Vācu žurnālists veido ceļvedi kemperiem par Baltijas valstīm

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ceļvežus plānots publicēt nākamajā gadā. Tie būs trīs izdevumi, kuros plaši aprakstītas atpūtas iespējas Baltijā.

Vācu ciemiņš atzīst, ka, protams, Baltijas spožākā pērle ir Rīga, tikai tad Tallina, tomēr viņš noteikti iestājoties par to, ka apceļošanas vērtais Baltijā neslēpjas tikai galvaspilsētās un dažās lielākajās pilsētās. Viņa mērķis ir savus tautiešus pārliecināt, ka ļoti aizraujoši ir ceļot arī pa iekšzemi, ne tikai gar jūras krastu, kas ir brīnumains, bet, piemēram, Gaujas nacionālajā parkā.

Johanness Hunerfelds ir izbijis bankas darbinieks, bet tagad izdevējs un žurnālists, kas jau gadu desmitiem ceļo ar autofurgonu, un viņa ceļveži ir domāti tieši tādiem motorizētiem cilvēkiem kā viņš un tiem braucējiem, kuri ceļo ar autopiekabi. Vācu žurnālists uzsver, ka, viņaprāt, Latvijā šos braucējus joprojām nešķiro, kaut gan starpība ir būtiska. Vācijā, piemēram, ir 500 tūkstoši autofurgonu jeb kemperu īpašnieku. Tie lielākoties ir cilvēki pēc 50 gadu vecuma, kam ir stabili ienākumi, nav kredītu un kas var atļauties visai dārgo kemperi. Šiem cilvēkiem pašiem automašīnā viss ir, un viņi kempingā iegriežas varbūt vienu reizi trīs dienās. Viņu vajadzības ceļojot ir gluži citādas nekā tiem, kas ceļojumos dodas ar autopiekabi jeb treileru. Autopiekabi izvēlas vairāk jauni cilvēki, ģimenes ar bērniem, tie, kas labprāt nakšņo kempingā. Vācu kemperu ceļotāji tērē vidēji 90 eiro dienā, un vismaz pusi no šī summas labprāt atstāj restorānā. Tāpēc Vācijā un citur Rietumeiropā arvien biežāk sastopami restorāni ceļotājiem, kuriem nekā cita nevajag kā maltīti un vietu, kur novietot treileru.

Šovasar, ceļojot pa Latviju, iepazīstoties ar apskates vietām un it īpaši interesējoties par kempingiem, vācu žurnālists savus jaunākos iespaidus salīdzina ar tiem, kādi veidojušies kopš 2006. gada, kad viņš Latvijā ieradās pirmo reizi. Toreiz visā Baltijā esot bijuši kādi padsmit kempingi, bet šobrīd to jau ir 500 vai 600 un vēl vairāk. Kādreiz arī tādi, kas, visticamāk, strādā nelegāli un paši arī izskatās nelegāli - Johanness Hunerfelds atceras negatīvo pieredzi Palangas apkārtnē, Lietuvā.

Vācietis kā pozitīvu pārmaiņu piemin ne tikai kempingu pieejamību skaita ziņā, bet arī samērā tīro vidi mūsu valstī kopumā. Pirmajos braucienos meža stāvlaukumos atkritumu bijis tik daudz kā izgāztuvē, tagad laikam cilvēki protot labāk šos jautājumus risināt, vācietis saka. Arī ceļi Latvijā, viņaprāt, ir kļuvuši labāki.

Kļuvis par ceļvežu izdevēju, Johanness Hunerfelds divu gadu laikā ir laidis klajā jau desmit ceļvežu, tostarp par Islandi un Šveici. 

Salīdzinot kempingu pakalpojumu kvalitāti un cenas Vācijā un Latvijā, viņš gan secina, ka, ka par vienādas kvalitātes pakalpojumiem pie mums ir jāmaksā vairāk. Tas ir faktors, kas var ietekmēt vāciešu autofurgonu ceļotājus, saka ceļveža autors. Johanness Hunerfelds arī lēš, ka šovasar viņa tautiešu plūsmu treileros un autopiekabēs uz Latviju varētu būt mazinājis mūsu valstij kaimiņos esošās Krievijas militārais konflikts un pasaules kausa izcīņa futbolā Brazīlijā, kuru apmeklēt vāciešiem esot svēta lieta.

Jaunajam ceļvedim būs 128 lappuses, tirāža – 3000 eksemplāru.