Agrāk Lubāna ezers bijis četras reizes lielāks nekā tagad, vikingu laikos saukts pat par jūru. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, taču cilvēku pamatnodarbošanās šeit ir palikusi nemainīga - cilvēki te pelna galvenokārt ar zvejniecību.
Intervijā "Pi myusim Latgolā" Jānis Macāns stāsta, ka viņu dzimtā paaudžu paaudzēs vīrieši esot bijuši zvejnieki, un arī viņš šo amatu mantojis no vectēva. Jānis raidījumā atzīst, ka zvejnieks nedrīkstot būt nolaidīgs. "Zveja prasa lielu atbildības sajūtu. Piemēram, vasarā karstā laikā ezerā jāiet divreiz dienā. Ja neaizej divreiz, zivis jāizmet ārā. Sāpīgi. Mēs ejam četros vai piecos rītā un vakarā. Vienmēr jābūt kā pulkstenim."
Jāatzīmē, ka Jānis kopā ar sievu Annu savā saimniecībā "Zvejnieki" nodarbojas ne vien ar aktīvu zvejniecību, bet arī ar tūristu uzņemšanu. Ar tūrismu viņi sākuši nodarboties, kā radio raidījumā smej Jānis, no 1961.gada.
"Tikai tajos gados ciemiņi mums neko nemaksāja, bet mēs, viņiem prom braucot, devām līdzi - biezpienu, zivis. Tā bija sešdesmitajos, septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados. Agrāk tāds bija tūrisms. Pienāca deviņdesmitie gadi, sapratām, ka jāsāk pelnīt. Visiem te patīk." Un tiešām, par apmeklētāju skaitu Jānis un Anna savos "Zvejniekos" sūdzēties nevarot. Pie viņiem brauc no visas Eiropas un Krievijas, arī no tik tālām valstīm kā Jaunzēlande, Čīle un Argentīna. Daba esot tā, kas tūristus piesaista. Jānis katru rītu ezeram saka paldies. Tā darīt viņu iemācījusi māte. "Dabai jāsaka paldies, tad tev vienmēr veiksies. Ja nebūtu ezera, zinot savu raksturu, varbūt kaut kur klejotu pa pasauli," stāsta Jānis. Kādu laiku gan viņš esot dzīvojis un strādājis Rīgā, bet neesot iedzīvojies. "Rīga mani mocīja. Labi, ka es tur neiesakņojos. Mani vecāki stipri pārdzīvoja, vai dēls atgriezīsies vai nē. Iedomājieties, cik pūļu ir ieguldīts, un dēls saka - ai, dzīvošu Rīgā." Arī pašam Jānim tagad meita ārzemēs. "Par šo jautājumu domājam. Jāsaka godīgi - sāpīgs jautājums. Cerēsim, ka pabraukās pa pasauli un beigās sapratīs - smukākas vietas par šo nav."
Līgo svētki Jāņa mājās svinēti vienmēr. "Līgo man ir vieni no mīļākajiem svētkiem. Priecājos, ka mani nosauca par Jāni." "Pi myusim Latgolā" viņš atklāj, ka ir izmēģinājuši Jāņus svinēt arī citviet, bet tomēr secinājuši, ka vislabāk ir savās mājās. "Liekas, kas gan tur ir - iekur ugunskuru, padziedi, paej rotaļās, kurās jau ej simto reizi. Bet tās ir mūsu tradīcijas."
Visu 21.jūnijā raidījuma "Pi myusim Latgolā" radio "Ef-Ei" un "Divu krastu radio" izskanējušo interviju ar Jāni Macānu latgaliešu valodā var noklausīties internetvietnēs www.latgale.lv un www.lakuga.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
