ASV Ņūmeksikas štata Tularosas ielejas pašā centrā atrodas viens no pasaulē skaistākajiem dabas brīnumiem – Baltais smilšu tuksnesi. Apaču cilts indiāņi to tēlaini dēvējuši par Porcelāna tuksnesi. Tas atrodas 1291 metru virs jūras līmeņa, netālu no Sanandreasas un Sakramento kalniem. Porcelāna tuksnesis aizņem vairāk nekā 710 kvadrātkilometrus lielu platību un tiek uzskatīts par ASV nacionālo pieminekli. Turklāt tajā ir tik daudz ģipša smilšu kāpu kā nekur citur pasaulē.
Sniegbaltie, viļņotie pakalni, barhāni un grēdas izskatās gluži kā sniega kupenas, bet patiesībā tās sastāv no sīkiem ģipša kristāliņiem – selenītiem, raksta portāls udivitelno.com. Šādi kristāli biežāk sastopami ūdenī, bet tā kā tuksnesī nav ūdens, ģipsis, kas radies tuksnesim apkārt esošajos kalnos, nogulsnējas ielejā, atgādinot sniega laukus. Atšķirībā no parastām smiltīm, selenīts atstaro nevis absorbē saules starus, tādēļ pat svelmainākajās vasaras dienās iespējams staigāt pa tuksneša kāpām kailām kājām.
Balto smilšu tuksnesis veidojies jūras krastā, kura šajā teritorijā atradās aptuveni pirms 100 miljoniem gadu. Saules stari pamazām lika jūrai izžūt, atstājot vien nelielas lagūnas. Tā kā šīm lagūnām netika pievadīts ūdens, to vietā izveidojās sāls ezeri. Karstā Meksikas saule ar laiku iztvaicēja atlikušās ūdenstilpnes, un tuksnesī atlika vien selenīta kristāli, kuri pārklāja bijušo ūdenstilpņu gultni. Aptuveni pēc 40 miljoniem gadu, aktīvu tektonisko procesu rezultātā, izveidojās Sakramento un Sanandreasas kalni, kuri aizturēja mazo kristālu iepūšanu okeānā. Turklāt no selenīta sastāvošās kalnu virsotnes, ilgstoši atrodoties lietus ietekmē, pamazām sadalās un ģipša kristāli plūst lejā, padarot Porcelāna tuksnesi vēl skaistāku.
Ilgstoši no Meksikas kalnaines vējš nesa sīkos ģipša puteklīšus, kuri Sakramento kalnā izveidoja vairāk nekā 18 metrus augstas selenīta kāpas. To josla ir 40 kilometrs gara un astoņus metrus plata. Taču šī tuksneša smiltis nav blīvas un atrodas nepārtrauktā kustībā, nemitīgi pārvietojoties ziemeļrietumu virzienā. Smilšu pakalni, atkāpjoties viens no otra izveido milzīgas kāpas divstāvu mājas augstumā.
Kustīgās smiltis vērā apgrūtina Tularosas ielejas iedzīvotāju dzīvi, jo apstrādāt augsni, kas nemitīgi mainās, nebūt nav viegli. Tādēļ šīs apkārtnes augu valsts ir diezgan nabadzīga, neraugoties uz to, ka nokrišņu daudzums gadā ir liels – 200 milimetru. Šādiem Spartai raksturīgiem dzīves apstākļiem izdevies pielāgoties tikai tiem augiem, kuru saknes ir līdz pat 30 metrus garas, un izturīgajām jukām, kas spēj nekavējoties iedzīvoties jaunā augsnē. Tuksnesīgās ainavas nomalēs, kur nonāk vairāk nogulšņu, saules stari nav tik svelmaini un smiltis ir blīvākas, tāpēcaugu valsts ir nedaudz bagātāka, tur izaug tādi augi kā kaktusi, tuksneša melones un asinszāle.
Balto smilšu tuksneša dzīvnieku valsts, tāpat kā augu valsts, nevar lepoties ar lielu daudzveidību, un retie dzīvnieki izvēlas apdzīvot tuksneša pierobežu. Tuksneša centrālajā daļā manāmas vien mazas, neierasti gaiši pelēkas ķirzakas un mazas, baltas ķengurpeles, kuras pateicoties sava kažoka krāsai spēj patverties no plēsīgajiem putniem. Tādi dzīvnieku valsts pārstāvji kā skunksi, koijoti, ciršļi un dzeloņcūkas mitinās kalnu pakājēs un tuksneša nomalēs. Tuksnesī dzīvo arī dzeņi, pūces, kolibri un citi putni.
Unikālo Balto smilšu tuksnesi apvij dažādas leģendas un mīti. Viena no tām stāsta, ka šajā vietā bieži nolaižas NLO, un 50 gadu laikā aculiecinieki daudzkārt tur manījuši nezināmas izcelsmes lidojošus objektus. Balstoties uz citiem, nedaudz pasakainākiem nostāstiem, šīs vietas ainava kādreiz iepatikusies Meksikas ziemeļu un dienvidrietumu indiāņiem, un viņi to apciemojuši, lai sazinātos ar savu senču gariem. Visi šie stāsti nebūt nebiedē ceļotājus, drīzāk gan piesaista Ņūmeksikas plašumiem. Tūristiem šeit uzbūvēti autoceļi un ietves, kas ved caur lēzenajām, kustīgajām kāpā un vietām, kur dzīvo un aug balti dzīvnieki un neparasti augi.
Kādreiz daži no eksotiskā smilšu tuksneša apgabaliem tika izmantoti, lai izmēģinātu ieročus, bet
1945. gadā tur uzbūvētā poligonā tika izmēģināta pirmā atombumba. Šobrīd noslēpumainais Porcelāna tuksnesis lielākoties kalpo kā vieta, kur ģimenes rīko piknikus, un īpatnējs fotogrāfiju fons. Tā apmeklētāji vizinās ar īpašām kamanām, kas paredzētas, lai pārvietotos pa smiltīm, un ar sniega dēļiem, bet nacionālā parka teritorijā reizēm tiek rīkoti gaisa balonu festivāli.
Unikālo dabas pieminekli iespējams apmeklēt katru dienu no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Apmeklējuma laiks var mainīties atkarībā no gadalaika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
