Zvanu muzejā skatāmi metāla, porcelāna, keramikas un stikla zvani. Ekspozīcijā ir gan antīki zvani, gan tādi, kuriem precīzu vecumu nav iespējams noteikt, gan tādi, kas darināti par godu kādam notikumam. Ir gan eleganti figūrzvaniņi, gan durvju, galda un vēja zvani, zvārguļi, gongi, svečturi un vēl, un vēl. Liela daļa zvanu ir iegādāti dažādās pasaules valstīs, dodoties biznesa ceļojumos un arī ārvalstu vizītēs, uzņēmēju delegācijā pavadot toreizējo Valsts Prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kā arī atpūtas braucienos, kad zvanu iegādei varēja veltīt daudz vairāk laika, informē muzeja veidotāji.
Zvanu kolekcijā skatāmi gan eksponāti no tādām tālām un eksotiskām valstīm kā Japāna, Gvatemala, Ķīna, Koreja, Indija, Tibeta, Austrālija ,Meksikas, gan vērtīgi atradumi no dažādu Eiropas valstu antikvariātiem, krāmu tirdziņiem un suvenīru bodēm. Daļa zvanu ir unikāli un izlaisti ļoti nelielā skaitā, piemēram, Liepājas Metalurga 120 gadu jubilejas zvans, Lietuvas valdības dāvinājuma zvans, no Liepājas Ļeņina pieminekļiem pārkausētais un izlietais zvans un vēl daudzi citi. Daļa zvanu ir arī dāvinājumi no draugiem, piemēram, ļoti vērtīgs ieguvums ir no akadēmiķa Jāņa Stradiņa – viņa tēva profesora Paula Stradiņa galda zvans.
Kolekcijā skatāmajiem zvaniem katram ir savs stāsts, kā tas nonācis līdz Blankenfeldei. Ar daļu no šiem „zvanu dzīvesstāstiem” iespējams arī iepazīties, aplūkojot izstādi, jo katra zvana izcelsme rūpīgi dokumentēta. Un, ja laimēsies, par zvanu pastāstīts pats plašās zvanu kolekcijas īpašnieks un kaislīgs zvanu kolekcionārs Valdis Jākobsons.
Grupām lūgums pietikt zvanu muzeja apmeklēju, iepriekš zvanot pa tālruni 27810348. Zvanu ekspozīcija atvērta līdz septembrim.
Blankenfeldes muiža atrodas Zemgalē, Lietuvas pierobežā, un ir skaists 18. gadsimta celtņu komplekss, ko tūristi vēl nav atklājuši. Muižā iespējams nogaršot arī gardumus, kas darināti no tās dārzos izaudzinātiem labumiem, turklāt tā slēpj milzumdaudz stāstu un mīlestības leģendu par tās īpašnieku sirdslietām.