Ciemos: Zāļu tēju saimniecība 'Kurmīši' gleznainajos Daugavas lokos

Nodarboties ar zāļu tēju ražošanu Geibu ģimeni rosinājusi pati daba. Vietā, kur zied un smaržo "Kurmīšu" ārstniecības augi, sākas Latvija un Dvina pārtop par Daugavu, metot savus unikālos lokus.

Saimnieks Ivars Geiba par veiksmīgas saimniekošanas pamatu uzskata zināšanas un uzņēmību. Viņš pats pamatzināšanas agronomijā ieguvis, studējot Lauksaimniecības akadēmijā, savukārt sieva Sandra ir diplomēta veterinārārste un strādā ģimenei piederošā veterinārajā aptiekā.

"Tēju bizness ir nepastāvīgs," atzīst Kurmīšu saimnieks, kurš ir arī Latvijas Lauku konsultāciju centra Krāslavas biroja vadītājs. "Esam atkarīgi gan no laikapstākļiem, gan no valstsvīriem, kuriem bieži izdevīgāk kaut ko aizliegt, nevis papūlēties, lai pieņemtie likumi darbotos Latvijas lauksaimnieku interesēs. Tāpēc labi, ja pēc bargas ziemas vai sausas vasaras, kad zāļu tēju raža nav tik izcila, ir ienākumi no veterinārās aptiekas vai bišu vaska ražotnes."

Pašlaik Geibu ģimene apsaimnieko 40 hektāru. Samazinoties graudu pieprasījumam, ko saimnieki audzēja iepriekš, viņi nolēma pāriet uz ārstniecības augu audzēšanu. Tas liesajā, neauglīgajā augsnē izrādījās labākais risinājums. Patlaban 12 ha apsaimniekojamās platības aizņem ārstniecības augi, 8 ha aug krūmogulāji (aronijas, upenes, cidonijas, vilkābeles), bet pārējie lauki atvēlēti nektāraugiem (gurķu mētrai, facēlijai, izopam, raudenei, ehinācijai un dzeltenajam amoliņam).

Lielākā daļa ārstniecības augu ir pašu sēti un stādīti. Vietējās pļavās un mežos ievāc tikai vīgriezes, ugunspuķes, bērzu un aveņu lapas. Visgrūtāk klājas Vidusjūras, Amerikas un Tibetas augiem – tie bargākās ziemās nosalst pirmie. Taču pieprasījums pēc zeltsaknes, leizejas, lofanta un ehinācijas ir tik liels, ka Geibas tos stāda atkal un atkal. "Kurmīšu" saimnieks zeltsakni dēvē par Latvijas žeņšeņu – to var lietot gan imunitātes stiprināšanai, gan pret stresu un nogurumu. Tiem, kuriem novājināta imūnsistēma, noteikti vajadzētu būt draugos arī ar ehināciju. Savukārt garšīgo un aromātisko, daudz dabisko antioksidantu saturošo lofantu Tibetas mūki atzinuši par brīnumlīdzekli pret novecošanu.

Arī zāļu tējām ir sava mode. Sākumā vispieprasītākie bijuši baldriāni, vēlāk – dažādu tēju maisījumi. Viena un tā pati prece ilgāk par trim gadiem pircēju uzmanību nepiesaista, tāpēc nepārtraukti jādomā kaut kas jauns.

Veidojot tēju maisījumus, "Kurmīšu" saimnieks daudz studējis dažādas ārstniecības augu grāmatas. Vērtīgi padomi atrasti arī internetā, taču vislielākā pateicība pienākoties izcilajam ārstniecības augu pētniekam, bioloģijas zinātņu doktoram Dailonim Pakalnam, pie kura pirmajos saimniekošanas gados Ivars Geiba konsultējies visbiežāk.

Pēdējā laikā "Kurmīšu" saimniecība kļuvusi mehanizētāka, taču ārstniecības augu stādīšana, ravēšana un novākšana joprojām ir roku darbs. Sausajā laikā augu rindstarpas izpļauj ar trimmeri. Irdinot augsni, lapas un ziedi apput, un tas nav labi. No iegādātā speciālā tehniskā aprīkojuma pārsvarā izmanto tēju sijātāju, šķirotāju, smalcinātāju un pusautomātiskās kaltes. Agrāk zālītes žuva nedēļu, turpretī tagad tās ir gatavas fasēšanai diennakts laikā.

