<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/philippkorting/">Philipp Korting</a> / <a rel="license" href="https://www.flickr.com/help/general/#147">cc</a>

Kauņa ir otrā lielākā Lietuvas pilsēta, kuru par mājām sauc vairāk nekā 300 tūkstoši iedzīvotāju. Tā atrodas divu upju – Nemūnas un Neres – krastos. Vecpilsēta izvietojusies uz pakalniem un upju ielejās. Pilsētā ir daudz skaistu apskates un izklaižu objektu.

Tiek uzskatīts, ka pilsēta izveidota 13. gadsimtā, līdz ar pirmās mūra pils celtniecību, kas tajā laikā bijis lielākais cietoksnis reģionā. Savukārt Lietuvas neatkarības gados no 1920. – 1940. gadam Kauņa bija valsts galvaspilsēta. Šajā laikā pilsēta strauji attīstījās, izveidota arī Laisves aleja, kas tagad ir gājēju bulvāris un Eiropas lielākā teritorija, kurā nedrīkst smēķēt.

Pilsētā, aptuveni astoņus kilometrus no tās centra, ir arī starptautiska lidosta, ko pārsvarā izmanto lētās aviosabiedrības, un no turienes iespējams doties ceļojumā uz daudzām Eiropas valstīm.

Kauņā ērti nokļūt gan ar personīgo auto – sanāks pabraukt pat pa maģistrāli, kas patiks ātruma cienītājiem, gan sabiedriskajiem autobusiem. No Rīgas uz Kauņas lidostu kursē mikroautobusi.

Gājēju aleja

Laisves (Laisvės) jeb Brīvības aleja ir 1621 metrus gara gājēju iela, kura izveidota jau 1874. gadā, tolaik gan to par godu Krievijas caram sauca par Nikolaja prospektu. Laika gaitā iela kļuvusi par pilsētas komerciālo un kultūras centru. Pēc 1982. gada rekonstrukcijas Brīvības aleja kļuva par gājēju ielu, kas savieno vecpilsētu ar jauno pilsētu.

Mūsdienās iela ir lieliska pastaigu vieta ar daudzām kafejnīcām, restorāniem un veikaliem. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā restorānu piedāvā arī lietuviešu nacionālo ēdienu cepelīnus, kas būs sātīga un ne visai dārga maltīte.

Čurļoņa muzejs, Pērkona māja un velni

Divi muzeji, ko Kauņā vērts apmeklēt, ir slavenā mākslinieka Čurļoņa mākslas muzejs ar gaisīgajiem akvareļiem un dzejnieka Adama Mickeviča muzejs. Interesants ir arī nelielais velnu muzejs, kas glabā aptuveni 3000 velnu figūras no visas pasaules, kuras veidotas no koka, porcelāna, stikla, tekstila un papīra. Velnu kolekcija ietver arī maskas, raganas un citas mitoloģiskas būtnes.

Pērkona māja, kurā atrodas pašlaik atrodas poļu dzejnieka Adama Mickeviča muzejs, ir interesanta vieta, kas būvēta 15. gadsimtā Hanzas tirgotājiem. Ir zināma leģenda par vaidelotēm, kas šeit dedzinājušas mūžīgo uguni, - ēkas sienā pat atrasta Pērkona dieva skulptūriņa. Tiek uzskatīts, ka Pērkona vārds ēkai dots, vēloties godināt senās lietuviešu ticības – pagānisma – tradīcijas. 16. gadsimtā ēka tika pārdota un izmantota kā kapela. 19. gadsimtā māja bija izpostīta, un to atjaunoja, lai izmantotu kā skolu un teātri, tad arī nodēvējot esošajā vārdā.

Savukārt viens no ievērojamākajiem Kauņas apskates objektiem ir 1921. gadā dibinātais Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs (attēlā) Kauņā. Muzejs nosaukts slavenā lietuviešu gleznotāja un komponista Mikolaja Konstantīna Čurļoņa vārdā un ir viens no lielākajiem un ievērojamākajiem muzejiem Lietuvā. Plašā ekspozīcija ļauj iepazīt Lietuvas un citu valstu mākslas vēstures un kultūras attīstību no senatnes līdz mūsdienām. Čurļoņa mākslas muzejā (M. K. Čiurlionio dailės muziejus) lielāko daļu ekspozīcijas veido izcilā Čurļoņa radošais mantojums – gleznas, grafika, zīmējumi un personiskās lietas. Mūzikas zālē apmeklētājiem ir iespēja klausīties fascinējošo Čurļoņa komponēto mūziku. Paralēli tam ekspozīcijā apskatāmi arī darbi no pārējām muzeja kolekcijām, tostarp Ēģiptes ekspozīcija. Vairāk informācijas: www.ciurlionis.lt

