Pirms četrdesmit tūkstošiem gadu Altiplano plato, tagadējā Bolīvijas teritorijā, izveidojās milzīgais Minčina ezers. Kad tas izžuva, radās divi lieli sāls tuksneši. No tiem lielākais ir Salar de Uyuni. Tiek lēsts, ka tajā ir vairāk nekā 10 miljardi tonnu sāls un tas aizņem vairāk nekā desmit tūkstošus kvadrātkilometru. Tas ir lielākais sāls klajums pasaulē, salīdzinājumam – gandrīz divdesmit reižu lielāks par Amerikas Nāves ieleju.
Šī vieta ir tik līdzena, ka to bieži izmanto satelīti, lai noregulētu savas mērierīces. Tā kā tuksnesis ir koši balts, gluds, sauss un ideāli atstaro gaismu, tas šim mērķim ir daudz piemērotāks par mierīgu okeānu. Interesanti, ka šī sāls tuksneša augstākie "kalni" un dziļākās "ielejas" ir vien dažus milimetrus lieli.
Tūristi Salar de Uyuni parasti cenšas apskatīt ezera salas, piemēram, Inkavasi, kas ir akmeņains, vulkāniskas izcelsmes veidojums, kuru klāj sāls un dīvaini fosilizējušies veidojumi. Uz salas aug arī milzīgi kaktusi.
Lietus sezonas laikā šī vieta kļūst vēl interesantāka, jo ūdens neiesūcas zemē, bet gan veido tādas kā spoguļveida flīzes, ko daudzi fotogrāfi izmantojuši savos darbos. Katru gadu novembrī Salar de Uyuni uzturas trīs sugu flamingi, padarot ainavu vēl eksotiskāku. Populārs tūrisma objekts - šeit ir arī sāls viesnīca.
Vietējā leģenda vēsta, ka netālu esošais vulkāns Tunupa kādreiz bijusi dieviete, kuru vīrs pametis cita kalna dēļ. Tas salauzis viņas sirdi, un dieviete rūgti raudājusi sāļas asaras, kas, sajaucoties ar pašas pienu, izveidojušas sniegbalto Salar de Uyuni ezeru. Jau minētā Tunupi vulkāna tuvumā ir arī grota ar aptuveni 3000 gadus senām mūmijām.
Jāpiebilst, ka šis ezers – tuksnesis slēpj arī neizsakāmas bagātības, kas varētu uzlabot nabadzīgās Bolīvijas stāvokli, jo tiek lēsts, ka šajā vietā atrodami 70% no pasaules litija krājumiem, ko tik plaši izmanto datoru un mobilo telefonu bateriju ražošanā.