Agrāk Lubāna ezers bijis četras reizes lielāks nekā tagad, vikingu laikos saukts pat par jūru. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, taču cilvēku pamatnodarbošanās šeit ir palikusi nemainīga - cilvēki te pelna galvenokārt ar zvejniecību.
Intervijā "Pi myusim Latgolā" Jānis Macāns stāsta, ka viņu dzimtā paaudžu paaudzēs vīrieši esot bijuši zvejnieki, un arī viņš šo amatu mantojis no vectēva. Jānis raidījumā atzīst, ka zvejnieks nedrīkstot būt nolaidīgs. "Zveja prasa lielu atbildības sajūtu. Piemēram, vasarā karstā laikā ezerā jāiet divreiz dienā. Ja neaizej divreiz, zivis jāizmet ārā. Sāpīgi. Mēs ejam četros vai piecos rītā un vakarā. Vienmēr jābūt kā pulkstenim."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