Vasarā "Kurmīšu" pļavās rosās desmit palīgu, ko saimnieks agri no rīta atved no Krāslavas. Līdz brīdim, kamēr nokrīt rasa, strādnieki ravē, bet pēc tam vāc zāļu tējas. Ar Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiāles atbalstu katru mēnesi šeit strādā pieci skolēni. Viena no pastāvīgajām darbiniecēm apmācīta Eiropas Sociālā fonda ietvaros.

"Vislabāk, protams, ja cilvēks zāļu tējas var savākt pats," uzskata "Kurmīšu" saimnieks. Divdesmit saimniekošanas gados Ivars Geiba pārliecinājies, ka visgaršīgākās un aromātiskākās tējas izdodas, ja augi ievākti sausā un saulainā laikā, kad tajos ir vislielākā ēterisko eļļu koncentrācija. Tāpat viņš neiesaka vākt zālītes agri no rīta vai vēlu vakarā, kā arī pirms lietus, kad puķēm aizvērušies ziedi. Mēness fāzes augu garšu un aromātu ietekmē mazāk, tāpēc saimnieks tās vērā neņem.

Ja raudeni izmanto kā garšaugu, tā jāvāc pirms ziedēšanas, savukārt tējai labāk der ziedoši augi. Asinszāles jāplūc ziedēšanas sākumā, jo pārziedējušajās pogaļās žāvēšanas laikā var iemesties kodes. Piparmētras labāk griezt pirms ziedēšanas.

Ārstniecības augus ieteicams žāvēt ēnā un caurvējā, sasietus slotiņā. Ja izmanto sietu, jāparūpējas par ventilāciju arī no apakšas. Žāvējot ar tradicionālajām metodēm, bez piespiedu siltuma, augus labāk nesmalcināt, lai saglabātos to dabiskā garša.

Augusts ir piemērotākais laiks daudzgadīgo ārstniecības augu stādīšanai. Gan raudene, gan melisa, gan asinszāle un ehinācija skaisti izskatās ziemciešu dobēs, kur bez pārstādīšanas augs vismaz trīs gadus. Viengadīgos ārstniecības augus (kumelītes, kliņģerītes, pūķgalves, mārdadžus, meža malvas) labāk sēt pavasarī, jo jaunajiem dzinumiem nenāks par labu Latvijas siltais rudens. Ja augi sasējušies paši, tie viegli jāpiesedz ar agroplēvi. Segšanai nevajadzētu izmantot trūdošas lapas, jo tās tikai rosina augu slimību izplatību.

Ārstniecības augiem nebūt nav nepieciešama ļoti auglīga augsne. Vienīgi vēlams, lai tā būtu irdena. Ziedošajiem augiem, kuros uzkrājas ēteriskās eļļas (ehinācijai, raudenei, melisai, kaķumētrai un asinszālei), piemērotākas ir saulainas vietas, bet cigoriņi un baldriāni labi augs arī ēnainās vietās.

Lavandas, kuru aromātiskos ziedus "Kurmīšu" saimnieks izmanto miega spilventiņiem un kožu atbaidīšanai, vislabāk stādīt sausā un saulainā vietā.

Ja mājās kaķis, stādot jāpadomā, kā baldriāna un kaķumētras stādiņus norobežot no mīļdzīvnieka, kurš noteikti neatteiksies no iespējas pakošļāt aromātiskos augu stublājus.

Iegādājoties zeltsakni, jāņem vērā – tā aug ļoti lēni, un līdz brīdim, kad daļu saknes varēs izrakt ārstnieciskā eliksīra pagatavošanai, nāksies gaidīt vismaz četrus gadus. Tiem, kuri vēlas pie tā tikt ātrāk, var pamēģināt "Kurmīšu" īpaši šim nolūkam sagatavoto zeltsakni, ehināciju un leizeju. Augu saknes proporcijā 1 : 10 aplej ar degvīnu, pāris nedēļas patur tumšā vietā istabas temperatūrā, tad nokāš, un eliksīrs gatavs. Dzer imunitātes stiprināšanai un fizisko spēku atjaunošanai, 20 pilienus eliksīra izšķīdinot glāzē ūdens. Optimāls lietošanas ilgums – desmit dienu. Tad pāris nedēļu pārtrauc un, ja nogurums nepāriet, lieto vēl desmit dienu.

