Krāslava aicina izzināt un izjust dabu, iepazīt novada daudznacionālo kultūru un cilvēkus, atgriezties divus gadsimtus senā vēsturē un novērtēt, kādu iespaidu pagātne atstājusi uz mūsdienu ritmu pilsētā. Krāslava ir Latgales pērle, kurā savijas pirmatnīgā dabas elpa ar vēstures noslēpumainības plīvuru, mūsdienu arhitektūru un tehnoloģijām.
Kad apmeklēt?
Nokļūšana
Ko darīt?
Krāslavā un tās novadā pavisam ir 146 ezeri, tostarp Latvijā dziļākais ezers Drīdzis - Kombuļos, turklāt pilsētai cauri plūst arī Daugava. Krāslavā ir neizsmeļamas ūdenstūrisma iespējas, sauli, vēju un ūdeni var baudīt, dodoties laivot pa īpaši izstrādātiem maršrutiem, vai arī vienkārši nomāt laivu un doties nesteidzīgā atpūtas braucienā, tiek piedāvātas arī iespējas doties braucienā ar plostu.
Krāslava ir arī īsta makšķernieku paradīze. Te būs ko darīt gan rūdītiem makšķerniekiem, gan arī amatieriem. Krāslavā var paveikties tikt kā pie lielās līdakas, tā arī pie asara, līņa un zuša.
Krāslavā interesenti var doties arī ezeru dzīlēs - niršanas instruktors iesācējiem un profesionāliem nirējiem piedāvā iespēju doties izzināt Drīdža un Sauleskalna ezeru dzīles.
Tiem, kam sirdij tuvāka ir māksla un senas amatniecības tradīcijas, var doties ciemos pie vietējiem Krāslavas māksliniekiem - keramiķiem un audējiem. Darbnīcās ir iespēja ne vien vērot senos arodus, kā arī klausīties latgaliešu mēlē, bet arī pašiem izmēģināt spēkus - izgatavot kādu svilpavnieku vai noaust prievīti - piemiņai.
Tāpat Krāslavā ir iespēja doties zirgu izjādēs un pārgājienos ar zirgiem zirgu sētā "Klajumi", nomāt velosipēdus, lai piedzīvotu dabas parka "Daugavas loki" burvību 45 kilometru garajā velomaršrutā, taču tāpat te ir iespēja doties arī īsākos, bet ne mazāk aizraujošos un skaistos izbraucienos. Asāku izjūtu cienītājiem Krāslavā ir iespēja uzspēlēt peintbolu, vai arī nule ieviesto militāri sportisko spēli "Airsoft", kurā tiek simulēta militāra operācija, izmantojot kaujas ieroču kopijas.
Krāslavas novada informācijas centrs arī piedāvā organizētās ekskursijas, vienu vai divu dienas ilgas, to gaitā Krāslavas apceļotāji var viesoties gan mini zoodārzā, gan iepazīt Krāslavas novada baznīcas un tikties ar vietējiem kolekcionāriem, māksliniekiem un zemniekiem.
Ko apskatīt?
Gleznaina ir ne vien Krāslavas apkārtne - zilo ezeru un Daugavas loku ieskauta, bet ievērības cienīga ir arī pati pilsēta, kurā ir vairāki ievērojami kultūrvēsturiski objekti.
Krāslava nav iedomājama bez grāfu Plāteru laikā uzbūvētās Krāslavas pils, bibibliotēkas ēkas, ūdensdzirnavām un Romas katoļu baznīcas. Pastaigājoties pa Krāslavas pili un tās iekopto parku, ir iespēja iztēloties 18.gadsimta pils dzīvi arī mūsdienās - ar priekiem, bēdām, svētkiem un mīlas alkām. Grāfu fon Plāteru dzimtas rezidence - pils - ir valsts nozīmes nozīmes arhitektūras piemineklis. Sākotnēji baroka stilā būvētais komplekss galu galā ieguvis klasicisma stilam raksturīgās formas. Pils sienu interjera gleznojumi ir 18.gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis.
Pili ieskauj apmēram 22 hektāru liels ainavu parks, kurā ir ap 70 dažādu koku un krūmu sugu. Parkā ir atjaunota grota ar noslēpumaino "pazemes eju" un pils sargu – lauvu.
Ar leģendām par kvēlu mīlestību saistās Karņicka kalns un piemineklis Karņickim. Šī vieta cieši savīta ar romantisku un skumju stāstu par lielu un nelaimīgu mīlestību starp Plātera meitu Emīliju un poļu virsnieku Josifu Karņicki.
Taču ievērības cienīgi apskates objekti Krāslavā ir arī pilsētas centrālais laukums un Garīgā semināra ēku ansamblis. Tieši Krāslavā savulaik ir bijusi pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā – Krāslavas Garīgais seminārs. Semināru atklāja un audzēkņus sāka uzņemt 1757.gadā.
Krāslava ir arī vieta, kur gūt dvēseles mieru, doties pilnasinīgā svētceļojumā - uz kādu no četru konfesiju dievnamiem. Krāslavā un novadā pavisam ir 18 dievnami, no kuriem 12 ir katoļu draudzes nami, trīs - pareizticīgo baznīcas, divi luterāņu dievnami un viens vecticībnieku lūgšanu nams.
Kur nakšņot?
Krāslavā un tās apkārtnē ir 29 naktsmītnes, no kurām lielākā daļa atrodas pie ūdeņiem, piedāvājot vienlaikus arī plašu aktīvās atpūtas iespēju klāstu. Jāpiebilst, ka sev piemērotu nakšņošanas vietu varēs atrast Krāslavas apceļotāji ar dažādām prasībām. Krāslavā un novadā ir viens motelis, trīs viesu mājas, 14 - brīvdienu mājas, taču arī jauniešu mītne, kempings, un 29 telšu vietas.
Kur ieturēt maltīti?
Krāsalvas pirmatnējais un vēsturiskais šarms rodams ne vien pilsētas ielās, mākslinieku un amatnieku darbnīcās, lauku sētās un pilskalnā, bet arī vietējās ēdinātavās, jo tieši šeit ikviens var nogaršot Latgales tradicionālo kulināro mantojumu. Krāslavā saglabājušās senas ēdienu un dzērienu gatavošanas tradīcijas, kura spārsteigs ne vienu vien gardēdi.
Pašā pilsētā ir iespēja ieturēties trīs ēdinātavās - ēdamnamā "Daugava" un kafejnīcās "Mārīte" un "Todes". Taču ārpus pilsētas - viesu namos un brīvdienu mājās, kā arī citās nakšņošanas vietās arī ir iespēja nobaudīt kārtīgas brokastis, pusdienas vai vakariņas - pavisam deviņās vietās.
Informācija uzziņām
Sīkāk par tūrisma maršrutiem Krāslavā un novadā, kā arī par ievērojamiem objektiem, aktīvās atpūtas iespējām, nakšņošanas vietām, ēdināšanu un citu ceļotājam svarīgu un interesantu informāciju meklējiet Krāslavas novada tūrisma un informācijas centra mājaslapā www.visitkraslava.com.
Vai arī zvaniet Krāslavas TIC pa tālruņiem 65622201 un 26487763.