Lielā sēņošana: četras dienas Latvijas mežos gida pavadībā

Ārzemju viesiem parasti interesē vairāku dienu tūres sēņu entuziastiem, stāsta "Lauku ceļotājs" pārstāve Eva Staltmane. Vietējiem ceļotājiem kopīgā sēņošana vairāk esot izklaides vai komandas saliedēšanas pasākums. Populārākie maršruti ir Garkalnes, Gaujas un Ķemeru nacionālā parka mežos, turklāt tūrē varot iekļaut arī citus apskates objektus ne tikai mežus. 

Ceļojuma laikā, mikologa pavadībā var iepazīt Latvijas sēņu valsts daudzveidību – no ēdamām līdz indīgām, no ļoti parastām līdz reti sastopamām, no dabai nozīmīgām līdz mežsaimniecības nozarei kaitīgām sēnēm visdažādākajās krāsās. Tūres laikā tiek apmeklēti dažādi mežu biotopi, kā arī dažkārt muižu parki. 

Kad sēnes savāktas, grupa sapulcējas vai nu viesnīcā, vai krogā, kur atrastās sēnes tiek rūpīgāk apskatītas. No ēdamajām sēnēm pavārs parasti pagatavojot gardu maltīti. Interesanti, ka dažkārt tūrē tiek iekļauta arī meistarklase par dažādām sēņu pagatavošanas un saglabāšanas metodēm, kurā var iesaistīties ikviens.

Latvijā ir senas ar sēnēm saistītas tradīcijas, jo tās jau izsenis izmantotas kā papildu pārtikas avots. Tāpēc "Lauku ceļotājs" iedvesmai piedāvā arī jau gatavus maršrutus vairāku dienu sēņošanai, ko var izbaudīt gan gida pavadībā, gan paši saviem spēkiem. 

Lūk, kādu četru dienu Kurzemes un Zemgales sēņu tūres maršrutu šim rudenim piedāvā pieredzējuši sēņotāji.

Sēņošanas tūre sākas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Antiņciema apkārtnē, kurai raksturīgas priežu meža un mitru mežu sugas. Iespēja atrast egļu baraviku Penny Bun (Boletus edulis), parasto apšubeku (Leccinum rufum) un dzeltenbrūno apšubeku Orange Birch Bolete (Leccinum versipelle), kā arī citas. 

Interesanta vieta ikvienam būs Lustūzis – augstākais paugurs Ķemeru nacionālajā parkā. Tā apkārtnē ir pauguraina ainava, daudzveidīgi meži un līdz ar to arī sēņu valsts. Tur iespējams atrast sekstaino gaileni (Cantharellus tubaeformis), rudens taureni (Cratarellus cornucopioides), parastos zemestaukus (Phallus impudicus), zeltaino sviestbeku (Suillus grevillei), parasto aitu piepi (Albatrellus ovinus), zaļo mušmiri (Amanita phalloides) un citas sugas. 

Pirmās dienas sēņošana parasti noslēdzas piejūras priežu mežā aiz Apšuciema, kur atrodamas tradicionālās ēdamās sēnes – gailene (Cantharellus cibarius), priežu sviestbeka (Suillus variegatus) un citas, kā arī iespējama interesanta sēņošana aiz Rideļiem (starp Rideļiem un Dursupi – liels mežu masīvs), kur atrodamas dažādas bērzlapju un beku sugas.

Tā kā šajā dienā ir noteikti bijis bagātīgs ēdamo sēņu klāsts, vakarā gaidāms to pagatavošanas process un degustēšana, pirms tam rūpīgi izpētot un apspriežot visu guvumu.

Šķēdes dižskābaržu audze ir Latvijai neparasts biotops ar interesantām sēņu sugām. Savukārt Talsu pauguraines dabas parkā iespēja atrast sarkano samtbeku (Xerocomus rubellus). 

Valdemārpilī var piestāt pie Sasmakas Elku liepas un tālāk caur Lubi doties līdz tiltam pār Rojas upi. Sēņošana gar Rojas upes krastiem būs aizraujoša un dažādu pārsteigumu pilna, jo tur var atrast vērtīgas ēdamās sēnes, kā arī briežtrifeles (Elaphomyces sp.), uz tām augošu parazītisku sēni – čūskmēlīšu milneni (Cordyceps ophioglossoides) un kara milneni (Cordyceps militaris), kas aug uz dažādu tauriņu kūniņām.

Dundaga – Pāce – Ance – Ugāle - Zlēkas

Dundagas parks, kur rudeņos ir iespējams atrast daivaino čemureni (Grifola frondosa) un plaisājošo rūtaini (Xylobolus frustulatus), ievērojams arī ar skaisto apkārtni, majestātisko pili un dīķiem, tādēļ tajā vērts uzkavēties kādu laiku. Pēc tam tūre ved uz Pāces ezera krastiem, kur zinātāja pavadībā var atrast kastaņu smilšbeku (Gyroporus castaneu). 

Trešajā dienā gida pavadībā var apmeklēt arī Lonastes un Raķupes (Raķupes dabas liegums) krastu dižozolus, uz kuriem aug košā zeltpore (Hapalipilus croceus), kā arī citas ar ozoliem saistītas sēņu sugas. 

Savukārt Ugāles – Zlēku posmā ir viens no lielākajiem meža masīviem Latvijā, kur var atrast krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) un bagātīgu ēdamo sēņu klāstu - jā, arī baraviku vietu tur netrūkst..

Majestātiskajā Tebras ozolu audzē, netālu no Kuldīgas, iespēja ieraudzīt tādas interesantas sēnes, kā daivaino čemureni (Grifola frondosa), ēzeļu auseni (Otidea onotica) un citas neparastas sēņu sugas. 

Bet, kad staigāšana pa mežiem jau apnikusi, tūre ved uz zemnieku saimniecība Garīkas, kas viena no pirmajām Latvijā uzsākta šitake sēņu audzēšanu. Saimniecibā ikviens varēs noklausīties stāstu par šitake sēņu audzēšanu, kam sekos to degustācija.

Lielā sēņošana noslēdzas Rudbāržu parkā, kur iespējams atrast pat tādu retumu kā Ķīnas medicīnā izmantojamo lakas plakanpiepi (Ganoderma lucidum). 

Maršruta programma gida vadītai tūrei ir gatavota tā, lai lielākā dienas daļa tiktu pavadīta mežā un citos ar sēnēm saistītos biotopos, taču to var mainīt atkarībā no braucēju vēlmēm un interesēm, saīsinot dienu vai apmeklējamo vietu skaitu. Gan organizētas, gan individuālas tūres labākais norises laiks ir augusta vidus – oktobra pirmā puse, kad Latvijas mežos ir visvairāk sēņu. 

Vairāk informācijas "Lauku ceļotājs" mājaslapā www.celotajs.lv