Ivars Geida izvairās nosaukt ārstniecības augus, kuriem noteikti jāaug katrā dārziņā. "Kas der kaimiņam kalnā, tas neder cilvēkam, kurš dzīvo ielejā. Turklāt vieniem vairāk nepieciešamas relaksējošas tējas, citiem aktuālākas ir zālītes pret saaukstēšanos, bet vēl kāds tēju izmanto, lai pielabinātos pirts gariņam."

Visuzticamākais Geibu sadarbības partneris ir dakteris Tereško, kurš Daugavas lokos izaugušos ārstniecības augus iepērk savu ārstniecisko tēju pagatavošanai. "Kurmīšos" sagatavotās tējas var nopirkt arī vairākos veikalos Rīgā. Ivars un Sandra gaida, kad dēli Miķelis un Mārtiņš pabeigs studijas un varbūt ienesīs jaunas vēsmas saimniecībā. Miķelis būs agronoms, bet Mārtiņš – bārmenis – varbūt uztaisīs savu tējas namiņu… Saimniecības nosaukums "Kurmīši" nav nejaušība. Tas atgādina par racēju, kas gatavs strādāt gan dienu, gan nakti. Ja neveicas vienā virzienā, rok pretējā…

Tējas vislabāk glabāt skapī telpā, kur nav krasas gaisa temperatūras maiņas.

Augus, kas uzsūc mitrumu, piemēram, kliņģerītes, der turēt hermētiski noslēgtos traukos.

Augus, kas īpaši neuzsūc mitrumu – izopu, asinszāli un raudeni –, var likt lina maisiņos.

Daudzi zāļu tēju buntītes izmanto arī kā aromātiskus telpu dekorus, tikai tad tos nevajadzētu lietot uzturā. Laika gaitā zālītes tomēr apput un uzsūc dažādus aromātus.

Ikdienā labāk dot priekšroku dažādu tēju maisījumiem. Kopā sajauktas zālītes papildina cita citas ārstnieciskās īpašības un stiprina organisma imunitāti ne mazāk par monotējām.

Izžāvētos augus vēlams uzglabāt atsevišķi un sajaukt kopā tikai pirms lietošanas. Pēc mēneša vienu maisījumu var nomainīt pret citu. Mēnešiem ilgi dzerot viena auga tēju, cilvēks pie tās pierod un arī ārstnieciskā iedarbība vairs nav tik spēcīga. Turklāt, lietojot ilgstoši, atsevišķi augi (piemēram, vērmeles) var izraisīt dažādus veselības traucējumus. Monotēju dzeršanu dažādu veselības problēmu novēršanai labāk saskaņot ar ārstu, kurš ieteiks optimālu devu.

Veselīgai tējai nav jābūt stiprai – tējkarote drogu uz glāzi karsta ūdens.

Tuvojoties rudens un ziemas sezonai, noderēs piparmētras, kliņģerītes, asinszāles, melisas, pelašķi, kumelītes, liepziedi un aveņu lapas.

Parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem, gatavo tēju maisījumu, kura pamatā ir aveņu lapas, raudenes, māllēpes, izops un pupumētra. Vitamīniem un labākai garšai var pievienot kaltētas cidonijas.

Uzmundrinošs efekts ir leizejai, citronliānai un zeltsaknei.

Ja ir paaugstināts asinsspiediens, kādu laiku var dzert melisas tēju, kas vienlaikus labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību.

Pirts rituāla baudīšanai vispiemērotākais būs tēju maisījums ar aromātisko un atsvaidzinošo melisu, sirdsmāteri un bērzu lapām. Tas izmantojams gan dzeršanai, gan tvaika uzmešanai.

Aknu šūnu atjaunošanai pāris reižu gadā var lietot mārdadža sēklu pulveri, kas izvada toksīnus.