Kempingu sezona, kas parasti ir jūlijs, augusts, joprojām turpinās, un aprēķini par apkalpoto viesu skaitu būs zināmi rudenī.
Kempingu pieprasījumu Bēce skaidro ar faktu, ka tos labprāt izmanto ceļinieki nelielās kompānijās, bet patlaban individuālais tūrisms ir ļoti iecienīts.
Kopumā Latvijā ir trīs veidu kempingi - "kempinga vieta", kas atrodas pilsētas centrā, piemēram, Rīgā un Ventspilī, un paredzēta kempinga novietošanai. Tādus izmanto ārzemnieki, kas ierodas Latvijā "uz saviem riteņiem".
Otrā veida kempingi atrodas populāru tūrisma maršrutu ceļos, piemēram, pie Gaujas nacionālā parka, Siguldas, Rundāles un citviet. Arī šādos kempingos 70% klientu ir ārzemju viesi.
Savukārt trešā tipa atpūtas kempingus, kas "noslēpušies" pie ezeriem un upēm, kā arī mežos, 80% gadījumu izmanto vietējie iedzīvotāji, kuri tajos atpūšas ar ģimeni.
Kā stāsta Bēce, lai kempingi varētu izdzīvot un pelnīt īsajā sezonā, parasti gandrīz visās kempingu vietās bizness tiekot paplašināts ar viesu mājām un citiem atpūtas piedāvājumiem.
Kā vēstīts, Latvijas Kempingu asociācija patlaban strādā pie kempingu kvalitātes kritērijiem, lai vērtējumu oficiāli varētu ieviest visām šāda veida atpūtas vietām Latvijā.
Patlaban Latvijā atšķirībā no citām valstīm neesot kvalitātes sertifikācijas kempingiem, līdz ar to jebkuru vietu pasludināt par kempingu var ikkatrs.
Plānots, ka sertificēšana varētu stāties spēkā, sākot ar nākamo sezonu.
Latvijas Kempingu asociācijā, kuru veido tūrisma uzņēmēji, ir ap 30 biedru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
