Atklās atjaunotās Bauskas pils telpas  (1)

Projekta realizācija uzsākta 2011.gada sākumā. Trīs gadu laikā Bauskas pils ir piedzīvojusi lielas pārvērtības – veikta objekta zinātniskā izpēte, restaurēta 16. gadsimta fasādes sgrafito dekoratīvā apdare, atjaunotas ārējās akmens kaluma kāpnes un ieejas portāls uz hercoga apartamentiem ziemeļu korpusā. Rekonstruētas ārējās koka kāpnes ar nojumi uz pilskunga telpām dienvidu korpusā, atjaunots pagalma 17.gadsimta bruģis, pils interjeru sienu apdare, renesanses, manierisma un baroka stila podiņu krāsnis, kamīni, logu vitrāžas, polihromo krāsaino flīžu grīdu segums hercoga apartamentos, kā arī labiekārtota pils teritorija. 

Pils atjaunošanas procesā iesaistīti čehu speciālisti – restaurators Milošs Gavenda un viņa vadītā restaurācijas firma "Miloš Gavenda – restaurator", arhitekts Milsoslavs Hanzls un speciālisti no Latvijas – arhitekte Ināra Caunīte, vitrāžiste Inita Ēmane, restaurators Gunārs Grīnfelds, mākslas zinātnieki Ina Līne un Dainis Bruģis, restaurācijas firma SIA "Intarsija", SIA "Akmens apstrādes centrs AKM". Būvdarbus veica SIA "Vesta ABM" Mihaila Gorškova vadībā.

Bauskas pils ir unikāls Latvijas arhitektūras piemineklis, kas raksturo 15. – 17.gadsimta. militāro un reprezentācijas būvju arhitektūru Latvijas teritorijā. Tās vecākā daļa ir vienīgais ugunsšaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa – nocietinātas rezidences tipa pils. Vienīgais arhitektūras piemineklis Latvijā, kas ilustrē renesanses un manierisma laika piļu arhitektūras un dekoratīvās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē (1562-1795), kā arī vienīgā daļēji saglabājusies pirmo Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Ap pili saglabājušies Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaļa Kārļa XII uzraudzībā izbūvētie franču sistēmas zemes nocietinājumi. Pils kompleksu ieskauj gleznaina ainava ar trim upēm.