par sirsnīgām sarunām, domu un pieredzes apmaiņu, dažiem īpašu prieku sagādā pilsētas vai tuvākās apkaimes izrādīšana, un ikviens noteikti novērtēs, ja ceļotājs pratīs pagatavot kādu nacionālo ēdienu. Katrā ziņā ir jābūt gataviem komunicēt.

Priekšstati par to, kas ir negatīva "couchsurfing" pieredze, cilvēkiem ir atšķirīgi. Pārsvarā gan ļaudis atzīst, ka tie drīzāk ir vai nu pārpratumi, vai ne tā labākā pieredze, un notikušo atsakās ietonēt tikai melnā krāsā. 

Aleksandrs, jauns vīrietis no Ukrainas, kurš "couchsurfing.org" ir reģistrējies septiņus gadus un šajā laikā gan paguvis izmantot citu cilvēku viesmīlību, gan sniegt savējo, atzina, ka vienīgo ne īpaši pozitīvo pieredzi viņam sagādājusi tūristi, kas viņa mājas uztvēruši tikai un vienīgi kā vietu pārnakšņošanai, atsakoties no kopīgām vakariņām vai pastaigas pa pilsētu. 

Latvietis Valdis nav bijis priecīgs, kad kāda jauna sieviete pie viņa nodzīvojusi gandrīz nedēļu, sarunājusies ar viņu ļoti reti, toties pārtikusi tikai no viņa pirktā ēdiena. 

Savukārt kāds jauns vīrietis no Čehijas stāstīja, ka meitene, pie kuras viņš palicis pa nakti, izteikusi neķītrus piedāvājumus. Taču, kā norādīja Aleksandrs - ja cilvēks caur mājaslapu "couchsurfing" iepazīsies ar desmit cilvēkiem, viņam šī pieredze būs pozitīva, bet, ja ar 200 cilvēkiem, starp tiem noteikti gadīsies kāds, ar ko būs grūtāk saprasties.

Ceļotājiem "couchsurfing" noteikti ir iespēja ielūkoties citas tautas virtuvē kā tiešā, tā pārnestā nozīmē, uzzināt ne vien par vietām, kas minētas tūrisma ceļvežos, bet noskaidrot arī par citiem objektiem. Savukārt ļaudis, kas uzņem ceļotājus, var iedvesmoties no viņu aizraujošajiem stāstiem un uz mirkli iztēloties, ka viesistaba pēkšņi ir pārtapusi "Discovery Channel" uzņemšanas laukumā. Vismaz tāda ir sajūta, viesojoties pie Valda - vīrieša, kurš regulāri pie sevis aicina "dīvāna sērfotājus" no malu malām, no sākuma gan iepazīstoties ar citu atstātajām atsauksmēm.

Arīdzan Baiba pie sevis labprāt uzņem cilvēkus, jo ir komunikabla un viņu interesē, kā klājas, un ko domā cilvēki citās valstīs. Un, ja viņa pati dotos ceļojumā, viesu sniegtās atsauksmes varētu noderēt. Tālab Baiba laiku pa laikam internetā paskatās, vai kāds ir norādījis konkrētu datumu, kad plāno apmeklēt Rīgu, un, par kritēriju izmantojot kopīgu interešu esamību, piedāvā naktsmājas.

Savukārt Sandra ar draugu izveidoja Couchsurfing profilu laikā, kad viņi mitinājās nelielā Ķīnas ciematiņā. Protams, viņi tur bija vienīgie latvieši, taču iesaistīšanās "couchsurfing" jauniešiem deva ilūziju, ka varbūt kādudien ciemos ieradīsies kāds savējais.

Ir interesanti un vērtīgi gan ceļot kā "dīvāna sērfotājam", gan arī uzņemt pie sevis ceļotājus. Sēdēt viesistabā un runāt ar jaunu mākslinieku, kurš apbraukājis Sibīriju, klejojumu iemūžinot fotoattēlos, tērzēt ar puisi, kurš spēj salīdzināt stopēšanu Ukrainā ar stopēšanu Turcijā, uzzināt, kā sokas sievietei, kas jau vairākus mēnešus ceļo pa pasauli kopā ar savu māti, vai varbūt kādam otrā zemes malā pastāstīt, kur ir Latvija. Neatkarīgi no tā, kurā pusē cilvēks konkrētajā brīdī atrodas, viņš ielaiž sevī kādu kripatiņu no pasaules daudzveidības, un kādu daļu no tās sniedz citiem. Ja vien, protams, tas viņam ir būtiski.