Islande, iespējams, ir visneparastākā valsts uz zemeslodes. Šī vieta, kas ir tik līdzīga Mēness virsmai un kur apskates objekti ir brīnums skaisti, bet to nosaukumi – neizrunājami, atrodas mazāk nekā četru stundu lidojuma attālumā no Rīgas.
Lūk, četras brīnišķīgas vietas, kas neietilpst populārākajos tūristu maršrutos, bet ir apskates vērtas.
Īpatnējs ezers – Jokulsarlons
Ziliem, baltiem un tumši pelēkiem aisbergiem pilns ezers, ko no trakojošā okeāna šķir tikai neliela zemes strēmele - tas ir Jokulsarlons.
Breidamerkurjokula ledājs, temperatūrai ceļoties, sācis "atdot" savus ledus krājumus Jokulas upei, kas radījusi 18 kvadrātkilometrus lielu ezeru. Šī ainava ir tik neparasta, pārpasaulīga un neticama, ka vērts ieplānot vismaz trīs četras stundas, lai dotos pastaigā gar ezera stāvajiem krastiem, aizietu līdz ledus gabaliem melnajā pludmalē un ieklausīties ledus krakšķēšanā.
Pie šī ezera uzņemtas vairākas epizodes filmai par slaveno slepeno aģentu Džeimsu Bondu un citās.
Jokulsarlons atrodas piecu stundu brauciena attālumā uz dienvidaustrumiem no Reikjavīkas.
Vestmanu salas
Robotā klinšu grupa, kas no salas ar neapbruņotu aci knapi samanāma, ir Vestmanu salas, ko paši islandieši uzskata par savas valsts mežonīgu nomali. Salās var nokļūt ar prāmi, kas pa nemīlīgo Atlantijas okeāna ziemeļu daļu kursē vismaz divreiz dienā.
Vestmanu salas ir labākā liecība tam, kā vulkāniskā aktivitāte maina ainavas vaibstus – vēl salīdzinoši nesen, tikai 1973. gadā Heimaejas sala 155 dienu ilga vulkāna izvirduma rezultātā kļuva 2,5 kvadrātkilometrus lielāka. Pēc izvirduma beigām nedaudzie salu iemītnieki spītīgi atgriezās savās mājās.
Salu iemītniekus skaitā noteikti pārspēj raibie pufinu vētrasputni, kas ligzdo uz lavas bluķiem un klintīm. Viena no Vestmanu salām – Ellidaeja – kļuvusi par nesenu interneta sensāciju, jo sociālos tīklus pārpludinājuši tās aerofoto ar vienu vienīgo ēku uz zaļās, robotu klinšu ieskautās salas.
Kuģis uz Vestmanu salām atiet no Landejahofnas, kas atrodas divu stundu attālumā uz dienvidaustrumiem no Reikjavīkas.
Brīnumainais ūdenskritums – Skogafoss
Gulfoss kā populārā Zelta loka maršruta sastāvdaļa noteikti ir apmeklētākais Islandes ūdenskritums, taču, iespējams, pat skaistākais ir Skogafoss. Kalnu masīvs, no kura 60 metru augstās virsotnes savus ūdeņus veļ Skogas upe, senāk iezīmējis Islandes krasta līniju, kas tagad pavirzījusies piecus kilometrus tālāk. Tieši tāpēc tik vizuāli iespaidīgs ir šis 25 metrus platais milzis, kurš kā tieva dzīsliņa redzams jau no vairāku kilometru attāluma. Skogas upe savus ūdeņus smeļ no Eifjallajokula vulkāna.
Skogafoss atrodas pa ceļam uz Vestmanu salām un Jokulsarlonu, divu stundu brauciena attālumā no Reikjavīkas.
Kā pirksts kartē uz ziemeļiem no Reikjavīkas izstiepusies Snēfelsnes pussala. Tā sniedzas pretim Grenlandei un Amerikai - stāvot tur un skatoties uz rietumiem, pārņem savāda pasaules malas sajūta.
Tieši Snēfelsnes vulkānu par darbības vietu savam darbam ''Ceļojums uz Zemes centru'' izvēlējās Žils Verns. Bazalta klintis Hellnarā gan atgādina citu Žila Verna darbu, jo klinšu stabi un milzīgās klintis varētu būt laba slēptuve Kapteiņa Nemo zemūdenei.
Interesanti, ka Helisanduras ciemats lepojas ar augstāko konstrukciju Rietumeiropā – 412 metrus augsto garo viļņu radio mastu, bet Kirkjufell kalns pussalas ziemeļos ir skats, ko iespējams būsiet redzējuši kādās tūrisma brošūrās par Islandi, taču tā simetrija attiecībā pret okeānu un apvārsni klātienē, šķiet, pat neticama. Dodoties braucienā pa pussalu, noteikti izmantojiet iespēju nopeldēties kādā no daudzajiem dabiskajiem karstajiem avotiem. Tie kā siltas akaču acis izkaisīti pa visu pussalu, un ir atzīmēti detalizētās kartēs. Īpaši interesanta un patīkama šāda pelde ir brīžos, kad snieg.
Snēfelsnes pussala ir divu stundu brauciena attālumā uz ziemeļiem no Reikjavīkas.
Raksts sagatavots sadarbībā ar īso brīvdienu ceļojumu aģentūru FlyMeAway.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