Baznīcas

Kauņā ir ļoti daudz majestātisku baznīcu un klosteru, ko vērts apskatīt. Vecākā ir Kauņas Sv. Jaunavas Marijas debesbraukšanas baznīca (jeb Vītauta Dižā baznīca) Aleksoto gatvē 3. Tā celta ap 1400. gadu un ir Lietuvā vienīgā gotiskā stila baznīca ar krustveida plānojumu. Vēsturnieki uzskata, ka Lietuvas dižkunigaitis Vītauts kaujā ar tatāriem pie Vorsklas tika sakauts un gandrīz noslīka upē. Pēc izglābšanās kā pateicību Vītauts apsolījis Jaunavai Marijai uzcelt baznīcu upes krastā un to arī izdarījis. Arī Kauņas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle-bazilika, Vilniaus gatvē 1, ir viens no pilsētas simboliem, un tā celta pēc Vītauta Dižā iniciatīvas 1413. gadā.

Skaista ir arī Sv. Jurga Mocekļa baznīca, kas atrodas Papilio gatvē 7. Tā celta 1503. gadā un ir viena no pirmajām baznīcām Kauņas vecpilsētā. Baznīcas interjerā valda gotikas stils, kas savijies ar baroka aprīkojuma fragmentiem. Baznīcas dienvidu daļā atrodas klosteris. Savukārt Kauņas Sv. Franciska Ksavera (Jezuītu) baznīcas Rotušės alejā 9 klostera terases skatu laukumā var izbaudīt Rātslaukuma un Vecpilsētas panorāmas skaistumu.

Kauņā ir arī skaista, balta mošeja, ko pilsētas Tatāru organizācija 1930.gadā uzcēla austrumu stilā.

Kauņas pils

Kauņas pils celta 14. gadsimtā senā ciema vietā, uz pussalas netālu no Nemunas un Neres satekas. Tā bija pirmā mūra pils Lietuvā. Gotikas stila pilij bijušas divas aizsargmūru rindas, divi torņi un to apjoza arī aizsarggrāvji. Tā bijusi vienīgā šāda veida pils Lietuvā. 14. gadsimta vidū krustneši to nopostīja, bet no 1402. līdz 1408. gadam uz pils drupām tika uzcelta jauna pils, kuras fragmenti redzami arī šodien.

Laika gaitā ap pili izveidojās pilsēta, bet savu nozīmi pils zaudēja pēc tam, kad pilsētas rosība pārcēlās uz tagadējo rātslaukumu. Vislielāko postu pilij nodarīja nevis iekarotāji, bet gan plūdi Neres upē pirms trīs gadsimtiem. Tajos pils zaudēja abus ziemeļu torņus un lielāko daļu aizsargmūra. Mūsdienās pils drupas ir iekonservētas un dienvidaustrumu tornī atrodas Kauņas reģiona tūrisma informācijas centrs. Pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tajā ik palaikam notiek dažādas izstādes.

Turpat ir arī Sateces parks jeb Kauņas sirds. Tajā pastaigājoties, var redzēt, kā satiekas Nemunas un Nēres upe. Šajā parkā ir daudz dažādu ievērojamu objektu: altāris, uz kura tika veikti pagānu rituāli, Pāvesta kalniņš, pie kura 1993. gadā dievkalpojumu noturēja pāvests Jānis Pāvils II, netālu ir arī viņam veltīts piemineklis un Sv. Jurģa baznīca ar Bernardiešu klostera ansambli.

Funikulieri

Zaļa kalna funikulieris ir vecākais Lietuvā, celts 1931. gadā, un kopš 1993. gada iekļauts Lietuvas kultūras pieminekļu sarakstā. Žaliakalnis funikulieris sākas pie Vitauta Lielā kara muzeja un dodas kalnā, 142 metrus augšup, uz Kauņas Kristus augšāmcelšanās baznīcu (Kaunas Kristaus Prisikėlimo bažnyčia).

Viens no pilsētas simboliem ir arī Aleksota funikulieris, kuru uzbūvēja 1935.gadā. Funikulieris savieno vecpilsētu ar Aleksota pakalnu, no kura paveras lieliska Kauņas vecpilsētas panorāma. Tam ērti piekļūt no Nemuras krastmalas pie Vitauta Lielā tilta.

Botāniskais dārzs

Botāniskais dārzs dibināts 1923. gadā, kā Lietuvas Universitātes pētniecības centrs. Par dārza ierīkošanas vietu toreiz izvēlējās bijušo Juozapa Godlevska muižu, kuras parks ar tajā esošajiem dīķiem bija lieliska vieta jauniem stādījumiem. Dārza veidošanu vadīja Tartu Universitātes profesors Konstantīns Regels.

Mūsdienās parks aizņem 62.5 hektārus, tajā sastopami aptuveni 7000 augu un stādījumu. Dārzs sastāv no pieciem sektoriem - dziedniecisko augu, augu patoloģijas, dendroloģijas, pomoloģijas un puķkopības sektoriem.

Vairāk informācijas: botanika.vdu.lt

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!